Pēteris Apinis.
Pēteris Apinis.
Foto: LETA

Apinis: 20 eiro pabalsts pensionāriem, Šķēlem, Lembergam cietumā un arī baņķierim Karginam 131

Autors: Pēteris Apinis, vakcinējies seniors, ārsts

Es 20 eiro saņemšu katru nākamo mēnesi par to, ka esmu vakcinējies un par to, ka esmu pārsniedzis 60 gadu slieksni, ka valdības acīs esmu definēts par senioru, bet valdība nepamanīja, ka Pavļuta vakcinācijas haosā vairākkārt pieauga elektrības, gāzes un siltuma rēķini.

LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
Lasīt citas ziņas

Es pieļauju, ka meža būdiņā, kas kurināma ar malku, enerģijas tarifu pieaugums ir mazāks par 20 eiro mēnesī, bet šādas būdiņas Latvijā ir uz pirkstiem skaitāmas. Jebkuram pensionāram izdevumi mēnesī pieaug par 50–100–200 eiro, pateicoties valdības draudzībai pret OIK (likums pieņemts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Kariņš, visvairāk šaubīgu licenču atjaunojamajiem energoresursiem izsniegts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Pavļuts), pateicoties ārlietu attiecībām ar kaimiņvalstīm, kas stāvus dzen debesīs gāzes, naftas produktu un arī elektrības cenas.

Un tomēr – sākumā parunāsim par 20 eiro. Vai Jūs ziniet, cik stundā nopelna vidējais Eiropas strādājošais? 28.5 eiro stundā. Vidējais šveicietis stundā pelna 55.6 eiro stundā, norvēģis – 47.3 eiro, igaunis – 13.6 eiro, bet vidējais latvietis – 10.5 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, šis vidējais latvietis ir tikai Finanšu ministra Jāņa Reira iztēles auglis. Gluži kā vidējā temperatūra slimnīcā. Piemēram, oktobrī, kurā ir 168 darba stundas, pilsonis Levits tikai kā prezidents algā katru stundu pelna 35.5 eiro, bet pilsonis Kariņš – 29.9 eiro.

To šie kungi saņem no manas un manu lasītāju iemaksātās nodokļu naudas. Tiesa, ne visi par stundas darbu saņem tik dāsni. Minimālā alga Latvijā ir 500 eiro, šādu algu saņem ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, un darbiniekiem, kurš pa minimālo algu strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, stundas likme ir aptuveni 3 eiro.

Diskriminējošs ir princips maksāt piemaksas pēc jebkuras citas pazīmes, izņemot materiālo stāvokli.

Es itin labi zinu, ka mans vienaudzis pēc dzimšanas gada ir kāds pilsonis vārdā Andris Šķēle, kurš, iespējams, būtu bagātākais cilvēks valstī, ja savus īpašumus nebūtu norakstījis uz sievas un meitu vārda. Nē, man neskauž viņa bagātība, mani priecē, ka arī Andris Šķēle saņems 20 eiro pabalstu. Tā teikt, neliels atbalsts „Mākoņu” kurināšanai.

Cietumā 20 eiro pabalstu saņems arī Aivars Lembergs, bet šī summa tūlīt tiks atvilkta par labu miljonāram Aināram Gulbim, kurš tāpat no valdības saņems savus 20 eiro.

Šogad 60 gadus svinēja Valērijs Kargins, arī viņam tiks pabalsts 20 eiro. Šad un tad, skrienot pa jūras krastu, uzmetu aci Valērija dzīvesvietai Villai Adlera Bulduros, pašā kāpā jūras krastā, kas, tiesa, pieder exbaņķiera dēlam, taču mēnesī ekspluatācijas izdevumi noteikti rēķināmi desmitos tūkstošos eiro. Avoti saka, ka tā joprojām ir dārgākā dzīvojamā privātmāja Latvijā.

Bet 20 eiro valdība labprāt izmaksās arī Kargina draugam un „Pareks” bankas līdzīpašniekam Viktoram Krasovickim, kā arī – nu protams, arī Aleksandram Laventam. Pirms dažām nedēļām sešdesmito dzimšanas dienu brangi svinēja arī Jānis Reirs. Arī viņam 20 eiro atbalsts katru turpmāko mēnesi.

Un protams – cits šā gada sešdesmitgadnieks Nauris Puntulis ir pelnījis 20 eiro atbalstu kā kompensāciju par viņa grūtajām sarunām ar citiem mūziķiem, kam šobrīd ārkārtas stāvoklis nogrieza līdzekļus ēdmaņai, kur nu vēl dzīvokļa komunālajiem maksājumiem.
Es, protams, ceru, ka visi šie personāži ir vakcinējušies, un lai viņiem laba veselība.

Valdības finansiālā politika pēdējos trīs gados ir valsts parāda pieaugums un reālās pensijas samazinājums

Kariņa valdība šonedēļ apstiprināja nākamā gada budžetu un noburbuļoja presē, cik tas gudrs un pamatots. Burbuļošanai ir kāda ļoti nopietna konsekvence – valsts ekonomiskais stāvoklis. Precīzi dati par valsts budžeta stāvokli šobrīd nav pieejami – protams, mēs varam ieskatīties Latvijas bankas un Valsts kases datos, un, kas īpatnēji – pieejamā informācija ir pretrunīga.

