Antibiotikas kļūst arvien mazāk efektīvas, bet cilvēki tās joprojām lieto “katram gadījumam”: speciālists skaidro, kāpēc tas ir bīstami 0
Antibiotikas ilgstoši uzskatītas par vienu no svarīgākajiem medicīnas sasniegumiem, taču to spēks pamazām mazinās. Arvien vairāk baktēriju kļūst izturīgas pret medikamentiem, kas iepriekš ļāva veiksmīgi ārstēt infekcijas.
Vienlaikus antibiotikas joprojām tiek lietotas arī situācijās, kad tās nemaz nav nepieciešamas, piemēram, saaukstēšanās vai citu vīrusu izraisītu slimību gadījumā.
Par šo problēmu sarunā ar “Meduza” skaidrojis Oksfordas Universitātes asociētais profesors, bioķīmiķis Dmitrijs Gilarovs.
Kāpēc antibiotikas vairs nedarbojas tā, kā agrāk?
Antibiotiku rezistence nav jauna parādība. Baktērijām dabiski piemīt mehānismi, kas ļauj tām pielāgoties apkārtējai videi, un rezistences gēni dabā pastāvējuši jau ļoti sen.
Problēma rodas tad, kad antibiotikas iznīcina jutīgās baktērijas, bet izturīgākās izdzīvo un turpina vairoties. Rezultātā populācijā palielinās to baktēriju īpatsvars, kuras konkrētais medikaments vairs nespēj iznīcināt.
Baktērijām ir arī dažādi veidi, kā sevi pasargāt. Tās var mainīt antibiotikas “mērķi”, padarīt medikamentu neefektīvu ar īpašiem enzīmiem vai pat izvadīt antibiotiku no savas šūnas. Turklāt rezistences gēni var tikt nodoti no vienas baktērijas citai.
PVO brīdina, ka pretmikrobu rezistence jau ir būtisks globāls veselības apdraudējums. Bakteriālā rezistence pret antibiotikām 2021. gadā bija saistīta ar vairāk nekā 4,7 miljoniem nāves gadījumu pasaulē.
Antibiotikas pret iesnām un gripu nepalīdzēs
Viena no izplatītākajām kļūdām ir antibiotiku lietošana vīrusu infekciju gadījumā. Ja cilvēkam ir saaukstēšanās vai gripa, antibiotikas slimības izraisītāju neiznīcinās, jo tās paredzētas baktēriju, nevis vīrusu apkarošanai. To uzsver arī PVO.
Tas gan nenozīmē, ka antibiotikas nekad nav nepieciešamas cilvēkam ar elpceļu slimības simptomiem. Atsevišķos gadījumos vīrusu infekcijai var pievienoties bakteriāla infekcija, un tad ārsts var nozīmēt antibiotikas. Taču to nepieciešamība jāizvērtē individuāli.
Vai viena nevajadzīga antibiotiku tablete padarīs cilvēku rezistentu?
Ne gluži. Gilarovs skaidro, ka antibiotiku rezistence galvenokārt ir populācijas, nevis viena konkrēta cilvēka problēma. Tas nenozīmē, ka cilvēkam, kurš reiz lietojis antibiotikas nevajadzīgi, uzreiz izveidosies “superbaktērija”, pret kuru nekas vairs neiedarbojas. Taču plaša un nevajadzīga antibiotiku lietošana rada apstākļus, kuros rezistentām baktērijām ir priekšrocības.
Tieši tāpēc speciālisti aicina antibiotikas izmantot tikai tad, kad tās patiešām nepieciešamas.
Kāpēc jaunu antibiotiku vienkārši neizgudro vairāk?
Te slēpjas vēl viena problēma – rezistence pieaug ātrāk, nekā parādās jaunas zāles. PVO norāda, ka pasaule šobrīd saskaras ar jaunu pretmikrobu medikamentu izstrādes krīzi, jo jaunu preparātu izstrāde nav pietiekama, lai kompensētu pieaugošo rezistenci.
Tas nozīmē, ka infekcija, kuru šodien ārstē ar antibiotikām, nākotnē var kļūt daudz grūtāk ārstējama. Rezistentas infekcijas palielina smagas slimības, komplikāciju un nāves risku, kā arī var padarīt sarežģītākas tādas medicīniskas procedūras, kurās nepieciešama efektīva infekciju kontrole.
Tāpēc antibiotikas nav zāles, ko vajadzētu lietot “katram gadījumam”. Ja slimību izraisījis vīruss, tās nepalīdzēs, bet nevajadzīga lietošana kopumā veicina problēmu, kuras sekas nākotnē var izjust visa sabiedrība.
PVO iesaka antibiotikas lietot tikai pēc veselības aprūpes speciālista norādījuma un nelietot citu cilvēku vai iepriekš pāri palikušās antibiotikas.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
