“Vēja parku ietekme uz vidi tiešām pastāv!” Ko vēl par to saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore? 0
Vēja parku attīstība Latvijā raisa karstas diskusijas starp enerģētiskās neatkarības veicināšanas un dabas vērtību saglabāšanas aktīvistiem. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina TV24 raidijumā šajā kontekstā uzsver, ka šajā procesā ir jāatrod līdzsvars starp valsts attīstības mērķiem un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, iesaistot vietējās kopienas un veicot rūpīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Vēja parku būvniecība, tostarp mežos un jūrā, rada bažas par to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, īpaši putniem un sikspārņiem. Laura Anteina skaidro, ka šobrīd notiek “sadursme starp enerģētisko politiku un neatkarību un dabas vērtību saglabāšanu”, jo valsts attīstības plānošanas dokumentos ir apstiprināti mērķi augstākajā līmenī veicināt atjaunojamo enerģiju, vienlaikus saglabājot dabas resursus.
“Mums ir jāpanāk saskaņotība starp dabas vērtībām un enerģētikas attīstību,” uzsver Anteina. Lai to nodrošinātu, katram vēja parkam jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kurā Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu par potenciālajām sekām un piedāvā risinājumus ietekmes mazināšanai, jo vēja parku ietekme uz vidi tiešām pastāv: “Jautājums ir, kur šis vēja parks tiek attīstīts un būvēts, cik šī ietekme ir liela, tāpēc izvērtēšana ir svarīga un Dabas pārvalde dod savu atzinumu, kā arī scenērijus par ietekmes mazināšanu”.
Vēja parku būvniecība var skart ne tikai dzīvniekus, bet arī dabas teritorijas, piemēram, ar piebraucamo ceļu izbūvi. Anteina norāda, ka šādos gadījumos attīstītājiem ir jāievēro stingri nosacījumi par kompensējošajiem pasākumiem: “Ja kaut kur kaut ko iznīcini, tev jānodrošina līdzīgu dabas vērtību saglabāšana citviet.” Šāda kompensējošo pasākumu prakse ir standarts, lai mazinātu kaitējumu videi.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta putnu un sikspārņu monitoringam. “Monitoringa dati par ietekmi uz putniem un sikspārņiem ir visbūtiskākie, un mēs izvirzām nosacījumus, kas vēja parkiem jāņem vērā,” skaidro Anteina.
Šie dati palīdz novērtēt, cik liela ir vēja turbīnu ietekme un kā to var samazināt, piemēram, pielāgojot turbīnu izvietojumu vai darbības laikus.
Vēja parku attīstība izraisa arī sabiedrības protestus, jo vietējās kopienas un pašvaldības bieži izsaka bažas par ietekmi uz apkārtni. Anteina uzsver, ka ir svarīgiir nodrošināt, lai vietējo iedzīvotāju intereses tiktu ņemtas vērā. “Ir jāņem vērā arī vietējās kopienas intereses un pašvaldības nostāja,” viņa norāda, aicinot uz dialogu starp attīstītājiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības ekspertiem.
Latvijas mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidību. Anteina uzsver, ka kompromiss ir iespējams, ja tiek veikta rūpīga plānošana un ievēroti stingri vides aizsardzības standarti. “Mums ir jārod kompromisi, jo valsts ir izvirzījusi šādus mērķus,” viņa saka, norādot, ka sadarbība starp enerģētikas nozari, dabas aizsardzības institūcijām un sabiedrību ir kritiski svarīga.
Vēja parku attīstība ir solis pretī enerģētiskai neatkarībai, taču tā nedrīkst notikt uz dabas rēķina. Ar stingru uzraudzību, kompensējošiem pasākumiem un sabiedrības iesaisti Latvija var sasniegt līdzsvaru starp šiem mērķiem, nodrošinot gan zaļo enerģiju, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