Tomēr ar lielāko varbūtību mums jāpieņem, ka Latvijas ārējais parāds šobrīd ir robežās starp 16 un 18 miljardiem eiro. Mūs ikdienā baro ar ziņu, ka Latvijai ir ļoti labs kredītreitings, ka ir iespējams aizņemties naudu ar ļoti izdevīgām procentu likmēm.

Ekonomikas stimulēšanai Latvija varot piesaistīt pietiekami daudz naudas, un šobrīd arī ārējais parāds esot visai komfortabls, proti – ir viens no mazākajiem Eiropas savienībā.

Budžeta prognoze pat paredz Latvijai IKP pieaugumu.

Klusāk politiķi un baņķieri izsakās par inflāciju, ikdienas preču (īpaši enerģijas resursu, pārtikas produktu un koloniālpreču) sadārdzinājumu. Neviens ne man, ne kādam citam sabiedrības loceklim nav pajautājis, vai es vēlos, lai politiķi tādu milzu naudu aizņemas, un vēl mazāk jautājis – vai es atbalstu naudas kaisīšanu, vai es izprotu, kam šī nauda aizies. Bet katrs ir pamanījis, ka cenas ceļas tieši ikdienā nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, nevis luksusprecēm, ko ikdienā patērē mani iepriekšpieminētie personāži.

Covid–19 ierobežojumi pilnībā padarījuši lēmumu pieņemšanas procesus necaurspīdīgus, bet politiku (lietu kārtošanu, shēmošanu) par pelnošāko biznesa nozari. Ļoti godājami ekonomisti saka, ka tā zagts, kā zog šīs valdības piesegā, nav zagts nekad.

Pašreizējās Eiropas savienības un Latvijas valdības politiku varētu raksturot ar jēdzienu – līdzekļu pārsadale. Nauda tiek izņemta no vecāka gadagājuma ļaužu uzkrājumiem un vidusslāņa ieņēmumiem par labu bankām, valsts struktūrām, IT un sociālo mēdiju megakompānijām, un kā no malas izskatās – no Eiropas pilsoņu maciņiem par labu Ķīnai, Austrumāzijas ekonomikām un ASV.

Esmu no tiem, kas visu darba mūžu saņēmis vidusslānim atbilstošu algu, allaž maksājis nodokļus un godprātīgi maksājis arī 2. un 3. pensiju fondā. Itin drīz būšu sasniedzis pensijas vecumu, un mans mērķis šajā brīdī būtu samazināt savu darba slodzi.

Bet valsts ārējais parāds 18 miljardu apmērā gulsies tieši uz pensionāru un vecāka gadagājuma ļaužu pleciem – pensiju indeksācijas nebūs. Inflācija būs, pie kam inflācija būs tieši tajā jomā, kas skar pensionārus – pieaugs cenas ēdmaņai, sadzīves precēm, elektrībai, dzīvokļu īrei, bet domāju, ka lielākais pieaugums būs atkritumu saimniecībā.

Vienkāršoti – esmu visu mūžu maksājis nodokļus lai saņemtu pensiju, teiksim – 1000 eiro apmērā, bet realitātē saņemšu 500 vai pat 300 eiro salīdzinošās cenās. Gadu no gada es realitātē saņemšu mazāk, jo valsts ar dažādām metodēm no manas pensijas maksās ārējo parādu.Tiem, kam pensija šobrīd ir 300 eiro, salīdzinošās cenās reāli saņems 100 vai 150, bet valdība pieglaimīgi dažus mēnešus priekšvēlēšanu gaisotnē maksās 20 eiro vakcinētajiem senioriem.
Kariņa valdība ar lozungu – aiz mums kaut vai ūdensplūdi –, būs visas valsts ekonomikas problēmas uzkrāvusi nākamajai paaudzei, bet nākamā paaudze izvēlas doties no Latvijas prom, tā ka valdības parādus maksās mājāspalicēji, un tie būs vecāka gadagājuma ļaudis.

Atsauce par valsts parādu un to, kā tas tiek uzkraukts veca cilvēka sagumušiem pleciem

Brīdī, kad biju sakrāvis uz datora ekrāna dažādus finanšu failus un valsts budžetu (patīk kādam vai ne – līdz manīm lielākā daļa no budžeta paketes kaut kā ir nonākusi), Arnis Kluinis nra.lv publicēja rakstu „ Statistiskajam latvietim Krišjāņa Kariņa valdība uzkrauj 3200 eiro lielu papildus parādu”.

Un es izšķīros par vieglāko variantu – citēt Arni Kluini, aicināt lasīt viņa rakstu nra.lv un uzticēties viņa skaitļiem (jāatzīst, ka mūsu aprēķini atšķiras turpat vai 10% robežās, pie kam es esmu optimistiskāks. Tātad Arnis Kluinis raksta: „Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.

