“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Sava bioloģisko produktu sortimenta izveidē primāri vadāmies pēc pircēju pieprasījuma.”
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Sava bioloģisko produktu sortimenta izveidē primāri vadāmies pēc pircēju pieprasījuma.”
Foto: Karīna Miezāja

Avien vairāk izvēlamies bioloģisko pārtiku, ko tas nozīmē mūsu lauksaimniekiem? 9

Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Fakts, ka bioloģiskais sektors aizvien pieaug, nav apstrīdams. Taču liela daļa sabiedrības bioloģiskajiem zemniekiem pārmet – platības palielinās, atbalsts arī, taču bioloģiskās produkcijas kopējā tirgus daļā jo­projām esot acīmredzami maz, bet tā, kas ir pieejama, esot nesamērīgi dārga.

 

Pieprasījums palielinās

LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 53
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Ne jau Šlesers vai Gobzems šķeļ sabiedrību, bet Pavļuts,” Helmanis uzskata, ka veselības ministram jāatkāpjas 238
9 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 236
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Pasaulē pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas neapšaubāmi palielinās. Saskaņā ar “Agence BIO” datiem, 2019. gadā globālais bioloģiskās pārtikas tirgus jau bija pakāpies līdz 112,3 miljardiem eiro.

Arī Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozare gadu no gada uzrāda labākus rezultātus kopējā saražotās produkcijas klāstā. Pēc Agrāro resursu un ekonomikas institūta (AREI) datiem, no 2015. līdz 2019. gadam bioprodukcijas īpatsvars lauksaimnieciskās izlaides kopvērtībā Latvijā palielinājies no 3,8 līdz 6,5%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bioloģisko produktu izlaide kopumā piecu gadu laikā pieaugusi par 105% un sasniegusi 89 milj. eiro (2019. gadā), kopš 2015. gada piedzīvojot ievērojamu kāpumu, kad tā bija 43 milj. eiro. Bioloģiskās produkcijas īpatsvars no kopējās lauksaimniecības preču pārstrādes valstī arī ir audzis – no 7,3 līdz 10,9%.

Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija liecina, ka 2020. gada sākumā Latvijā bija vairāk nekā 4450 uzņēmumu, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. No tiem vairāk nekā 4200 ir lauksaimnieki un 250 – bioloģiskās pārstrādes uzņēmumi, veikali un citi uzņēmumi.

 

Ienesīgākie – ārstniecības augi

Saražotās produkcijas īpatsvaru lielā mērā nosaka bioloģisko platību izmantošanas struktūra. AREI veiktajā pētījumā secināts, ka Baltijas mērogā vislielākais zālāju un lopbarības kultūru platību īpatsvars ir Latvijā (2019. gadā – 72%). Turpretī Lietuvā daudz augstāks ir graudaugu un pākšaugu platību īpatsvars. Tātad var pieņemt, ka Latvijā zeme tiek izmantota visekstensīvākajā veidā. Vienlaikus tas rāda, ka Latvijā bioloģiskās saimniecības vairāk specializējas lopkopībā, audzējot zālēdājus dzīvniekus.

AREI veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijā bioloģiskās saimniecības pārdod aptuveni divas trešdaļas no saražotās lauksaimniecības produkcijas, jo daļu produkcijas izmanto saimniecībā, piemēram, augkopības produktus lopbarībai, kā arī pašpatēriņam. Turklāt liela daļa tiek pārdota klientiem tieši no saimniecības. Tas zināmā mērā apgrūtina apkopot patiesos saražotās bioloģiskās produkcijas apjomus.

Pārliecinoši nozīmīgākais Latvijā saražotais un tirgotais bioloģiskais produkts ir govs piens – tiek pārdots ap 87% no saražotā. No graudaugiem nozīmīgākā bioloģiski audzētā kultūra ir auzas. Citi nozīmīgākie bioloģiskie produkti, ko pārdod, ir pākšaugi, kartupeļi, liellopu gaļa un dzīvie liellopi, kā arī dārzeņi, augļi un ogas.

