Baltijas jūra pamazām pārvēršas par zupu! Igaunijas zinātnieki brīdina par pārmaiņām, kas jau sākušās 0
Baltijas jūra sasilst, un tas vairs nav tikai zinātnieku brīdinājums par tālu nākotni. Siltāks ūdens ietekmē gan jūras ekosistēmu, gan zivju krājumus, gan laikapstākļus piekrastē. Kā sarunā ar “Postimees” skaidro bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Astra Labuce, Baltijas jūra ir īpaši jutīga pret klimata pārmaiņām, jo tā ir sekla, salīdzinoši maza un daļēji slēgta.
Aizvien biežāk pasaulē tiek novēroti tā dēvētie jūras karstuma viļņi – periodi, kad ūdens temperatūra ilgstoši ir krietni augstāka par normu. Latvijas iedzīvotāji to spilgti piedzīvoja 2018. gada vasarā, kad Baltijas jūras ūdens vietām bija par četriem līdz pieciem grādiem siltāks nekā ierasts, bet dienvidu daļā sasniedza pat 27 grādus.
Baltijas jūra sasilst strauji vairāku iemeslu dēļ. Tā ir sekla, un ūdens apmaiņa ar pasaules okeānu caur Dānijas šaurumiem ir ierobežota. Turklāt upes jūrā ienes tumšāku, brūnganu ūdeni, kas saules siltumu absorbē labāk nekā dzidrs ūdens.
Kad vasarā virsējais ūdens slānis strauji uzsilst, tas kļūst vieglāks un paliek virspusē, bet aukstāks ūdens noslīd dziļāk. Šāda slāņošanās traucē ūdens sajaukšanos, un dziļākajos slāņos sāk trūkt skābekļa. Problēmu pastiprina eitrofikācija – jūras piesātināšanās ar barības vielām, galvenokārt slāpekli un fosforu, kas tajā nonāk no lauksaimniecības zemēm un nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem.
Silts, mierīgs un barības vielām bagāts ūdens veicina zilaļģu ziedēšanu. Kad aļģes atmirst un nogrimst jūras dibenā, to sadalīšanās patērē skābekli, veidojot tā sauktās mirušās zonas – vietas, kur dzīvība praktiski vairs nav iespējama.
Šīs pārmaiņas ietekmē arī zivis. Viena no smagāk skartajām sugām ir Baltijas menca. Pārzveja tās populācijai jau iepriekš nodarīja lielu kaitējumu, taču pašlaik atjaunošanos kavē arī vides apstākļi.
Mencu ikri attīstās noteiktā dziļumā, kur tiem vajadzīgs piemērots sāļums un skābeklis, bet tieši šajos slāņos bieži veidojas skābekļa deficīts. Tāpēc mērķtiecīga mencu zveja Baltijas jūrā ir aizliegta.
Siltāks ūdens ietekmē arī citas sugas. Brētliņām pēdējos gados klājies salīdzinoši labāk, bet reņģēm novērots ķermeņa svara samazinājums, ko pētnieki saista ar vides stresu. Vienlaikus sasilšana un intensīvāka kuģošana palīdz izplatīties invazīvām sugām, piemēram, apaļgrundulim.
Baltijas jūras sasilšana ietekmē arī laikapstākļus Latvijā. Siltāks ūdens kļūst par lielu mitruma un siltuma avotu atmosfērai. Kad šis siltais, mitrais gaiss satiekas ar aukstākām gaisa masām, var veidoties pēkšņi un spēcīgi negaisi. Tāpēc vasarās arvien biežāk piedzīvojam gan tropiskās naktis, gan lokālas vētras.
Vēl viena nopietna problēma ir krasta erozija. Ziemās jūra aizsalst retāk un uz īsāku laiku, tāpēc ledus vairs tik bieži nekalpo kā dabiska aizsargbarjera pret vētrām. Spēcīgi rietumu un ziemeļrietumu vēji arvien vieglāk dzen viļņus uz piekrasti, izskalojot pludmales, kāpas un pašvaldību izbūvēto infrastruktūru.
Ko gaidīt nākamajās desmitgadēs?
Prognozes rāda, ka Baltijas jūra kļūs vēl siltāka, ledus sezona saīsināsies, bet sāļums, visticamāk, turpinās samazināties, jo upes jūrā ienesīs vairāk saldūdens. Tas nozīmē jaunus izaicinājumus sugām, kas pieradušas pie vēsākiem un sāļākiem apstākļiem.
Tomēr tas nenozīmē, ka Baltijas jūra ir neatgriezeniski zaudēta. Lai gan viena valsts viena pati globālo sasilšanu apturēt nevar, reģiona valstis var samazināt slāpekļa un fosfora ieplūdi jūrā, uzlabot notekūdeņu attīrīšanu un ierobežot piesārņojumu no lauksaimniecības. Tieši no šiem soļiem būs atkarīgs, cik smagas būs pārmaiņu sekas un cik daudz no Baltijas jūras ekosistēmas izdosies saglabāt nākamajām paaudzēm.
