“Vislielākā uzmanība jāpievērš pedagogu gatavībai!” Ministre skaidro, kā tiks rīkots mācību process apdraudējuma gadījumā 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone skaidroja, kā skolām būtu jāorganizē mācību process gadījumos, kad valstī vai konkrētā teritorijā rodas apdraudējums. Viņa atzina, ka situācija Latvijas skolās nav vienāda, jo dažās izglītības iestādēs drošas telpas ir pieejamas, savukārt citās piemērotu telpu trūkst, tādēļ nepieciešami papildu risinājumi.
Indriksone norādīja, ka rīcībai jābūt atkarīgai no apdraudējuma līmeņa un tā ilguma. Ja apdraudējums ir īslaicīgs, skolēni un pedagogi var pulcēties drošajās telpās un pēc situācijas stabilizēšanās turpināt mācības ierastajā režīmā.
Savukārt situācijās, kad apdraudējums atkārtojas biežāk vai ilgst ilgāku laiku, ar šādu pieeju nepietiek. Šādos gadījumos paredzētas kombinētās mācības, kas ļautu izglītības procesu organizēt elastīgāk.
Tas nozīmē, ka ilgstoša apdraudējuma gadījumā ne visiem skolēniem katru dienu būtu obligāti jāatrodas skolā un arī mācības varētu notikt dažādos veidos.
Ministre uzsvēra, ka katrai skolai ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns, lai apdraudējuma gadījumā nebūtu jāpieņem lēmumi pēdējā brīdī. Šādos plānos jābūt noteiktam, kā skola turpina darbu un kā nodrošina mācību procesa nepārtrauktību dažādas intensitātes apdraudējuma situācijās.
Vienlaikus būtiska problēma ir drošu telpu pieejamība. Dažām skolām arhitektoniski ir iespējams izmantot piemērotas telpas, piemēram, pagrabus vai puspagrabus, kas var kalpot kā patvēruma vietas ilgstošāka apdraudējuma gadījumā. Taču ne visās izglītības iestādēs šādu telpu ir pietiekami.
“Situācija ir ļoti dažāda. Visur tas nav vēl atrisināts,” norāda Indriksone.
Tāpēc tiek vērtēts, kādas drošās telpas pašvaldībām un skolām jau ir pieejamas un kas vēl būtu nepieciešams. Indriksone norādīja, ka šajā procesā plānots iesaistīt arī Latvijas Pašvaldību savienību, jo pašvaldībām pašām ir būtiska loma drošu telpu apzināšanā un nodrošināšanā.
Ministre atzina, ka arī patvertņu labiekārtošanas projektu īstenošana līdz šim nav noritējusi tik veiksmīgi, kā būtu nepieciešams. Tādēļ skolām jāspēj pielāgoties esošajiem apstākļiem un jāmeklē risinājumi arī tajās situācijās, kad ideālu drošo telpu nav.
Būtiska uzmanība tiek pievērsta arī skolēnu mobilajiem tālruņiem. Lai veicinātu koncentrēšanos mācībām, paredzēts ierobežot telefonu izmantošanu skolās, tomēr apdraudējuma gadījumā vecākiem ir saprotama vēlme pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu bērnu.
Indriksone atzina, ka šis jautājums ir jāparedz skolu rīcības plānos, lai ikdienas prasības par telefonu lietošanu nekļūtu par šķērsli saziņai ārkārtas situācijā.
Lai skolām nebūtu katrai jāizstrādā pilnīgi atšķirīgi rīcības principi, ministrija plāno sagatavot arī parauga plānus. Tie pēc tam tiks pielāgoti konkrētās skolas vajadzībām, ņemot vērā gan skolēnu skaitu, gan ēkas īpatnības, gan pieejamās drošās telpas.
Indriksone uzsvēra, ka tikpat svarīga kā telpas un rakstiski plāni ir pedagogu gatavība. Skolotājiem jāzina, kā rīkoties brīdī, kad tiek saņemts brīdinājums, kā organizēt bērnu pārvietošanu uz drošu vietu un kā pēc iespējas mierīgāk turpināt darbu.
Ministre kā piemēru minēja situācijas, kad skolās apdraudējuma laikā bērniem izdevies saglabāt mieru, jo pedagogi jau iepriekš bija sagatavojušies un drošajās telpās bērniem bija nodrošinātas arī dažādas nodarbes.
Tāpēc plānoti arī semināri un attālinātas apmācības, lai pedagogi varētu apgūt praktiskus principus rīcībai dažādās apdraudējuma situācijās. Indriksone uzsvēra, ka mērķis nav tikai nodrošināt bērnu fizisku nokļūšanu drošā vietā. Tikpat būtiski ir saglabāt iespēju turpināt mācības un vienlaikus parūpēties par bērnu emocionālo labsajūtu situācijā, kas viņiem var būt satraucoša.
