“Aizdomīgi, ka bankas nostājas krāpnieku pusē, nevis apkrāpto…” Multimākslinieks Horens novērojis kādu, iespējams, nejaušu sakritību 0
Latvijā populārais multimākslinieks Horens Stalbe, pazīstams ar savu tiešo un sabiedrību uzrunājošo komunikāciju, vietnē TikTok nācis klajā ar asiem novērojumiem par banku drošības sistēmu nepilnībām un to attieksmi pret krāpniecības gadījumiem.
Viņa video raisa diskusijas par to, kāpēc bankas nereti šķiet atbalstām krāpniekus, nevis aizsargājam apkrāptos klientus. Ar loģiskiem un pamatotiem jautājumiem Horens pievērš uzmanību problēmām, kas skar daudzus, un sola turpināt šādu tēmu aktualizēšanu.
Horens savā TikTok video tieši un bez aplinkiem izsaka neapmierinātību ar banku darbību krāpniecības gadījumos, norādot: “Aizdomīgi, ka bankas nostājas krāpnieku pusē, nevis apkrāpto pusē. Tas ir skaidri saprotams.”
Viņš uzdod loģisku jautājumu, kas atspoguļo daudzu cilvēku pieredzi: kāpēc bankas pieprasa detalizētus paskaidrojumus, kad klients vēlas veikt nelielu pārskaitījumu, piemēram, “kad savai meitai vēlos aizskaitīt 30 eiro, bankas un dažādas iestādes prasa mērķī norādīt nepārprotamu iemeslu”, bet, kad krāpnieki veic pārskaitījumu ar nesakarīgu mērķa informāciju, nauda “aiziet sekundē kaut kādam jegoram” bez jebkādiem jautājumiem.
Šis kontrasts raisa pamatotas šaubas par banku drošības sistēmu efektivitāti. Horens vaicā: “Kur tad ir bankas drošības sistēmas?!” Viņa izteikumi atspoguļo frustrāciju, ko izjūt daudzi klienti, kuri saskārušies ar krāpniecību, bet nav saņēmuši pietiekamu atbalstu no bankām.
Vēl nopietnāku problēmu Horens izceļ, daloties ar personisko pieredzi un aizdomām par iespējamu informācijas noplūdi banku sistēmās. Viņš stāsta: “Kā krāpnieki varēja zināt, ka tieši šajā dienā manā kontā ir paprāva naudas summa, jo parasti man tādas tur nav?!” Šis jautājums liek domāt, ka krāpnieki, iespējams, ir ieguvuši piekļuvi sensitīvai informācijai, kas varētu būt noplūdusi no bankas iekšējām sistēmām.
Vēl viens Horena uzdotais loģisks jautājums skar banku reakcijas ātrumu krāpniecības gadījumos: “Kāpēc, ja var zibenīgi naudu aizskaitīt, kāpēc nevar šo procesu tikpat zibenīgi apturēt, kad ir konstatēts, ka notikusi krāpniecība?!” Šāda situācija rada neuzticēšanos banku spējai efektīvi aizsargāt savus klientus.
Horena video ir guvis plašu atsaucību sociālajos tīklos, jo viņa uzdotie jautājumi skar daudzus, kuri saskārušies ar līdzīgām situācijām, lūk, atsevišķi komentāri pie video:
– Paziņam ienāca bankas kontā nauda par dzīvokļa pārdošanu, un burtiski uzreiz zvanīja krāpnieki;
– Tieši tā. Man Anglijā uzradās nez no kurienes internetbankā svešs uzvārds. Nepārbaudot uz šīs svešā personas uzvārda pārskaitīju £.1000. Banka man nepalīdzēja naudu atgūt. Nedrīkstot izdod informāciju;
– Man zināmai sievietei izrāva no Luminor konta 20k ar daudziem maksājumiem uz ārzemju kontiem, un nauda ar galiem, Luminor nepalīdzēja.
– Tavi jautājumi ir tieši vietā. Es jau sen to pamanīju, jo zina, kam jāzvana un kad.
@horenstalbe Aizdomīgi ka bankas nostājas krāpnieku pusē, nevis apkrāpto…ja arī Jums tā gadījies, ziņojiet 🙏🏼@Luminor Latvija @Swedbank Latvia ♬ оригинальный звук – Horenstalbe
