Neierasti skati lielveikalos Covid-19 pandēmijas laikā

Atver mazos un vidējos veikalus, ļauj tikties 10 cilvēkiem. Kad varētu strādāt kafejnīcas? 48

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Lasīt citas ziņas

No 7. aprīļa joprojām būs spēkā teju visi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Tomēr darbu atsākt varēs visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru. Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, atbilstoši drošajam tirdzniecības protokolam darbu varētu atsākt līdz 9000 tirdzniecības vietu.

Spēkā paliek arī dažādi epidemioloģiskās drošības noteikumi – katram apmeklētājam tirdzniecības vietā būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri platības, savukārt pakalpojumu sniegšanas vietā šī norma ir 15 kvadrātmetri.

Āra tirdzniecībā un tirgos būs jānodrošina stingrāka fiziskās distancēšanās prasību noteikšana, jākontrolē apmeklētāju un tirdzniecības darbinieku plūsma, jāieceļ atbildīgā persona par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

Lai novērstu pārmērīgus pulcēšanās riskus ielu tirdzniecības organizēšanas vietās un mazinātu iedzīvotāju vēlmi ilgstoši uzturēties un pavadīt brīvo laiku iepriekš minētajās vietās, būs paredzēta prasība nodrošināt, ka ielu tirdzniecības organizēšanas vietā atrodas ne vairāk par 20 tirdzniecības dalībniekiem un netiek rīkoti izklaides pasākumi.

Arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, taču būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām.

Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tajā skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību. No 7. aprīļa spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tajā skaitā arī darba vietās.

Obligāta sejas masku lietošana arī tiek paredzēta sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Vienlaikus valdība vienojusies par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskajā ēdināšanā.

Izmaiņas šajā nozarē būtu piemērojamas, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā nepārsniegtu 320. Pēdējās dienās šis rādītājs Latvijā ir ap 370. Ja šis skaitlis samazinās līdz 320, tad varētu tikt organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana ārtelpās, apkalpojot līdz četrām personām pie viena galdiņa, neskaitot bērnus, no ne vairāk kā divām mājsaimniecībām. Būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.

Reklāma
Reklāma

Savukārt, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, tad varētu atļaut pie viena galdiņa atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Ar zemu Covid-19 kumulatīvo saslimstību varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iekštelpās ar nosacījumiem, ka viesu apkalpošana tiek veikta pie galdiņa, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk par divām personām, neskaitot bērnus. Apmeklētāju uzturēšanās laiks sabiedriskās ēdināšanas vietā ārā nedrīkstēs pārsniegt divas stundas, turklāt bez iepriekšējas rezervācijas atļautais uzturēšanās laiks ir viena stunda.

Jāpiebilst, ka visi uzņēmējdarbības un strādājošo atbalsta pasākumi tiek turpināti, neskatoties uz ārkārtas situācijas beigām, jo tos regulē atsevišķi MK noteikumi.

MK noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, kas regulē algu subsīdiju izmaksu, ir spēkā līdz šī gada 30. jūnijam; MK noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”, kas regulē dīkstāves pabalstu izmaksu, arī ir spēkā līdz 30. jūnijam; savukārt MK noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, kas regulē uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu subsīdijas, ir spēkā līdz šī gada 31. maijam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.