Arhibīskaps Vanags: Nācijas stiprināšanai nepieciešama kopības sajūta 3
Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama kopības sajūta, kas mūsu nāciju padarīs stiprāku, Latvijas Republikas Proklamēšanas 101.gadadienas ekumeniskajā dievkalpojumā teica Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Vanags savā runā norādīja, ka visai Latvijas sabiedrībai un valsts nākotnei ir vajadzīga kopības izjūta.
Jāatgriežas pie vienotas identitātes
“Ne sodi motivē iziet no ēnu ekonomikas un parādiem, bet kopības sajūta. Apziņa, ka tie, kas pārvalda maku ir ar mani, nevis pret mani,” teica Vanags.
Viņš uzsvēra, ka nācija top stipra, kad rūpējas par vājajiem, un bagāta, kad rūpējas par nabagiem.
Lai to paveiktu, nācijai ir jāatgriežas pie kopības izjūtas un vienotas identitātes.
Vanags pauda, ka Eiropas valstis šķiet savu identitāti zaudējušas, ejot uz vienu kopīgu Eiropas identitāti – “svešinieki tiek aicināti starp mums kopt jebkādu identitāti, kādu vēlas,” teica Vanags, piebilstot, ka valstī ir vajadzīga vienota identitāte. Viņš norādīja, ka kopības trūkums vienā valstī veido nesaskaņas, un aicināja Latviju atgriezties pie “sava stāsta”, norādot, ka tad “mēs būsim gana stipri, lai teiktu svešiniekam – nāc, dalies mūsu mērķos un mūsu stāstos”.
Viņš aicināja latviešiem kopības sajūtu balstīt vēlmē celt un attīstīt savu valsti. Vanags uzsvēra, ka “ar tādu identitāti mēs pastāvēsim un, ja būs atkal jākrīt, tad mēs atkal celsimies!”
Vanags arī norādīja, ka mums valsts nav jāizcīna Nāves salā vai Cēsu kaujās, bet mūsu mērķis ir, neskatoties uz peripetijām un naudas trūkumam, radīt vienotu nākotni.
Aizvainpjums ir lielākais ienaidnieks
Viņš teica, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neatrod kopējo stāstu, ir aizvainojums, norādot, ka tas ir arī mūsu lielākais ienaidnieks, jo liek mums justies kā upuriem, savukārt upura apziņa dara mūs ievainojamus.
Vanags arī uzsvēra, ka mūs negaida vienkāršāki laiki, bet vēl lielāki izaicinājumi – piemēram, klimata pārmaiņas, kā arī kultūras un vērtību pārmaiņas. Viņš teica, ka mums ir jārīkojas apsvērti un gudri, ieguldot zinātnē un nākotnē.
Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadiena. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
