“Vecajām mežaudzēm ir nozīmīga loma sugu aizsardzībā, bet ir jāsabalansē nepieciešamība nodrošināt vides, klimata pārmaiņu mazināšanas un saimnieciskos mērķus. Katram no mērķiem vajag platību. Tas jāņem vērā, efektīvāk un intensīvāk saimniekojot tur, kur saimnieciskā darbība ir galvenais mērķis,” tā “Silavas” vadošie pētnieki Andis Lazdiņš (no kreisās) un Āris Jansons.
“Vecajām mežaudzēm ir nozīmīga loma sugu aizsardzībā, bet ir jāsabalansē nepieciešamība nodrošināt vides, klimata pārmaiņu mazināšanas un saimnieciskos mērķus. Katram no mērķiem vajag platību. Tas jāņem vērā, efektīvāk un intensīvāk saimniekojot tur, kur saimnieciskā darbība ir galvenais mērķis,” tā “Silavas” vadošie pētnieki Andis Lazdiņš (no kreisās) un Āris Jansons.
Foto: Dainis Bušmanis

“Atraisīt brīvākas rokas meža īpašniekiem, kuriem šajos neskaidrajos laikos jāsaimnieko!” Mežsaimnieki iezīmē nopietnas problēmas 8

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijai piešķirtā finansējumā – 1,82 miljardos eiro – lauvas tiesa – 37% jeb 676,2 miljoni – novirzīti klimata pārmaiņu izraisīto seku mazināšanai. Taču joma, kurai ir ārkārtīgi liela nozīme ES Zaļā kursa ietvaros nemitīgi daudzināto SEG emisiju piesaistē, proti, mežsaimniecība, ir apdalīta.

 

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 33
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Šai nozarei no Atveseļošanas fonda iedalīta apaļa nulle. Lai gan atbildīgā ministrija iepriekš argumentēja 21 miljona eiro piešķīrumu meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai, no pieprasījuma paketes tas pēdējā brīdī izņemts.

Saskaņā ar Zaļā kursa vadlīnijām klimata pārmaiņu kontekstā meža zemju piesaistīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomam 2050. gadā Latvijā jābūt 3,38 miljoni tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta. Lai to panāktu, jāpaaugstina meža ekosistēmu noturība jeb, vienkāršoti skaidrojot – jānomaina neproduktīvie un jāaudzē jauni meži.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ekstrēmu dabas parādību radītos riskus mežaudžu attīstībai var mazināt un papildu CO2 piesaisti nodrošināt, tikai izvēloties klimata kaprīzēm pielāgotu stādāmo materiālu, kā arī savlaicīgi kopjot jaunaudzes. Iznākumā būtiski uzlabojas koku augšana, koptu audžu ražība var būt pat divas reizes lielāka nekā nekoptām audzēm, kas vienlaikus nozīmē, ka audze piesaista divas reizes vairāk oglekļa no atmosfēras. Koptas mežaudzes ir arī noturīgākas pret ekstrēmām laik­apstākļu maiņām, koki nav izstīdzējuši, līdz ar to mazāk cieš vētrās.

 

Nozīmīga teikšana – zinātnei

Latvijā veikta virkne aprēķinu par to, kas būtu efektīvākie pasākumi klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanai mežā, tostarp – kādas darbības valstiskā mērogā būtu jāatbalsta. Nozīmīgākais virziens ir meža atjaunošana ar selekcinētu materiālu un jaunaudžu kopšana, bet – strādājot mazliet atšķirīgi nekā šobrīd, atzīst Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.

Kopumā situācija vairs neesot tik drūma kā pirms desmit gadiem, kad privātie meža īpašnieki bija samērā konservatīvi pret jauninājumiem. Patlaban arī privātajā sektorā jaun­audžu kopšanas apjoms palielinās, tātad īpašnieki arvien labprātāk investē savu mežu atjaunošanā.

