“Ar tādām biksēm gan uz skolu nevajadzētu iet!” Pārdomas par skolēnu radošajiem apģērbiem Zinību dienā
0
Portālā jau rakstījām par kādu diskusiju sociālajos medijos saistībā ar skolas izsūtīto paziņojumu, kurā skolēni rosināti pirmajā skolas dienā ģērbties svētku drēbēs – minētas konkrētas krāsas un apģērbi, ko vēlams izvēlēties. Piemēram, sarafāns, žakete, lietišķs krekls, blūze utt.
Ar šo ierakstu bija dalījusies arī kāda skolotāja, kura pēc svētkiem publicēja savu fotogrāfiju ar savu apģērbu – gaišu kleitu, kam klāt pievilktas kedas. Tādējādi raisījās diskusija par to, vai paši skolotāji rāda paraugu, kas tad ir šis lietišķais stils.
Arī es esmu skolasbērna mamma. Kā gāja mums? Es arī esmu par to, ka svētkos ir jāģērbjas īpašāk, skaistāk nekā ikdienā, tāpēc kopā devāmies iepirkties. Es neuzstāju, ka uz skolu ir jādodas uzvalkā, ļaujot skolēnam pašam izvēlēties, kāds stils viņam ir pieņemams. Un mēs krietni ilgāk, nekā man būtu gribējies, uzkavējāmies pie platajām biksēm.
Allaž sev atgādinu, ka bērnus nav jāieliek precīzi vienādās kastītēs, tāpēc turējos braši. Ļāvu vairākas platās bikses, kas šobrīd aktuālas vienaudžiem, uzlaikot, taču brīdī, kad skolēns paziņoja, ka tās pirksim, nedaudz izplūdu emocijās un teicu, ka ar tādām gan 1.septembrī uz skolu nevajadzētu iet.
Allaž priecājos, ja bērni prot argumentēt savu viedokli. Arī šoreiz – saņēmu atbildi, ka viņš pats jau tajās ies, nevis es, ka tas ir moderni, ka viņam pašam ļoti patīk kā izskatās, ka tas ir stilīgi, ka viņš jūtas šādā apģērbā lieliski. Mirkli apspriedos ar sevi un saviem stereotipiem un kārotās bikses nopirku. Savās pārdomās, kāpēc sākotnēji teicu vienu, bet vēlāk biju gatava domas mainīt, protams, padalījos arī ar skolēnu.
Mājās, kad pirms 1.septembra vēlreiz palūdzu pielaikot tērpu, platās bikses kopā ar balto polo kreklu un stilīgiem apaviem, neslēpšu, patiešām izskatījās ļoti labi. Jā, tā nav žakete un klasiskais krekls, bet skolnieks izskatās stilīgā veidā svinīgs. Un tāds arī devās uz skolu.
Vēlāk, vērojot, kā tērpušies citi skolas biedri, pamanīju lielu dažādību. Bija meitenes skaistos bikškostīmos, pat platos šortsvārkos tumšā krāsā, bija puiši polo kreklos, arī tumšos džinsos, baltos t-kreklos utt. Katrs pēc savas gaumes, stila izjūtas, taču kopskats bija labs. Tur bija daudzas individualitātes, skaisti saposti jaunieši, no kuriem daudz izvēlējušiies baltus un melus toņus, taču vien retais tādā oficiālā izpildījumā.
Es nenosodu arī to meiteni, kas bija ieradusies uz skolu ar nesen nokrāsotiem zaļiem matiem un kleitā, kurā dominēja košums – spilgti zaļš, sarkans, zils un citi raibumi. Viņa izskatījās stilīgi. Varbūt dienās būs pazīstama māksliniece? Bet, ja ne, ja kļūs par biroja darbinieci, varbūt tieši pēc šī pasākuma būs guvusi vērtīgu mācību par to, kāds apģerbs katrai vietai un laikam ir piemērotākais.
Līdz ar ko atļaujos teikt, ka mums ir jāļauj jauniešiem iet līdzi laikam un tērpties tā, kā viņi jūtas labi. Jā, protams, ir jāatgādina un jāaudzina, ka svētkos ir jāģērbjas īpašāk, ka ir vēlams vairāk piedomāt pie apģērba, taču (es tagad mazliet pārspīlēšu) buktētās bikses, kaklasaite, klasisks krekls un melnas lakādas kurpes tomēr lai paliek pieaugušo dzīvei. Ir vienreiz jābeidz bērnus likt kastītēs, aizslēdzot viņu pašu stila veidošanos un radošumu. Viņi ir skaisti un brīnišķīgi.
Man patika un lika domāt kādas mammas Ievas teksts “Threads”, kurā viņa paskaidro savu nostāju, komentējot ierakstu, kurā kāda cita mamma atgādina, kā tieši jāģērbjas 1.septembrī. Ieva piesauc citas prioritātes, ko svarīgi mācīt bērniem: “Mācīšu, ka tas ko citas tantes domā par viņu ārējo izskatu nav svarīgi. Mācīšu izvēlēties piemērotu apģērbu, kas liek justies skaisti, patīk un iedod svētku sajūtu pašai. Mācīšu, ka prieks nāks no pašas, no spējas priecāties par dzīvi, svinot svētkus un ikdienu. Mācīšu, ka meitas nav nekādas bildes, lai priecētu citu acis un, ka pats, pats svarīgākais ir nepazaudēt sevi – savu stilu, gaumi un pats galvenais brīvību tajā!”
Kā skolēniem vajadzētu ģērbties 1.septembrī?