Tomēr ne visa pārdotā produkcija tiek bioloģiski marķēta. Dažādu iemeslu dēļ 2019. gadā apmēram 30% lopkopības produktu un 17% augkopības produktu pārdoti kā konvencionālā produkcija. Regulāri zems bioloģisko pārdevumu īpatsvars ir pienam (68%), tomēr pēdējos gados tas būtiski audzis. Tāpat salīdzinoši zems pārdotā īpatsvars ir bioloģiskajiem dārzeņiem (68%), bet viszemākais – rudziem (30%), kas liecina par problēmām ar bioloģiski audzētu rudzu noietu.

Pārdotās produkcijas apjomu, protams, vistiešākajā veidā ietekmē arī cenas, kas dažādiem produktiem ir visai svārstīgas. Salīdzinājumā ar Latvijas vidējām cenām vislielākā cenu atšķirība ir ārstniecības augiem (vairāk nekā 10 reizes), tādēļ saprotams, ka bioloģiskie audzētāji tos pārdod, attiecīgi marķētus. Bioloģisko pākšaugu cena 3,5 reizes pārsniedz vidējo pākšaugu cenu valstī, bet kartupeļiem attiecīgā starpība ir gandrīz divas reizes. Turpretī pavisam nenozīmīga starpība 2019. gadā bijusi rudziem, medum, bet vidējā bioloģiski pārdotā piena cena bijusi pat mazāka nekā vidējā piena cena Latvijā. Tas liecina par problēmām bioloģiskā piena tirgū.

 

Pārstrādes iespējas un eksports

Arī pārstrādei pārdotais un pārstrādātais produkcijas īpatsvars pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tādējādi pievienojot vērtību saražotajai produkcijai. AREI pētījumā secināts, ka Latvijā kopumā tiek pārdoti 67% bioloģiskās produkcijas (tostarp pārstrādei), bet 6% pārstrādāti uz vietas saimniecībās (2019. g.). Kopējā pārdoto bioloģiskās lauksaimniecības produktu vērtība palielinājusies no 31,7 milj. eiro 2015. gadā līdz 60 milj. eiro 2019. gadā.

Latvijā bioloģiskās pārstrādes līnijas izveidojuši lielie pārtikas pārstrādes uzņēmumi: AS “Dobeles dzirnavnieks”, AS “Talsu piensaimnieks”, AS “Tukuma piens” u. c. Arī SIA “Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors Jānis Ga­rančs uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir līdz 2050. gadam panākt, ka tiks ražoti vien bioloģiskie produkti. Jau kopš 2008. gada Alojā ražo bioloģisko kartupeļu cieti, savukārt pirms četriem gadiem uzņēmums sāka ražot funkcionālas bioloģiskās izejvielas, lai varētu bioloģiski ražot majonēzi bez olām, to vietā izmantojot pelēko zirņu miltu koncentrātu.

Armands Artihovičs, AS “Tukuma piens” mārketinga nodaļas vadītājs, ir pārliecināts, ka vietējā tirgū uzņēmuma ražoto bioproduktu pieprasījums ir diezgan stabils, taču vairākus gadus īpašu pieaugumu neuzrāda. Savukārt ārvalstu tirgos AS “Tukuma piens” bioproduktus piedāvā diezgan daudz, paredzot, ka šo produktu eksports varētu būt pietiekami perspektīvs un augošs. Patlaban uzņēmuma bioprodukti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Poliju, Vāciju, Angliju, Īriju, Kanādu, ASV.

AS “Tukuma piens” direktors Ints Poškus piezīmē, ka bioloģisko piena produktu ražošanu varētu itin viegli dubultot, ja vien šajā segmentā parādītos strauja izaugsme, jo atbilstošu svaigpiena izejvielu Latvijā var atrast. Patlaban bioloģiskie piena produkti veido aptuveni 10% no uzņēmuma apgrozījuma.

Savukārt AS “Dobeles dzirnavnieks” šopavasar darbu sākusi Baltijā lielākā bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūra. Plānots, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graud­augu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu. “Dobeles dzirnavniekam” tiek piegādāti bioloģiski audzēti graudi no vairāk nekā 200 saimniecībām Latvijā.

Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs: “Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša. Turklāt biograudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, piemēram, biolopkopību un biopiensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība. Šogad plānojam iepirkt jau 50 000 t bioloģiski audzētu auzu. Iepirksim arī bioloģiskos zirņus, griķus, kviešus, miežus, rudzus un tritikāli. Ceram sagaidīt labu ražu jau no iesētajiem bioloģiskajiem speltas kviešiem.”

 

Plašākais klāsts – bakalejas nodaļā

Lielveikalos vislielākais bioprodukcijas īpatsvars pieejams bakalejas produktu kategorijā, kas ietver putras, miltus, riekstus, mērces, eļļas, kā arī bērnu pārtikā un augļu, dārzeņu, piena kategorijās.
Foto: Karīna Miezāja

Pašlaik lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp Latvijā, svarīgākais bioloģisko produktu avots patērētājiem ir lielveikalu tīkli, kā arī specializētie bioproduktu veikali. Vienlaikus palielinās bioproduktu pārdošana internetā, kur piedāvājums ir pat plašāks nekā lielveikalos.

Liela loma ir gala patērētāja un ražotāja personīgajiem kontaktiem. Daudzi bioloģiskie ražotāji aktīvi izmanto sociālos tīklus, arī lai informētu patērētājus par savu darbu un produkcijas ražošanas procesiem. Taču bioloģisko produktu individuālā realizācija mazina iespējas ietekmēt tirgus cenu, kā arī apgrūtina ceļu pie plašāka pircēju loka.

“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta, ka “Maxima” veikalos pie­ejams ļoti plašs bioloģisko produktu sortiments gan no vietējiem ražotājiem, gan arī ārvalstu vadošajiem zīmoliem. “Sava sortimenta izveidē primāri vadāmies pēc pircēju pieprasījuma, Latvijas un pasaules vadošajām tendencēm. Vēl joprojām nozīmīgs faktors lēmumu pieņemšanā ir cena.”

Pētījuma “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati liecina, ka pircēju skaits, kas iegādājas pārsvarā ekoloģiski audzētu pārtiku, no nepilniem 12% 2017. gadā pieaudzis līdz 15% 2020. gada sākumā. Tomēr pandēmija negatīvi ietekmējusi šo tendenci, un 2020. gada otrajā pusē jau tikai nepilni 10% respondentu priekšroku devuši ekoloģiskiem produktiem.

“Atsevišķu kategoriju pieprasījums pieaug, un, lai padarītu šos produktus pieejamākus, aktīvi esam iesaistījušies PVN likmes mazināšanas virzīšanā ne tikai svaigiem produktiem kā piens, gaļa, olas un maize, bet arī bioloģiskai pārtikai, lai padarītu to pieejamāku iedzīvotājiem,” teic L. Dupate-Ugule.

Lielveikalos vislielākais bioprodukcijas īpatsvars pieejams bakalejas produktu kategorijā, kas ietver putras, miltus, riek­stus, mērces, eļļas, kā arī bērnu pārtikā un augļu, dārzeņu, piena kategorijās. Tomēr procentuāli pret kopējo kategoriju bioloģiskās produkcijas pieprasījums sastāda nelielu daļu.

Piemēram, bakalejas kategorijā vietējās bioloģiskās produkcijas īpatsvars sastāda aptuveni piektdaļu no kopējā bioloģisko produktu piedāvājuma. Piena kategorijā bioloģiskās produkcijas īpatsvars ir aptuveni 1,4%, taču tas teju 100% ir vietējā ražojuma. Visvairāk pirktie bioloģiskie piena produkti ir sviests un jogurti.

L. Dupate-Ugule uzsver, ka atsevišķu produktu pieprasījums izteikti aug, piemēram, vislielākais pieprasījuma pieaugums vērojams žāvēto augļu un ogu piedāvājumā, tas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu esot pieaudzis piecas reizes. Savukārt bioloģisko garšvielu pieprasījums pērn audzis vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2019. gadu.

“Arī bioloģisko augļu un dārzeņu patēriņš audzis, jo ir paplašināts sadarbības piedāvājumu loks, kas spēj nodrošināt zemākas cenas, tādējādi padarot bioloģiskos produktus pieejamākus mūsu klientiem. Šāgada pirmos četrus mēnešus salīdzinot ar identisku periodu pērn, pieprasījums ekoloģiskiem produktiem augļu un dārzeņu kategorijās pieaudzis par vairāk nekā 200%.

