Ažiotāža ap Ķīnas civilo dronu ražotāja DJI iespējamo atbalstu Krievijas okupācijas karaspēkam 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen masu mediji tika sacēluši ažiotāžu par Ķīnas civilo dronu ražotāja DJI iespējamo atbalstu Krievijas okupācijas karaspēkam.
Ukrainas valdība publiskojusi informāciju par dronu atpazīšanas sistēmas “AeroScope” darbības atbalstu Krievijas bruņotajiem spēkiem un šādas sistēmas neesamību Ukrainas armijas rīcībā. Papildus Ukrainas valdība pieprasīja, lai DJI pilnībā slēdz gaisa telpu virs Ukrainas civilo dronu izmantošanai.
Tas deva vēlēšanos analizēt, kas īsti noticis, un kā tas varētu ietekmēt mūsu aizsardzības iespējas. Mēģināsim salīdzināt Ukrainas armijas un okupācijas karaspēka izlūkošanas iespējas no gaisa, lai noskaidrotu, vai Ķīnas DJI kvadrokopteru ražotājs tiešām atbalsta vienu no karojošajām pusē – Ukrainu vai Krievijas Federāciju.
Nopietnu starpību starp krieviem un ukraiņiem mini un mikro bezpilota lidaparātu klasē nav iespējams novērot. Krievi palaiž “Granat” vai “Eleron” bezpilota lidaparātu sērijas dronu, vai arī izmanto “KUB” kamikadzes dronus, bet ne tādā daudzumā, kā viņiem būtu nepieciešams. Tāpat kā ukraiņi nodaļas un vada līmenī krievi izmanto DJI, Autel un citu ražotāju civilos dronus. Mikro UAV klasē brīvprātīgo kustības piesaiste aeroizlūkošanā vienkārši pārsteidza Ukrainas bruņotos spēkus ar “mavikiem” un “fantomiem” (Mavic un Phantom kvadrokopteri no Ķīnas ražotāja DJI), kā arī “auteliem” (amerikāņu kvadrokopteri Autel Robotics). Izrādījās, ka liels daudzums šādu dronu var paveikt ļoti daudz, lai mainītu situāciju kaujas laukā.
Šeit arī sāka parādīties “problēma” ar dronu detekcijas sistēmu. Gan Krievijas, gan arī Ukrainas bruņoto spēku rīcībā bija tā saucamā “AeroScope” aparatūra. Abas puses to ļoti veiksmīgi izmantoja savās operācijās. Vieniem veicās labāk, otriem sliktāk.
Nav vērts klāstīt šausmu stāstu par “AeroScope” un pārspīlēt realitāti. Pastāv tehniski un organizatoriski veidi, kā padarīt neiespējamu pilota pozīcijas nofiksēšanu. Arī gaisa telpas slēgšana pilnībā neko neatrisina, jo tehniski arī šo liegumu var veiksmīgi apiet. Lielākais mīnuss – operatora sagatavotības līmenis, jo uzdevums pilnībā tiek veikts manuālā režīmā. Skatoties uz “AeroScope” monitoringa sistēmas ekrānu un ieraugot gaisā 400 dronus, nemaz nav iespējams saprast, kur atrodas mūsējie un kur ienaidnieki. Tāpēc problēma nav pašā “AeroScope”.
Diezgan apšaubāmi, ka cilvēks ar tālvadības pulti no Mavic (DJI kvadrokopters) ir tas cilvēks, uz kuru tēmē ienaidnieka artilērija. Tas ir liels pārspīlējums, bet tehniski tas ir iespējams, ja ir pieejama stacionārā “AeroScope” versija. Vai tiešām, izmantojot “AeroScope”, tika aprēķinātas pilotu atrašanās vieta starp visu, kas lido gaisā, un dati pārsūtīti artilērijai, lai no vairāk kā desmit pilotiem nogalinātu vienu? Visdrīzāk karavīrs nokļuva apšaudē un tas tika izskaidrots ar to, ka briesmīgais “AeroScope”” norādīja tieši uz viņu. Šādus karavīrus Ukrainā dēvē par “AeroScope” liecinieku sektu.
Kā mūsu Zemessardzē sokas ar civilajiem un visiem bezpilota lidaparātiem kopumā? Ņemsim palīgā informāciju no atklātajiem avotiem, lai izvērtētu mūsu spēju vai tieši nespēju šajā jomā.
Kā veicas ar taktisko bezpilota sistēmu integrēšanu? No publiski pieejamās informācijas noprotams, ka Zemessardzē operē ar tiem pašiem DJI produktiem. Pamatā informācija pieejama par Zemessardzes 1. brigādes aktivitātēm saistībā ar šo sistēmu izmantošanu.
Skopā informācija daļēji apstiprina secinājumu – Zemessardzē ar šo taktisko līmeņa sistēmu integrāciju nesokas raiti.
Nav saprotams kādēļ ne Donbasa, ne Karabahas, ne arī pilna mēroga kara Ukrainā pieredze netiek ņemta vērā un attīstīta. Atkal jāpiemin nozares vadības vārdi par Zemessardzi kā Latvijas aizsardzības stūrakmeni. Jau tuvākajā nākotnē jādara daudz vairāk, lai tie nepaliktu tikai skaisti vārdi. Šādu sistēmu esamība dod ļoti lielas priekšrocības un glābj neskaitāmas karavīru dzīvības kaujas laukā. To pierāda arī karadarbība Ukrainā, karavīru video un atsauksmes no abām karojošām pusēm. Kaujas lauka tehnoloģijas attīstās ļoti lielā ātrumā un tas, kas derēja vai bija labi izmantojams vakar, nebūs derīgs nedēļu vēlāk.
Dronu integrācijai ir vajadzīga pielietošanas doktrīna, apmācīts personāls, savietojamība, sava veida tehniskā atbalsta bāze. Bezpilota lidaparātu izmantošana ir vesela taktika un tehnika. Jo ilgāk to vilks garumā, jo bēdīgāks rezultāts sagaidāms nākotnē.
Drons panāk kaujas lauka ienākšanu štāba komandpunktā, tā teikt FPV (first person view) režīmā. Noteiktam cilvēku lokam vajadzētu būt iespējai nekavējoties dalīties ar šo informāciju ar ieinteresētajām nodaļām. Lai gan krievi ir uzsvēruši digitālo savietojamību starp dažādām vadības un kontroles sistēmām, cilvēki joprojām ir būtisks UAV integrācijas elements. Krievijas UAV operatori ir masveidā integrēti artilērijas vienību apkalpēs. Krievija pat apsver organizatoriskas izmaiņas apakšvienību taktiskajā līmenī, tāpēc bezpilota lidaparāti ar operatoriem ir pastāvīgi norīkoti šo vienību administratīvajā un operacionālajā pakļautībā.
Šie būtu procesi, kas vispirms ieviešami Zemessardzē. Tas kopumā saistīts ar izmaiņām visu līmeņu kaujas darbības doktrīnā, saskaņojot to ar Latvijas normatīvajiem aktiem, militārās drošības stratēģiju un valsts aizsardzības stratēģiju. Tikai reaģējot uz tehnoloģiskajām izmaiņām netiks panākts pārākums, darbībām jābūt proaktīvām un tendētām uz gala rezultātu.
