“Kopā vājināsim Krievijas kara ekonomiku!” Evika Siliņa par jaunajām ES sankcijām 31
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.
“ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju,” paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. “Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu.”
Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.
Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.
Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.
Naftas cenu griesti, ko G7 noteica 2022.gadā 60 ASV dolāru apmērā, ir paredzēti, lai ierobežotu cenu, par kādu Maskava var pārdot naftu pasaulē, aizliedzot transporta uzņēmumiem un apdrošināšanas sabiedrībām, kas sadarbojas ar Krieviju, eksportēt naftu virs šīs summas.
Jaunais ES plāns, kuru varētu atbalstīt tādas G7 sabiedrotās valstis kā Lielbritānija un Kanāda, paredz, ka jaunie cenu griesti sāksies no 47,6 dolāriem, un tos varēs koriģēt atkarībā no naftas cenu izmaiņām nākotnē.
Turklāt amatpersonas paziņoja, ka ES ir iekļāvusi melnajā sarakstā vēl vairāk nekā 100 tā dēvētās ēnu flotes kuģus, ko Krievija izmanto, lai apietu naftas eksporta ierobežojumus.
Tāpat sankciju paketē ieklauti pasākumi, lai liegtu gāzes cauruļvadu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” darbības atjaunošanu.
Vienlaikus sankcijas tiks piemērotas Krievijai piederošai naftas pārstrādes rūpnīcai Indijā un divām Ķīnas bankām, ES cenšoties ierobežot Maskavas attiecības ar starptautiskajiem partneriem.
ES arī paplašinājusi aizliegumus darījumiem ar Krievijas bankām un noteikusi lielākus ierobežojumus tādu divējāda lietojuma preču eksportam, kuras varētu tikt izmantotas kaujas laukā Ukrainā.
18.sankciju kārta, kas noteikta pret Krieviju kopš tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī, apstiprināta pēc tam, kad ceturtdien savu veto atsauca Slovākija.
Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vietnē “X” šodien norādījusi, ka sankciju paketes rezultāts ir labs, vienlaikus solot pie sasniegtā neapstāties. “Kopā ar sabiedrotajiem turpināsim vājināt Krievijas kara ekonomiku,” sola Siliņa.
Būtiska vienošanās par 🇪🇺 18. sankciju pakotni pret Krieviju!
Sankcionēti vairāk nekā 100 papildus ēnu flotes kuģi, samazināti naftas cenas griesti, noteikti ierobežojumi finanšu sektoram un valstīm, kuras arvien sadarbojas ar agresoru.
Labs rezultāts, bet pie sasniegtā…— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) July 18, 2025