Populārāko ekoloģisko augļu un dārzeņu vidū ir salāti, tomāti, gurķi, sēnes, citrusaugļi (ziemas sezonā), banāni, avokado, kā arī vārītas bietes. Piemēram, 2020. gadā tika pārdotas teju 10 tonnas ekoloģisko biešu (vārītu) un aptuveni 10 tonnas ekoloģisko banānu,” rezumē L. Dupate-Ugule.

 

Kāds ir stratēģiskais mērķis?

Neraugoties uz to, ka bioloģiski sertificētu platību apmērs Latvijā aizvien palielinās un aug arī pieprasījums pēc bioprodukcijas, saražotās produkcijas apjomi ir salīdzinoši niecīgi. ZM operē ar statistiku, kur bioprodukcija joprojām nepārsniedzot 6,5% no Latvijā saražotā pārtikas apjoma.

Tas it kā liek secināt, ka šis sektors ir daudz mazproduktīvāks nekā pārējie lauksaimniecības sektori. Tāpēc būtu jāsaprot, kur ir produktivitātes pro­blēma – zināšanu trūkumā vai nepietiekamajā atbalstā, kas veicinātu pienācīgu bioloģiskās ražošanas attīstību.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Jautājums – kāds ir stratēģiskais mērķis? Ja mērķis ir tikai palielināt sertificēto platību, tad domāju, ka tas ir sasniedzams. Ja stratēģiskais mērķis ir uz šīs platības arī kāpināt ražību, tad būtu jāveic individuāla analīze tām bioloģiskajām saimniecībām, kas ir veiksmīgas un gada pārskatu bez subsīdijām var noslēgt ar pluszīmi vai vismaz ar ne pārāk lieliem mīnusiem.

Tālāk jāsaprot, ar ko šīs veiksmīgās saimniecības atšķiras no pārējās masas, un jāmaina atbalsta sistēma tā, lai arī pārējās saimniecības uzplauktu. Neizbēgami, pie šādas metodes būtu daļa bioloģisko saimnieku, kuri vai nu vēlmes, vai zināšanu trūkuma dēļ attīstīties nespētu un darbību izbeigtu.

Diemžēl tas var notikt tikai tad, ja ir politiskā un nevalstiskā vēlme. Šobrīd gan nepamet sajūta, ka, veicot nelielu kosmētisko remontu, pārsaucot atbalstus, no vienas aplok­snes samazinot, no otras pieliekot, atbalsta struktūra diži nemainīsies. Jautājums ir par to, kā atbalstu sadala un ko ar to grib sa­sniegt – vienkārši sertificētas platības vai vairāk produktu patērētājiem, lielāku eksportu valstij.”

Savukārt ZM speciālisti komentē: “Lai izaudzētu nemainīgu un pietiekamu pārtikas apjomu, neizmantojot pesticīdus un sintētiskos mēslošanas līdzekļus, ir jāiegulda ievērojami lielāks darbs, kas būtiski sadārdzina produkcijas pašizmaksu. Tomēr bioloģiskai pārtikai ir un būs sava vieta patērētāja grozā, bet, visticamāk, tā nebūs vienlīdz pieejama visai sabiedrībai.

Turklāt šobrīd saražotais bioloģiskās produkcijas apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu pastāvīgu un pietiekamu apjomu, kas ir aktuāli arī diskusijās par zaļo publisko iepirkumu. Vērtējot piešķirtā un pieejamā finansējuma atdevi, jāsecina, ka tā joprojām ir salīdzinoši zema. Tāpēc mēs sagaidām, ka Latvijas bioloģiskie ražotāji turpmāk efektīvāk ieguldīs ES atbalsta līdzekļus un sāks kāpināt saražotās produkcijas apjomus, pēc kuriem sabiedrībā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums.”

