“Ēnu ekonomika ir baisa, aptuveni 80% nozares ir totālā ēnā.” Soctīkli spriež, cik daudz naudas valstij aiziet gar degunu servisos 13
Sociālajos tīklos plašu rezonansi guvis tvīts, kurā aktualizēta ēnu ekonomikas problēma autoremontu nozarē. Kā spriests tvītā, tā varētu būt viena no nedaudzajām nozarēm, kurā, apkarojot pelēko ekonomiku, iespējams iegūt vērā ņemamus līdzekļus valsts budžetam – potenciāli pat ap pusmiljardu eiro, ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 700 000 automašīnu. Tomēr tvītā uzsvērts arī risks – pakalpojumu cenas, visu legalizējot, iedzīvotājiem varētu pieaugt.
Šis tvīts vietnē “X” izraisījis aktīvu diskusiju. Premjerministrs Andris Kulbergs pievienojies sarunai, apliecinot problēmas apjomu: “Ēnu ekonomika ir baisa, aptuveni 80% nozares ir totālā ēnā. Ja vidējā servisa mehāniķa alga statistikā ir 720€ brutto mēnesī, bet sludinājumā nekā zem 1800 nav, tad rēķiniet paši. Tikai PVN un IIN vien ēnu ekonomikā ik gadu pazūd 200 miljoni.”
Daudzi komentētāji tomēr skeptiski vērtē iespējas cīnīties tieši ar šo nozari: “Kāpēc līdzekļu atgūšanu valsts budžetā nu nekādi nedrīkst sākt ar atalgojuma noteikšanu valsts pārvaldē, atbilstoši valsts attīstības un parādsaistību līmenim? Ne tur jūs naudu meklējat, tovarišč!” Autors tam piekrīt, piebilstot, ka naudas avotu īsti nav daudz.
Citi norāda uz lielākiem budžeta “caurumiem”: “Vislielākais ieguvums budžetam būtu koruptīvo publisko iepirkumu pārtraukšana ar 3 līdz 10-kārtīgu sadārdzinājumu pret tirgus cenu. Tur būtu krietni vairāk par pusmiljardu.”
Daļa lietotāju brīdina par negatīvajām sekām iedzīvotājiem: “Cilvēki jau tagad legālajā servisā kāju negrib spert, jo cenas ir kosmiskas! Principā cenas varbūt būtu tīri ok, bet ne pret mūsu algām. Ja pieķersies autoservisiem, sadirsīs dzīvi ne vienam vien cilvēkam.”
Savukārt kāds cits pievērš uzmanību godīgai konkurencei: “Visas melnās/ēnas nozares vajag aiztikt, jo tajās tiek bloķēta godīga konkurence.”
Tvīts apliecina, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir sarežģīta tēma: potenciālie ieguvumi budžetam ir ievērojami, taču risks ir pakalpojumu sadārdzināšanās un iedzīvotāju neapmierinātība. Lūk, ieskats komentāros.
Es sapratu, ka dažādi valsts pasūtīti “pētījumi” ir par tuvu miljardam eur gadā.
— Edgars Logins 🇱🇻❤️🇺🇦 (@EdgarsLogins) June 15, 2026
Bija valsts pētījums, kas pētīja, kāds iemesls ēnu ekonomikai.
Viens no būtiskākajiem iemesliem atklājās – nodokļu naudas nesaprātīga, bezjēdzīga izlietošana. 😎— Edgars Logins 🇱🇻❤️🇺🇦 (@EdgarsLogins) June 15, 2026
Nu vienīgi atgaismojot nozari, pakalpojuma cena droši vien pieaugs uz pusi un ja būs iespēja aizbraukt uz Lietuvu vai pie Alberta uz Codi, tad cilvēks legālajā servisā kāju nespers.
— Māris Mičerevskis (@Zmeycharauski) June 15, 2026
Pilnīgi piekrītu. Par to jau ir tas stāsts, ka pat ja ļoti gribas, nav nekādu mistisku vietu kur iegūt briesmīgi vairāk naudas ko izpļūtīt.
— Māris Mičerevskis (@Zmeycharauski) June 15, 2026
Jūs vispārināt, Rīga nav visa Latvija! Rīgā es pat tagad nevaru atļauties savu veco dampi taisīt..
Šajā pašā laikā, mans pierīgas mehs, labāk pļauj ar savu traktoru zāli, visiem LAD naudas saņēmējiem, nekā remontē autiņus – 3x vairāk maksā!— riekstiņš (@ar_mazo_r) June 16, 2026
Ir arī cita nianse. Katra nauda agrāk vai vēlāk atgriežas valsts budžetā.
Iepērkas veikalā, pakalpojumi, PVN, NĪN, … .
Ja nodokļos nesanāk savākt vienā posmā, tad tāpat noguls nodokļos kādā citā posmā.— E 🇱🇻 (@Ekselents) June 16, 2026
Jebkura "apkarošana" prasīs jaunus dienestus, neradot nevienu jaunu naudas pelnītāju.
Valsts reālie izdevumi pieaugs, mazturīgākie iegūs jaunu nodokli.
— valkovskis (@realvalkovskis) June 15, 2026
