Foto: EPA/Scanpix/LETA

Aptauja: Vai tu vairs neiegādājies preces, kas ražotas Krievijā? 0

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uz karu Ukrainā ir reaģējusi arī saimnieciski vai finansiāli, tostarp lielākā daļa ir veikusi ziedojumus Ukrainai un kara bēgļiem, liecina pēc LETA pasūtījuma veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Lasīt citas ziņas

Aptaujā 39% respondentu norādījuši, ka ir ziedojuši Ukrainai un bēgļiem, bet 26% ir atteikušies no preču iegādes politisku iemeslu dēļ, piemēram, ja tās ražojis Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmums vai arī ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju.

LA.LV Aptauja

Vai tu vairs neiegādājies preces, kas ražotas Krievijā?

  • Jā, neiegādājos preces, ja tās ražojis Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmums
  • Jā, ieiegādājos preces, ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju
  • Nē, nepievēršu tam uzmanību

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat, pēc aptaujas datiem, karš Ukrainā un tā ietekme uz ekonomiku ir radījis satraukumu par pašu finansiālo situāciju – aptaujā 23% dalībnieku atzina, ka pēc kara sākuma ir veidojuši preču krājumus, bet 17% ir sākuši krāt un taupīt naudu, tostarp atsakoties no kādiem iepriekš ierastiem tēriņiem.

Savukārt 9% ir atteikušies no plāniem tuvākajā laikā ņemt kredītu vai lielāku aizdevumu, kamēr 4% tieši pretēji ir veikuši kādu lielāku pirkumu vai paņēmuši aizdevumu, piemēram, inflācijas kāpuma draudu dēļ.

Daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārskatījuši arī to, kur glabājas viņu nauda. Tostarp 8% atzina, ka pēc kara sākuma ir izņēmuši naudu no bankas konta, lai uzkrājumus glabātu skaidrā naudā. Tas saskan arī ar Latvijas Bankas apkopotajiem datiem par darījumiem ar maksājumu kartēm, kas liecina, ka pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama lielāka iedzīvotāju aktivitāte skaidras naudas izņemšanā no bankomātiem. Pretēji rīkojušies daudz mazāk aptaujas dalībnieku – tikai nepilns 1% atzina, ka skaidrās naudas uzkrājumus ir iemaksājuši bankā.

Vienlaikus 31% no aptaujas dalībniekiem atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā nav darījuši neko no iepriekš minētā.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka gan ziedošana, gan atteikšanās no preču iegādes politisku motīvu dēļ daudz izteiktāka ir latviešu, jaunāka gadagājuma, kā arī labāk izglītotu iedzīvotāju vidū. Ziedojumus ir veikuši 53% aptaujas dalībnieku, kuru tautība ir latvietis. Savukārt citu tautību aptaujas dalībnieku vidū tādi bijuši nepilni 19%. Tāpat 38% latviešu norādījuši, ka atteikušies no preču iegādes politisku motīvu vadīti. Starp cittautiešiem tādi bija 10%.

Tāpat visvairāk ziedotāju – 54% – bijuši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet ar 53% seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt no preču iegādes politisku motīvu dēļ visbiežāk atteikušies Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – vairāk nekā 40%.

Visvairāk ziedotāju – 46% – bijuši ar augstāko izglītību. Viņi arī visbiežāk – 31% – vērtējuši preču iegādi politisku motīvu vadīti. Atbilstoši jau iepriekš minētajiem datiem par vecuma grupām, visaktīvākie ziedotāji bijuši skolnieki un studenti – vairāk nekā 63%, seko dažāda ranga vadītāji, kā arī speciālisti un ierēdņi. Tāpat aptauja liecina, ka visaktīvākie ziedotāji dzīvo Vidzemē, Pierīgā un Zemgalē. Tur ziedotāju īpatsvars pārsniedz 40% no iedzīvotāju skaita.

Izteikti lielākais īpatsvars no Latvijas iedzīvotājiem, kuri saimnieciski un finansiāli nekādi nav reaģējuši uz karu Ukrainā, ir vērojams starp cittautiešiem – 46% no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka nav darījuši neko no iepriekš minētā. Pa vecuma grupām pasīvākie bijuši cilvēki vecumā virs 54 gadiem – vairāk nekā 35% nav rīkojušies. Tāpat tas attiecas uz teju 60% aptaujas dalībnieku ar pamata izglītību. Neko nav darījuši arī vairāk nekā 35% iedzīvotāju ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Savukārt, analizējot datus pa reģioniem, nekā finansiāli un saimnieciski uz karu nav reaģējuši gandrīz 40% Latgales un 38% Kurzemes iedzīvotāju.

Aptauja veikta 2022.gada aprīļa beigās, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ar pilniem aptaujas rezultātiem var iepazīties LETA “Banku apskats. Maijs 2022”.

“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas
Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus, izrādās, ka visvairāk tādu ir tieši bērnudārzos
Obligātā militārā dienesta vadzis lūzis beidzot arī pie mums? Kāpēc tāds nepieciešams un ko tas dotu
APTAUJA. Vai piekrītat viedoklim – ja Saeima lemj, ka pašvaldībām jānojauc pieminekļi, tad valstij tas jākompensē?
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Okupētajā Lisičanskā palikuši līdz 12 000 cilvēku
07:37
Kāpēc viņi ir tādi…? Normunds Akots recenzē Valmieras Drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”
07:16
Dūdas un gadalaiki. Kamerorķestris Rīgas festivālā. Armands Znotiņš recenzē aktuālos mūzikas notikumus
07:15
“Lukašenko bail no pilsoņu kara, bet Kramatorsku sagaida Mariupoles liktenis!” Slaidiņš par jaunākajām izmaiņām Ukrainā
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs