Ne tikai piesārņojums: eksperts atklāj, kāpēc Baltijas jūras stāvoklis turpina pasliktināties 0
Lai gan reizēm izskan bažas, ka Baltijas jūra nākotnē varētu pārvērsties par purvu, realitāte ir citāda. Tomēr tas nenozīmē, ka situācija ir iepriecinoša. TV24 raidījumā “Tava vide” Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors Juris Aigars norādīja, ka Baltijas jūra turpina degradēties, un to veicina gan piesārņojums, gan klimata pārmaiņas.
Atbildot uz jautājumu par Baltijas jūras nākotni, Aigars uzsvēra, ka par purvu tā nekļūs, taču negatīvās pārmaiņas turpinās. “Purvs nebūs. Šobrīd izskatās, ka mēs virzāmies uz tālāku degradāciju,” sacīja eksperts.
Viņš skaidroja, ka viena no būtiskākajām problēmām joprojām ir eitrofikācija – pārmērīga ūdens bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina aļģu savairošanos. Situāciju vēl vairāk pasliktina klimata pārmaiņas.
Aigars norādīja arī uz lauksaimniecību, kas sekmē barības vielu nonākšanu ūdenī. “Novāc labību, bet neuzar lauku. Augsne nesasalst, un barības vielas izskalojas, aizplūst uz jūru,” viņš skaidroja.
Eksperts piebilda, ka Baltijas jūras ekosistēmu ietekmē ne tikai eitrofikācija. Arī zivju resursu stāvoklis satrauc speciālistus.
“Faktiski no populārākajām komerciāli izmantotajām zivīm labā stāvoklī palikušas tikai brētliņas. Arī reņģes Baltijas jūrā ir sliktā stāvoklī,” sacīja Aigars.
Viņš norādīja, ka reņģu populācijas problēmas galvenokārt saistītas ar pārzveju, nevis eitrofikāciju, tādēļ Baltijas jūras veselību ietekmē vairāku faktoru kopums.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par projekta saturu atbild AS “TV Latvija”.