 

Nozare strādā efektīvi, produktivitāte pieaug

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), komentējot ZM minēto skaitli (6,5%) par saražoto bioprodukciju, atzīmē, ka statistikas apkopošanas sistēma šajā jomā Latvijā ir visai nesakārtota.

“Daudz svarīgāka ir tendence, ko uzrāda nesenais AREI pētījums – 2019. gadā bioloģiskās lauksaimniecības saražotās produkcijas pārstrādes īpatsvars sasniedzis 10,9% no kopējās pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas Latvijā, un tas norāda, ka nozare strādā arvien efektīvāk, produktivitāte kāpj. Mazumtirdzniecībā bioloģiski sertificēti piena un graudaugu produkti pašlaik pieejami ļoti plašā piedāvājumā par konkurētspējīgu cenu.

Protams, 14% no kopējās bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības nevar saražot pārtiku visai Latvijai. Ja bioloģiski tiktu apsaimniekota lielākā daļa lauksaimniecības zemes, mēs bioloģiski saražotu pat vairāk, nekā spētu patērēt. Ja bioloģiski apsaimniekotu visu Latviju, nodrošinātu gan iekšējo tirgu, gan eksporta pieprasījumu pēc bioloģiskās produkcijas. Turklāt jāņem vērā veselības, vides un arī dzīvnieku labturības ieguvumi, ko sniedz bioloģiskā lauksaimniecība.

Bioloģiski ražotas produkcijas pieejamība palielināsies un cenu atšķirības izlīdzināsies, ja palielināsies piedāvājums un konkurence. Lai tas notiktu, jāsekmē ražošana. Tas ir jautājums par valsts lauksaimniecības politiku un pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Diemžēl KLP stratēģiskais plāns, pie kā pašlaik strādā ZM, liecina par to, ka Latvija dodas pavisam citā virzienā. ZM prioritāte nav bioloģiskā lauksaimniecība vai mazie lauksaimnieki, bet gan industrializācija. Tas neveicinās bioloģiskās ražošanas pieaugumu un produkcijas cenas izlīdzināšanos.

ZM rēķina tikai ekonomisko ieguvumu no piešķirtā atbalsta, bet tas ir ļoti šaurs un – bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā – arī nepiemērots skatījums. Līdz šim ZM nav centusies aprēķināt ieguvumus videi, bioloģiskajai daudzveidībai, veselībai. Ja to izteiktu naudā, būtu redzams, ka bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts izlietots ļoti efektīvi. Jautājums drīzāk ir par to, kāpēc jāsubsidē vides degradēšana un piesārņošana?” pauž LBLA pārstāvji.

 

VIEDOKLIS

Nav tādas lētas pārtikas

Jānis Brizga, vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs.
Publicitātes foto

Jānis Brizga, vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs: “Lauksaimniecība ES ir ļoti atkarīga no subsīdijām. Līdz šim ZM nav veidojusi bioloģiskās lauksaimniecības politiku, kas būtu vērsta uz ražošanu.

Piemēram, šāgada 25. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Tā mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecības zemes ES tiktu apsaimniekoti bioloģiski. Diemžēl Latvijā politiskā griba par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību ir ļoti vāja, tādējādi Latvijā nacionāla līmeņa rīcības plāns vēl joprojām šajā jomā nav izstrādāts.

Tikai 14% lauksaimniecības zemes ir bioloģiski apsaimniekoti un lielākā daļa produktīvo augšņu ir intensīvo zemnieku īpašumā. Tāpēc biozemnieki darbojas mazāk produktīvā teritorijā ar ekstensīvām metodēm un bez lauksaimniecības produkcijas “ražo” arī citus pakalpojumus – biodaudzveidības uzturēšanu, augsnes auglības saglabāšanu, plūdu risku mazināšanu utt.

Cits jautājums ir sociālā nevienlīdzība un tas, ka liela daļa lētās, neveselīgās industriālās pārtikas ir mazturīgajiem vispieejamākā pārtika, kas apdraud viņu veselību. Bet tā jau ir sociālā, nevis lauksaimniecības politika.

