NORMUNDS AKOTS

Pieklājības pēc turpināsim smaidīt – komentārs par Dailes teātra izrādi “Pīters Pens saiet sviestā”
Mātes piena mīkla. Recenzija par izrādi „Mātes piens” M. Čehova Rīgas krievu teātrī
Ko grib izdibināt Alvis Hermanis. Recenzija par JRT izrādi „Kurlmēmo zeme”
Recenzija par iestudējumu “Pelikāni un vīnogas” Jaunajā Rīgas teātrī
Naida tempļa priesteriene. Recenzija par izrādi “Sēras piestāv Elektrai” Valmieras Drāmas teātrī
Estētiski racionalizēts Čehovs. Normunds Akots vērtē iestudējumu „Kaija” Liepājas teātrī
Regnārs pret Kivirehku. Normunds Akots recenzē Regnāra Vaivara iestudējumu “Igauņu bēres 1999” Liepajas teātrī
Smieties vai skaidrot? Normunds Akots recenzē Alvja Hermaņa jauniestudējumu „Operācija „Mindfuck”” Jaunajā Rīgas teātrī
Likteņa skumjais diegs. Normunds Akots recenzē izrādi “Līnenas skaistumkaraliene”
Igauņu publikai tīri labi patīk teātra ielūkošanās cilvēka dabas smieklīgajā pusē
Ko skatās un nominē igauņi
Mīlestībai pieglaimoties nevar. Normunda Akota recenzija par Dmitrija Petrenko iestudējumu “Malыš” Liepājas teātrī
Margarētas mīkla
Dvēseles atstarojumi brālēna spogulī
Kritisks monologs par kritiku. 2. daļa
Zeme ir vienīgā vieta, uz kuras cilvēks veido savu pasauli. Teātris piemērojas pandēmijas situācijai
Atskurbinoša pieredze celofānā. Normunds Akots vērtē Atkočūna jauniestudējumu Liepājas teātrī
Aktieru Golgātas ceļš izrādē “Revidents”
Klusā sezona Igaunijas teātrī
Vasaras refleksijas II. Normunds Akots vērtē aizvadīto teātra sezonu