Kāpēc tā? Daļa no jaunaudžu kopšanas pieauguma privātajās platībās saistīta ar pieejamiem atbalsta maksājumiem. Tomēr nozīmīgāka ietekme ir īpašnieku izpratnes un attieksmes maiņai, vēlmei investēt īpašumā ilgtermiņa rezultātu sasniegšanai. Notiek konsolidācija, proti, tie, kas saimnieko ilgtermiņā, pērk zemes klāt, savukārt tie, kuri savos pāris hekt­āros veic vienu cirti un saprot, ka nākamajās desmitgadēs nekāda nauda vairs nenāks, īpašumus pārdod. Ja īpašniekam pieder 100–200 hektāri, viņš redz atdevi vismaz katru otro gadu.

Tā rodas izpratne – ja nauda nāk, kaut kas arī jāiegulda, ja nākotnē ir vēlme redzēt gan noturīgu, gan no ekonomiskā viedokļa izdevīgu mežaudzi.

“Būtiskākais, ar ko nākotnē ir jārēķinās saistībā ar klimata izmaiņām, ir meža noturība pret pieaugošo vēja ietekmi. Latvijā esam ievākuši unikālus datus par koku vēja noturību un secinām: nozīmīgāko ietekmi varam panākt, veicinot koku individuālo noturību.

Tas sasniedzams, samazinot jaunaudžu biezumu, kāpinot to ražību un nodrošinot koku stabilitāti. Tas arī nodrošina iespēju audzē par 20–30% ātrāk sasniegt mērķa caurmēru un līdz ar to mazināt vēja bojājumu risku gan mazākas bojājumu varbūtības, gan ietekmes dēļ. Tā iespējams atgūt lielāku daļu vērtības arī pēc vētras, ja tomēr daži koki ir izgāzti. Tādēļ jaunaudžu kopšana arī no valstiskā viedokļa ir efektīvs ieguldījums audžu noturības paaugstināšanā, meža adaptācijā,” tā Ā. Jansons.

 

Par daudz neskaidrību

“Viens ir sagatavošanās nākotnes klimata pārmaiņu riskiem, bet otrs – jau esošo pārmaiņu mazināšana. Abiem lielākā problēma ir neskaidrība ar nozares likumdošanu gan no Latvijas, gan ES puses. Nāk virkne dokumentu un regulu par dabas vērtību saglabāšanu, zaļo vienošanos utt., kas rada neskaidrību, kā turpmāk dzīvosim, – izmantosim vietējo koksni vai importēsim, piemēram, no Dienvidamerikas,” situāciju raksturo “Silavas” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Šobrīd Zaļā kursa ietvaros parādās dokumenti, kas nosaka, ka meža nozarē jārada ievērojamas CO2 piesaistes jau 2030., nevis 2050. gadā, kā bija definēts iepriekš. “Tātad citu sektoru emisijas jākompensē ar mežiem. Saimnieciskā darbība mežos tiek ierobežota ar dabas aizsardzības prasībām, bet, uzliekot emisiju samazināšanas mērķus, prasības kļūst ja ne neizpildāmas, tad tādas, kas ļoti būtiski mainīs saimniecisko darbību. No vienas puses, tiek prasīts, lai tiktu palielinātas koksnes piegādes, lai mums būtu bioekonomika. No otras puses, ir prasība saglabāt vecos mežus, bet, no trešās puses, ir ES atzinums, ka CO2 piesaistes mežos samazinās, jo mums ir daudz slapju un vecu mežu,” saka A. Lazdiņš.

Cita problēma saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem ir teritorijas apmežošana un finansējums pētījumiem par šo tēmu. Lai cik tas dīvaini būtu, zinot, ka Latvijā vairāk nekā 50% teritorijas ir mežs, ar to nepietiek. “Citādi ātri panākt emisiju samazinājumu vai piesaisti mēs nevaram. Primārais pasākums būs kūdras augšņu apmežošana – tie ir ap 150 000 ha jeb 5% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas ir lielākais emisiju avots. Teorētiski ir skaidrs, ka tas pamatīgi samazinātu emisijas. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu atbalstīts pētniecības process, kurš “liek kopā” meža audzēšanu un apsaimniekošanu ar oglekļa uzkrājumiem gan kokos, gan koksnes galaproduktos, un mēs iegūtu arvien precīzākus datus. To pētot, jābrauc uz mežu, jāzāģē koki, jāpēta laboratorijās utt. – tur ir vajadzīgi finanšu resursi.”

