Augu slimību izplatība ziemāju laukos novembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Lai cik saulainas dienas, lai arī kādi siltuma rekordi vēl oktobrī piedzīvoti, dienām strauji kļūstot īsākām, katrs vakars atgādināja, ka zeltaino lapu laiks drīz beigsies, rudens darbi būs padarīti un pirmās sniega pārslas jau ir ceļā. Dabā iestāsies nosacīts miers, kas atpūtai no ierastajiem lauku darbiem jāizmanto arī cilvēkiem.
Ziemāju graudaugu sējumi
Šoruden, pat neuzskaitot hektārus, katram ir skaidrs, ka ziemāju graudaugi ir iesēti lielākās platībās nekā iepriekšējā rudenī. Tie arī labi sadīguši, sacerojuši (AS 21–29), lai normālas ziemas apstākļos sagaidītu nākamo veģetācijas periodu.
Protams, katrā Latvijas reģionā ir atsevišķi sējumi, kas sausuma, reljefa un novēlota sējas laika dēļ izskatās arī sliktāk. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti, oktobrī apsekojot ziemāju sējumus, konstatēja, ka labie laika apstākļi patīk ne tikai augiem, bet arī kaitīgajiem organismiem. Dažos sējumos uz ziemāju asniem barojās pa kādai atsevišķai laputij vai nelielas to kolonijas. Iestājoties salam, šo rudenī sastapto īpatņu dzīve beidzas, bet ziemāju sējumā oliņu attīstības stadijā pārziemos lielā labību laputs. Ievu–auzu laputs, jūtot sala iestāšanos, pārlidos uz tuvāko ievu krūmu, lai pie pumpuriem dētu melnas spožas oliņas.
Izplatītāki sējumos ir melnās stiebrmušas kāpuri, kas arī sējumā pārziemos, bet pirms tam tie paspēj iznīcināt kādu no cerot sākušā auga stiebriem. Ar augu saknēm līdz pat zemes sasalšanai barosies sprakšķu kāpuri jeb drātstārpi.
Siltā laika dēļ izplatītākā slimība rudenī bija brūnā rūsa. Pa kādam inficētam sējumam VAAD speciālisti atraduši daudzos Latvijas novados, bet visvairāk Kurzemes reģionā. Kurzemē arī konstatēta miežu pundurrūsas izplatība ziemas miežu sējumā. Mazliet neparasti, ka uz ziemas kviešu lapām atrastas arī kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes – tas izskaidrojams ar tuvu infekcijas avota klātbūtni (inficēti salmi) pie dīgstošajiem augiem un augsto gaisa temperatūru.
Novērotas arī zemāku temperatūru cienošas slimības – graudzāļu miltrasa un kviešu lapu pelēkplankumainība. Abas spēj turpināt lēnu attīstību nosacīti siltās un mitrās novembra dienās. Pavasarī, atsākoties veģetācijai, uzsākama arī sējumu apsekošana, lai konstatētu pirmās slimību infekciju pazīmes un sekotu līdzi to attīstībai, nepalaižot garām īsto ierobežošanas brīdi.
Graudu noliktavu kaitēkļi, iestājoties aukstākam laikam, arī lēnām pārtrauks savu postošo darbību. Tos noliktavās bija iespējams sastapt, ja pirms graudu novietošanas glabātavās to dezinsekcijai netika pievērsta pietiekama uzmanība. Siltajā rudenī bija iespēja sastapties ar graudu smecernieku – to kāpuru attīstībai bija vajadzīgi graudi ar mitrumu virs 12%. Temperatūrai nokrītoties zem 10 0C, kaitēklis pārtrauc barošanos, bet mīnusgrādos iet bojā.
Grūtāk saskatāmi, bet ļoti nepatīkami kaitēkļi ir sīkās miltu ērces. Sīko kukainīšu darbība rada mitrumu, veidojas graudu pikas un pazeminās graudu kvalitāte. Šo kaitēkļu aktīvās stadijas iet bojā trīs nedēļu laikā, ja temperatūra pazeminās līdz –5 0C. Tāpat iespējami arī citi noliktavu kaitēkļi, kas neatkarīgi no to nosaukuma barojas un bojā klētī sabērto.
Pupu sēklgrauzis, nokļuvis noliktavā reizē ar nokulto pupu ražu, ziemos pupu graudos – kūniņas vai pieaugušas vaboles stadijā. Pupu uzglabāšanas laikā kaitēkļa attīstība apstāsies un lielāki bojājumi nodarīti netiks. Pavasarī, invadētās pupas izmantojot sējai, iesēsies arī kaitēkļi, kas lauka apstākļos turpinās attīstīties, radot pupu sēklgrauža jauno paaudzi.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