Patiesībā nav tādas lietas kā lēta pārtika, jo mēs kā sabiedrība par to pēc tam maksājam ar degradētu vidi, nevienlīdzību un sabojātu veselību.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 53
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Ne jau Šlesers vai Gobzems šķeļ sabiedrību, bet Pavļuts,” Helmanis uzskata, ka veselības ministram jāatkāpjas 238
9 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 236
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 29
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Nepaiet ne minūte, kad jau dzirdu sirēnas no visām pusēm…”: mūziķis Jānis Jubalts lidostā ievārījis pamatīgas ziepes 22
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā šobrīd augstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropā 77
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” kontrolē uz ielām sola plašus policijas spēkus un zemessargu iesaisti 28
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sāk pastiprināties vējš, gaidāmas arī lietusgāzes 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ugunsdzēsēji pie Saeimas pretlikumīgi protestēja formās. Kāds sods viņiem tagad pienākas? 52
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: paziņo, kurās pilsētās un novados visvairāk sasirgušo
19:31
GN
Gints Narogs
Ziņas
Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Banki ticis pie darba dzimtenē
19:14
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Eksperti brīdina par globālu ārkārtas situāciju vakcīnu sadalē
19:00
DJ
Dace Judina-Nīmane
Ziņas
Sirdscilvēks ar Sirdsdziesmu. In memoriam. Guntis Skrastiņš 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
NEPLP anulē apraides atļauju programmai “Pirmais Baltijas Kanāls Latvija” 9
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne jau Šlesers vai Gobzems šķeļ sabiedrību, bet Pavļuts,” Helmanis uzskata, ka veselības ministram jāatkāpjas 238
9 stundas
LA
LA
Ziņas
VIDEO: Preses konference par ārkārtējās situācijas un mājsēdes laika drošības pasākumiem un pareizu rīcību 6
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Nespēja paredzēt sabiedrības reakciju ir kļuvusi par vienu no krīzes iemesliem 77
7 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Balti pleķi uz mārtiņrozēm? Baltā rūsa nav uzveicama – jālikvidē stādi
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai četri darbinieki tagad jāved mājās no darba atsevišķi, ja tāpat visa diena pavadīta kopā? 29
6 stundas
LA
LA
Ziņas
Vai nākotnē bez Covid-19 trešās potes varētu anulēt Covid-19 sertifikātu? 77
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šīs vakcīnas nepasargā no saslimšanas un letāla iznākuma:” pianists Vestards Šimkus publiski atklāj, ka nav un nebūs vakcinējies pret Covid-19 vīrusu 236
7 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Ušakovs ar savu “tvītu” ir izdarījis lielāku darbu nekā Vakcinācijas birojs 121
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Varu baudīt sauli, okeānu, veselīgu pārtiku, peldēt, jogot un attīstīt starptautisku biznesu: mūzikas izdevēja Elita Mīlgrāve jau mēnesī dzīvo Tenerifē 40
8 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
5 stundas
LE
LETA
Praktiski
Komandantstundas laikā būs atļauts īslaicīgā pastaigā izvest savu mājdzīvnieku 17
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīti atceļ 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II gaidāmo vizīti: briti satraukti par viņas veselības stāvokli 3
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar dabas spēku pret slimošanu! Fitoterapeites pieredze: 5 labākās receptes vīrusu profilaksei
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atbalstu uzņēmējiem algu subsīdijās maksās tikai vakcinētajiem. Kuras nozares nedrīkstēs pieteikties? 79
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Balkondārzs rudenī: kādus krāšņus augus izvēlēties dobītē pie loga, kad ārā jau ir vēss?
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj baisu pieredzi, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids 53
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Liepnieks: Laikā, kad Eiropā viss normāli strādā, mēs sēdēsim un dedzināsim aizņemtu naudu 124
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No Covid-19 miris bijušais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Krīzes nav vienādas, tāpēc ir grūti sagatavoties nākamajai.” Godmanis par sarežģīto krīzes vadības procesu 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule izmēģina citu pieeju, lai uzrunātu tos, kas nevakcinējas 62
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvieši rada robotu – kaitēkļu pētnieku. Kā tas strādā? 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija un Meganas Mārklas dibinātais uzņēmums drīz varētu kļūt par pasaulē vislabāk apmaksāto zīmolu 12
1 diena