“Ja atnāku tieši astoņos, aizrāda, ka kavēju.” Ivaram liek ierasties darbā 20 minūtes agrāk, bet par to nemaksā ne centa 0
Darba diena oficiāli sākas pulksten 8.00, taču vadītājs pieprasa darbā ierasties 20 minūtes agrāk, lai darbinieks paspētu sagatavoties darbam. Turklāt šīs minūtes darba laika uzskaitē neparādās un par tām netiek maksāts. Vai darba devējs drīkst izvirzīt šādu prasību? Ar šādu situāciju pie portāla LA.LV redakcijas vērsies kāds lasītājs, kurš ir neizpratnē par sava darba devēja rīcību.
“Strādāju veikalā. Darba līgumā rakstīts, ka mana maiņa sākas plkst. 8.00, taču vadītāja pieprasa ierasties vismaz 15–20 minūtes agrāk, lai pārģērbtos un sagatavotu darba vietu. Par šo laiku man neviens nemaksā. Ja atnāku tieši astoņos, tad man tiek aizrādīts, ka kavēju darbu. Vai tas ir likumīgi?” jautā Ivars (vārds mainīts).
Vērsāmies pie Valsts darba inspekcijas (VDI), lai noskaidrotu, vai darba devējs patiešām drīkst prasīt darbiniekam ierasties darbā pirms oficiāli noteiktā darba laika, ja šīs papildu minūtes netiek uzskaitītas un apmaksātas.
Arī pārģērbšanās var būt darba laiks
Kā mums skaidroja VDI pārstāvji, Darba likuma 130. panta pirmā daļa paredz, ka darba laiks ir laikaposms no darba sākuma līdz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.
Savukārt darba laika sākumu un beigas nosaka darba līgumā, darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai, ja noteikts summētais darba laiks, darba grafikā.
Būtiski, ka jēdziens “darba laiks” nenozīmē tikai tās minūtes vai stundas, kurās cilvēks jau tieši apkalpo klientus, strādā pie kases, kārto preces vai veic citus amata pienākumus.
“Darba laiks neaprobežojas tikai ar to laiku, kas pavadīts, veicot darbu jeb darbiniekam noteiktos pienākumus. Arī laiks, kura ietvaros darbinieks atrodas darba devēja rīcībā, ieskaitāms darba laikā,” norāda VDI pārstāvji.
Un tieši šeit būtiska kļūst mūsu lasītāja aprakstītā situācija.
Inspekcija skaidro, ka par laiku, kurā darbinieks atrodas darba devēja rīcībā, var uzskatīt arī laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos darba pienākumu veikšanai vai tos pabeigtu.
Tas var ietvert darba apģērba uzvilkšanu un novilkšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu vai aizsargapģērba uzvilkšanu un novilkšanu, kā arī darba vietas un darba aprīkojuma sagatavošanu vai novākšanu.
Tātad situācijā, kad darba devējs prasa cilvēkam pirms maiņas sākuma ierasties darbavietā, lai pārģērbtos darba apģērbā un sagatavotos darbam, šis laiks nevar vienkārši “pazust”.
VDI ieskatā laiks, kas nepieciešams darba apģērba uzvilkšanai, ir vērtējams kā laiks, kurā darbinieks atrodas darba devēja rīcībā.
“Tas ir uzskatāms par darba laiku, līdz ar to tas ir uzskaitāms kā darba laiks un apmaksājams,” uzsver inspekcija.
Līdz ar to, ja darbiniekam tiek prasīts ierasties 15 vai 20 minūtes pirms oficiālā maiņas sākuma, lai šajā laikā veiktu darbam nepieciešamās sagatavošanās darbības, darba devējam šis laiks ir attiecīgi jāuzskaita un jāapmaksā.
Ko darīt, ja darba devējs par šo laiku nemaksā?
Ja darba devējs sagatavošanos darbam, piemēram, obligātā darba apģērba uzvilkšanu, neuzskaita kā darba laiku un par to nemaksā, VDI iesaka problēmu vispirms mēģināt atrisināt pašā uzņēmumā.
Darba likuma 94. pants dod darbiniekam tiesības iesniegt sūdzību darba devējam, norādot apstākļus, kas, viņaprāt, liecina par viņa tiesību aizskārumu.
Šādā sūdzībā darbinieks var pieprasīt pārtraukt pārkāpumu un nodrošināt, lai laiks, kas nepieciešams, piemēram, darba apģērba uzvilkšanai un citai obligātai sagatavošanās darbībai, turpmāk tiktu uzskaitīts kā darba laiks un attiecīgi apmaksāts.
VDI iesaka sūdzības iesniegšanai izmantot saziņas kanālu, par kuru darba devējs un darbinieks vienojušies darba līgumā. Sūdzību vēlams sagatavot divos eksemplāros, vienu no tiem iesniedzot darba devējam.
Ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs situāciju nenovērš, ar to viss nebeidzas.
Darbiniekam ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu par iespējamu darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Šādā gadījumā VDI var veikt darba devēja pārbaudi.
Tātad, ja darba devējs vēlas, lai darbinieks pirms oficiālā maiņas sākuma jau atrastos darbavietā un veiktu darbam nepieciešamas darbības, piemēram, pārģērbtos obligātajā darba apģērbā vai sagatavotu darba vietu, šīs minūtes nav automātiski uzskatāmas par darbinieka “brīvo laiku”. Ja cilvēks šajā laikā atrodas darba devēja rīcībā un gatavojas darba pienākumu veikšanai, VDI ieskatā tas ir darba laiks, kas ir jāuzskaita un jāapmaksā.
Vai jūs būtu gatavs katru dienu ierasties darbā 20 minūtes agrāk, ja par šo laiku nemaksā?
