Vairāk nekā 100 000 eiro gadā! Nosaukta valsts ar Eiropā visaugstākajām algām: kurā vietā ir Latvija? 0
Eiropas darba tirgus 2026. gadā atgādina divu ātrumu mehānismu. Kamēr Rietumeiropā un Skandināvijā algas turpina augt, pateicoties augstajai produktivitātei, Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, joprojām cīnās par “iekļūšanu 30 000 eiro klubā”.
Šveice ir kļuvusi par absolūtu Eiropas algu līderi ar vidējo bruto algu 107 487 eiro gadā. Tas nozīmē, ka vidējais šveicietis mēnesī bruto saņem aptuveni 8 950 eiro. “Tas nav tikai skaitlis uz papīra. Tas ir rezultāts valsts ekonomiskajai struktūrai, kurā dominē augstās tehnoloģijas, farmācija un globālais finanšu sektors,” vietnei Euronews.com norādījuši ekonomisti.
Latvija ar vidējo rādītāju 21 321 eiro gadā (aptuveni 1 770 eiro mēnesī pirms nodokļiem) ierindojas starp ES valstīm ar viszemāko atalgojumu. Īpaši sāpīgs ir salīdzinājums ar kaimiņiem: Lietuvā gada alga ir vidēji 28 474 € (par 33% vairāk nekā Latvijā); Igaunijā – 25 603 € (par 20% vairāk nekā Latvijā).
Lietuvas izrāviens pēdējos gados tiek skaidrots ar agresīvāku nodokļu reformu un veiksmīgāku ārvalstu investīciju piesaisti augstas pievienotās vērtības sektoros.
Algu TOP 5 Eiropā (bruto gadā):
1. Šveice 107 487
2. Islande 85 950
3. Luksemburga 77 844
4. Dānija 71 961
5. Nīderlande 69 028
Dati par pirktspējas paritāti nedaudz maina ainu. Islandē un Skandināvijā dzīve ir tik dārga, ka pat ar milzīgu algu iedzīvotāji nevar atļauties tik daudz, cik varētu domāt.
Lielākie pārsteigumi pirktspējas ziņā ir Vācija – Lai gan pēc nominālās algas (66 700 €) tā ir tikai 7. vietā, pēc reālās pirktspējas Vācija paceļas uz 2. vietu Eiropā. Tas nozīmē, ka Vācijas preču un pakalpojumu cenas attiecībā pret algu ir ļoti konkurētspējīgas.
Lai gan Turcijā ir viszemākā alga eiro izteiksmē, zemās vietējās cenas ļauj šīs valsts iedzīvotājiem pirktspējas ziņā apsteigt pat Latviju un citas Austrumeiropas valstis.
Kāpēc algas Latvijā neaug tik strauji?
Starptautiskās Darba organizācijas eksperti uzsver trīs galvenos iemeslus. Ekonomikas struktūra: Latvijā joprojām ir liels īpatsvars nozarēm ar zemu pievienoto vērtību (lauksaimniecība, vienkāršā apstrādes rūpniecība).
Produktivitāte: Viens strādājošais Rietumeiropā saražo vairāk vērtības vienā stundā nekā strādājošais Latvijā, pateicoties labākām tehnoloģijām un procesiem.
Kolektīvās sarunas: Valstīs ar spēcīgām arodbiedrībām (piemēram, Zviedrijā vai Beļģijā) algas tiek spiestas uz augšu daudz agresīvāk.
