“2030. gadu var aizmirst!” Kulbergs piedāvā mainīt “Rail Baltica” pamattrasi un meklēt lētāku risinājumu 0
Ir jādomā, kā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrasi iespējams izbūvēt, maksimāli izmantojot esošo 1520 milimetru (mm) dzelzceļa koridoru un uzbērumus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Viņš sacīja, ka ir runājis ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Briselē un piedāvāju konkrētu veidu, kā vispār vajadzētu turpināt “Rail Baltic” jautājumu risināt. Kulbergs prasījis arī par Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāra Apostola Dzidzikosta vizīti Latvijā, un par to tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā tā tiks organizēta.
“Esmu gatavs uzņemties līderības lomu un koordinēt “Rail Baltica” jautājumu starp trijām Baltijas valstīm. Skaidrs, ka tas nav viegls pasākums, jo īpaši priekšvēlēšanu ciklā. Bet es domāju, ka man ir lielākās zināšanas tieši par projektu gan no iekšienes, gan ārpuses, gan arī tehniski,” teica Kulbergs.
Viņš arī uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis “Rail Baltica” jautājumā ir “vienā laivā”, un nav nevienai no valstīm finansiālie līdzekļi pieejami, lai pabeigtu šo projektu. “Vienalga, ko kurš no mums mēģinās stāstīt par datumu – šo līdzekļu nav, nav avota, no kurienes to segt,” apgalvoja premjers.
Kulbergs uzskata, ka liela steidzināšana projektu ļoti sadārdzinās.
“Mums ir jāapsēžas pie galda un jāpasaka – šis ir tas, kā mēs, Latvijā, redzam pamattrasi. Un tas, ko es gribu piedāvāt, ir pamattrases maiņa,” atklāja Kulbergs.
Viņš piedāvā domāt stipri “ārpus kastes” tam rāmim, kas ir uzlikts šobrīd. “Ja mēs nevaram atļauties šobrīd šo projektu, ir jādomā neordināri risinājumi, kā samazināt izmaksas nevis centos, bet miljonos. To var izdarīt, izvērtējot, kuri ir visdārgākie elementi trasē un skatīties, vai eksistē alternatīvas,” klāstīja premjers.
Tāpēc Kulbergs uzskata, ka nav jēgas turpināt tērēt nodokļu maksātāju naudu tā, kā tas darīts līdz šim. Viņaprāt, līdzšinējie risinājumi daudzviet ir nepārdomāti, jo projektā ir iekļauti pārlieku dārgi elementi, kuriem nav pietiekama ekonomiska pamatojuma.
Pēc Kulberga domām, ir jāvērtē, kā pamattrasi iespējams izbūvēt, maksimāli izmantojot esošo 1520 mm dzelzceļa koridoru un uzbērumus. Viņš skaidroja, ka tas nozīmētu mazāk atsavināmu zemju, mazāk jaunu pievedceļu, mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku ikdienu. “Turklāt cilvēki jau ir pielāgojušies esošajai dzelzceļa infrastruktūrai un šķērsojumiem, nevis mēs vēlreiz brutāli sadalām Latvijas teritoriju ar pilnīgi jaunu koridoru,” skaidroja Kulbergs.
Viņš atklāja, ka šī diskusija bijusi aktuāla jau no paša projekta sākuma. “Kāds pieņēma lēmumu projektēt līniju ar maksimālo ātrumu 249 kilometri stundā. Jautājums, kāpēc tieši šāds ātrums? Tas būtiski sadārdzina katru izbūvēto kilometru,” sacīja politiķis.
Tāpēc ir jāvērtē, vai ieguvums ir samērīgs ar izmaksām, uzsvēra Kulbergs. Ja, samazinot projektēto ātrumu, brauciena laiks kļūst tikai par aptuveni desmit minūtēm ilgāks, bet tas ļauj ietaupīt miljoniem eiro uz katru trases kilometru, tad šāds kompromiss ir nopietni jāizvērtē, uzskata premjers.
Tas esot veids, kā Kulbergs piedāvā uz šīm lietām skatīties. Varbūt esot veids, kā samazināt tiltu skaitu, jo mums ir visvairāk tiltu no visām trijām Baltijas valstīm. “Katrs tilts ir milzu elements, sadārdzinošs elements, un jāskatās tā vērtība. Jārod racionāls risinājums, kā savienot gan Rīgu, gan mūsu stratēģiskos objektus lidostu un ostu, kā piemērs, un arī militāro komponenti iekšā,” klāstīja Kulbergs.
Premjers gribot redzēt, vai viņa domu lidojums ir dzīvotspējīgs un, kas ir tie riski, kāpēc tas nebūtu dzīvotspējīgs un vai var apiet šos nosacījumus, vienojoties par šīm standarta izmaiņām.
Ja Kulbergs saņems apliecinājumu no ekspertiem, ka viņa piedāvātās idejas ir dzīvotspējīgas, tad premjers grib, lai Briselē tas tiktu apstiprināts kā Latvijas fināla versija. To, pēc viņa teiktā, neviens nav apstiprinājis.
Kulbergs esot jautājis Ministru kabinetā, vai ir apstiprināta “Rail Baltica” pamattrase. “Man Satiksmes ministrija pirms tam stāstīja – Kulberga kungs, viss ir apstiprināts 2024. gada 10. decembra sēdē, kad informatīvais ziņojums pieņemts zināšanai. Konceptuāli pieņemts. Un tad es uzdevu jautājumu Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam – vai šis nozīmē, ka pamattrase ir juridiski pieņemta Latvijas Republikā? Man skaidri un gaiši atbildēja, ka nav,” atklāja Kulbergs.
2030. gadu kā projekta pabeigšanas termiņu varot aizmirst. 2035. gads esot ātrākais, kad tas Latvijā var notikt, atzina Kulbergs.
Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