Šī gada prakse rāda, ka valsts budžeta likumam lielas nozīmes nav, jo valdība aizņemas un sadala aizlienētu naudu bez budžeta likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Kā rakstīts vienā no 2022. gada budžeta likuma paketē ievietotajiem skaidrojumiem, “atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā varētu sasniegt 2,9 miljardus eiro jeb 9,3% no IKP, kas ir divreiz augstāks nekā plānots budžeta likumā. Augstu deficītu nosaka apjomīga Covid–19 atbalsta pasākumu pakete, kuras ietekme šim gadam ir novērtēta 2,2 miljardu eiro jeb 6,9% no IKP apmērā.”

Citā skaidrojumu sadaļā atgādināts, ka “saskaņā ar “Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu”, lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid–19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.”

Citiem vārdiem sakot, ļoti maza nozīme būs tam, cik skaļi turpmākajās nedēļās par 2022. gada budžetu strīdēsies un par ko nobalsos Saeimas deputāti, jo reāli naudu sadalīs pat ne valdība ar K. Kariņu, bet Finanšu ministrija ar Jāni Reiru priekšgalā.

Nākamajam gadam nevajadzētu atšķirties no šā gada, jo “vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek prognozēts 1,6 miljarda eiro jeb 4,8% no IKP apmērā. Arī nākošgad saglabājas ar Covid–19 saistītais atbalsts, valsts un pašvaldību līmenī turpinot realizēt augstas gatavības projektus, kā arī nodrošinot finansējumu vakcīnu iegādei.

Atbalsta ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu nākošgad tiek novērtēta 263 milj. apmērā”. Proti, budžeta deficīts tiek plānots līdzīgi kā šim gadam un nav pazīmju valdības apņēmībai šajā deficīta noturēties. Tiklīdz atradīsies iemesli tērēt vairāk, tā valdība arī tērēs vairāk.

SAISTĪTIE RAKSTI

Valsts parāda struktūrā joprojām lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 81% no kopējā valsts parāda. Nākamajā gadā procentos būs jāsamaksā 166 miljoni eiro”.

Secinājumi

• šā gada valdības nekontrolētā „ārkārtas rīcība” katram Latvijas iedzīvotājam uzkrāvusi papildus 3200 eiro parādus;
• par šo parādu maksās galvenokārt pensionāri, pensijām inflācijas un citu izdevumu pozīciju dēļ realitātē samazinoties vismaz uz pusi;
• valsts politika veicinās strādātspējīgās jaunākās paaudzes aizplūšanu no Latvijas;
• valdības mēģinājumi pielabināties vecāka gadagājuma cilvēkiem, maksājot 20 eiro sešus mēnešus kā ikmēneša kompensāciju par dārgajiem energoresursiem vecāka gadagājuma vakcinētām personām vēl vairāk palielinās ekonomisko nošķirtību, samazinās trūcīgo iedzīvotāju iespējas maksāt par gāzi, siltumu un elektrību. Šis maksājums ir tikai un vienīgi prasts priekšvēlēšanu triks;
• visu valdības pabalstu vakcinētiem senioriem, ko saņemšu, apsolu ziedot labdarībai. Kaut arī vēl Kariņa 20 eiro pabalstu neesmu saņēmis, pārskaitīju šādu summu portālam satori.lv, jo man tiešām patīk, ka talantīgi cilvēki latviešu valodā labi raksta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 36
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 174
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atklāts rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 3206, miruši 33 saslimušie
19 minūtes
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 17
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atklāts rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 3206, miruši 33 saslimušie
13:10
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
12:40
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 11
12:35
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 29
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēde pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem varētu turpināties arī pēc 15. novembra 54
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 118
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ļoti svarīgi esot neļauties panikai. Kā Ārstu biedrības izteikto Pavļuta demisijas pieprasījumu vērtē premjers? 107
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 5
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 56
8 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 36
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 7
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Profesors par to, vai “lokdauns” ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanu. To pēc 15. novembra varēs atcelt? 27
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 9
2 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Slimnīcas pārprofilē kovida slimnieku ārstēšanai; esot “jāgatavojas sliktākam scenārijam” 10
5 stundas
AB
Anita Bormane
Ziņas
Andrejsala – ar skaļāko balsi? Kad noskaidrosies Nacionālās koncertzāles intriga 4
4 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
50 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Augsto energoresursu cenu dēļ no visdažādākajām vietām pasaulē pienāk ziņas par ražošanas apturēšanu 6
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“To, ka esmu gejs, apzinājos jau pusaudžu vecumā…”: Rinkēvičs atceras savu publisko “iznākšanu no skapja” 100
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 174
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ģirģens: Latvijā ir haoss – paskatās, kas notiek “Twitter” un tad domā, ko darīt 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Latvijas ļaudis ir aizkaitināti, saniknoti un dusmīgi par varas sastrādāto cīņā ar pandēmiju. Egila Līcīša feļetons 155
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla uzzinot par karalienes veselības stāvokli, Ziemassvētkus plāno svinēt Lielbritānijā 24
23 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Brokoļu un siera pīrāgs: ļoti gardi!
22 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ulberte: Skaistumkopšanas pakalpojumi aizies ēnu ekonomikā 58
1 diena