“Apakaļceļš bija diezgan dramatisks…” Smiltēns Ukrainā piedzīvojis kādu ļoti satraucošu brīdi 0
Kā šobrīd izskatās situācija Ukrainā un cik lielas ir tās spējas turpināt pretoties Krievijas agresijai? Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) pēc darba vizītes Ukrainā atzīst, ka pieredzētais licis secināt, ka Krievijas rīcība kļūst arvien agresīvāka, turklāt uzbrukumi arvien vairāk skar kritiski svarīgu infrastruktūru.
Smiltēns Ukrainā atradās no 10. līdz 13. septembrim. Vizītes laikā viņš tikās ar Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maslovu, Augstākās Radas priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku un citiem Ukrainas pārstāvjiem, pārrunājot tieslietu reformas, Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un Krievijas saukšanu pie atbildības par starptautiskajiem noziegumiem.
Vienlaikus Smiltēns piedalījās arī Jaltas Eiropas stratēģijas jeb YES konferencē Kijivā. Tajā pulcējās politiķi, diplomāti, drošības eksperti un citi Ukrainas starptautiskie partneri, lai diskutētu par Ukrainas drošību un turpmāko atbalstu.
Taču Smiltēna atgriešanās no Ukrainas izvērtās daudz dramatiskāka, nekā, iespējams, varēja paredzēt.
Smiltēns TV24 raidījumā “Ziņu TOP” stāstīja, ka ceļā no Ukrainas kopā ar citiem Eiropas politiķiem piedzīvojis brīdi, kad drošības apsvērumu dēļ pasažieri tika steidzami izsēdināti no vilciena.
“Es teiktu, ka Krievija kļūst daudz histēriskāka un agresīvākā. Atpakaļceļš bija diezgan dramatisks. Mēs braucām kopā ar Borisu Džonsonu, Sikorski un daudziem citiem Eiropas valstu politiķiem. Mūs nakts vidū pamodināja un izsēdināja no vilciena minūtes laikā, tāpēc, ka bija dronu, iespējams, uzbrukums. Pie pašas robežas kontroles, kad jau liekas, ka tepat ir Polija, tu jau viņu redzi, mums viss pēkšņi notika paātrinātā kārtībā. Faktiski drošībnieki mūsu vilcienu izgrūda cauri robežai. Tiklīdz mēs bijām izkustējušies un pārbraucām pāri, tā otrs vilciens, kas ir Kijiva-Varšava, tika izpostīts dronu uzbrukumā,” piedzīvoto atceras Smiltēns.
Atgādinām, ka 13. septembra rītā Krievijas drons trāpīja pasažieru vilcienam, kas devās no Kijivas uz Varšavu. Uzbrukums notika Jahodinas stacijā, aptuveni divus kilometrus no Ukrainas un Polijas robežas. Vilcienā atradās 206 pasažieri, taču neviens cilvēks uzbrukumā necieta.
Ukrainas dzelzceļa uzņēmums “Ukrzaliznytsia” vēlāk norādīja, ka ārvalstu amatpersonu vilciens bija devies prom no stacijas agrāk nekā sākotnēji plānots. Uzņēmums pieļāva, ka Krievijas drona mērķis varēja būt tieši šis sastāvs.
Smiltēns norādīja, ka dzelzceļa savienojumam ir būtiska nozīme gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas apgādei.
“Pa ceļam bija trīs saspridzināti vilcieni, degoši un trīs stacijas. Pirmkārt, mēģināt uzbrukt diplomātiskam transportam, tas tā nav bijis. Un otrs ir tas, ka tā līnija, tā ir faktiski tā vienīgā dzīsla, kas savieno Eiropu un Ukrainu,” norāda Smiltēns.
Vizītes laikā Smiltēns pievērsās arī Ukrainas gatavībai ziemai. Viņš norādīja, ka Krievijas uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai rada bažas par energoapgādi un līdz ar to arī par iedzīvotāju spēju pārciest auksto sezonu. Ukrainas enerģētikas infrastruktūra arī šoruden ir viens no Krievijas uzbrukumu mērķiem. 17. septembrī Krievija veica plašu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai un citām Ukrainas pilsētām, cita starpā skarot enerģētikas infrastruktūru.
Smiltēns uzsvēra, ka iespējamie energoapgādes traucējumi varētu radīt arī plašākas sekas ārpus Ukrainas robežām: “Mums jārēķinās ar cilvēku pieplūdumu ziemā, jo varētu būt arī, ka nāks ļoti daudz cilvēku, kas bēgs no Ukrainas.”