 

Jāmaina domāšana

Ko tas viss prasa no politikas? Atraisīt brīvākas rokas meža īpašniekiem, kuriem šajos neskaidrajos laikos jāsaimnieko, – gan valsts, gan privātajos mežos. Jo vairāk teritoriju izņem no saimnieciskās aprites, vienlaikus uzstājot uz kokmateriālu ražošanas kāpināšanu, jo skaidrāks, ka atlikušajās teritorijās pa vecam saimniekot nevarēs – ir jāintensificē gan meža atjaunošana, gan jānodrošina intensīvāka koksnes plūsma, bet tam ir vajadzīga attiecīga likumdošana, norāda zinātnieki.

“Ļoti svarīgi uzsvērt – Latvija kā Ziemeļeiropas reģions apzinās atbildību par atsevišķiem bioloģiskās daudzveidības aspektiem – par mazo ērgli, melno stārķi u. tml. Nez kāpēc negribam apzināties, ka Eiropas mērogā esam atbildīgi arī par oglekļa uzkrājumu mežā un par koksnes piegādēm. Saskaņā ar prognozēm pēc dažiem gadu desmitiem vairāk nekā 35% Eiropas teritorijas mežsaimniecība kā saimnieciskās darbības nozare vairs neeksistēs klimata pārmaiņu dēļ. Tātad maksimizēt oglekļa uzkrājumu, radīt bioekonomikai izejvielu – tas viss gulsies uz mūsu reģiona pleciem,” tā Ā. Jansons.

Viņš arī norāda, ka ķīmiskās pārstrādes rūpnīca būtu efektīvs veiksmes stāsts. “AS “Latvijas Finieris” nupat rīkoja semināru par koksnes šķiedru izmantošanu farmācijā un iepakojumos. Te ir divi veidi – vai nu pārstrādājam paši, vai pasūtām kuģi ar koka trauciņiem no Ķīnas. Bet svarīgi, ka koku audzējam paši un efektīvi pievienojam ne tikai finansiālu vērtību, bet dodam arī pievienoto vērtību meža zemei.

Tāpēc uzkrājums produktos ir ļoti svarīgs ne tikai no ekonomikas, bet arī no oglekļa uzkrāšanas viedokļa. Esam labās pozīcijās – koksnes pārstrādes rūpniecība ir ar senām tradīcijām, daudzveidīgu investoru grupu, labu perspektīvu. Tomēr šobrīd tikai aptuveni 20% nozāģētās koksnes nonāk produktos. Ja uzbūvētu rūpnīcu, būtu daudz lielāks potenciāls,” uzskata Ā. Jansons.

SAISTĪTIE RAKSTI


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 33
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 148
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 57
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību!
14 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Valainis: Kamēr valdības lēmumi tiks balstīti socioloģiskās partiju aptaujās, mēs dzīvosim krīzē
37 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Jēkabpils novadā komandantstundu izmantos lietderīgi, lai mēnesī ietaupītu 6500 eiro 6
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību!
14:30
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
14:22
LA
LA.LV
Ziņas
Valainis: Kamēr valdības lēmumi tiks balstīti socioloģiskās partiju aptaujās, mēs dzīvosim krīzē
14:07
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 39
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 37
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 120
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
22 minūtes
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
1 stunda
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
8 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 90
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 4
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
39 minūtes
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā izjūtat mājsēdes ierobežojumus? 34
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 10
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Elvi” komercdirektore: “Lidl” darbība noteikti ieviesīs korekcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 15
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 61
22 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
17 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
16 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 334
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 68
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. The Ludvig atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu un brīnišķīgu dziesmu 3
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 94
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 142
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
2 stundas