Latvijā
Politika

FOTO, VIDEO. Topošais Siguldas novads – ar četriem peldbaseiniem. Ko Pūce pārrunāja ar Krimuldas novada iedzīvotājiem?1


VARAM ministrs Juris Pūces tiekas ar Krimuldas novada iedzīvotājiem, lai apspriestu pašvaldību reformu.
VARAM ministrs Juris Pūces tiekas ar Krimuldas novada iedzīvotājiem, lai apspriestu pašvaldību reformu.
Foto: Karīna Miezāja/Latvijas Avīze

Šo trešdien vakarā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tikās ar Krimuldas novada iedzīvotājiem, lai skaidrotu un pārrunātu gaidāmo novadu reformu. Reforma paredz Krimuldas novadu kopā ar Inčukalna un Mālpils novadiem pievienot Siguldai un veidot vienotu Siguldas novadu.

Sanākušie novada iedzīvotāji pauda neticību reformai, jo paredz sev dzīves kvalitātes pasliktināšanos dažādās jomās, ne reizi vien diskusijas laikā izskanot teicienam – pilsētnieks nekad lauciniekus nesapratīs. Par to arī diskutēja – vai Siguldas pilsēta, kuras iedzīvotājiem ienākumi un algas lielākas, spēs saprast un vairāk palīdzēt jaunā novada nomalē esošajiem cilvēkiem?

 

Robežas precizēs pēc 2021. gada

Viens no jautājumiem bija par to, kā ir sadalīti dažādi īpašumi un kā tie vēl tiks dalīti, jo dažkārt pat daļas no īpašumiem nepiederot nevienai no pašvaldībām. Tā, piemēram, starp Sējas un Krimuldas novadiem esot tilts, kuru par savu neatzīst un neapsaimnieko neviena no pašvaldībām. Ko darīt šādās situācijās un vai ar reformas palīdzību ir domāts sakārtot šādas neloģiskās lietas?

Ministrs atzina, ka, atjaunojot pagastus to pirmskara plānojumā, diezgan daudzās vietās radušās situācijas, ka apdzīvotas vietas tika sadalītas.

Šī brīža reformas fāzē var pagūt apvienot tikai šobrīd esošā administratīvā iedalījuma robežās – pilsētas, novadi, pagasti. Dalot zem pagasta līmeņa, tas prasa rīkot apspriešanu ar katru iesaistīto iedzīvotāju, kuram šajā teritorijā ir īpašums. Jo ne vienmēr īpašums pieder vienam ģimenes loceklim, ne vienmēr šie cilvēki ir reģistrējuši laulību, bet dzīvo kopā.

“No iedzīvotāju iesniegumiem un pašvaldību norādēm, mēs esam konstatējuši, ka ir vairāki simti vietu Latvijā, kur šādas korekcijas būtu nepieciešamas. Tāpēc mēs pirmo reizi Latvijā esam radījuši regulējumu, kā pēc reformas varēs veikt teritoriju robežu precizējumus. Mēs plānojam izstrādāt metodiku, kā šīs situācijas risināt, taču tas notiks tikai pēc 2021. gada un pakāpeniski,” klātesošajiem skaidroja Pūce.

Iedzīvotāji arī uzsvēra, ka Krimuldai ar Sēju, Vidrižiem un Bīriņiem ir vēsturiski lielāka saikne, jo skolās un mākslas skolā no šīm vietām mācās bērni, taču gandrīz nekā kopīga nav ar Mālpili.

Jo lielāks, jo vairāk birokrātijas?

Klātesošajiem aktuāls bija jautājums – vai lielāka pašvaldība nerada lielāku birokrātiju un lēnu jautājumu atrisināšanu, jo krimuldieši esot pieraduši, ka uz vietas viss ir gan ātri pieejams, gan ātri risināms.

Ministrs to atzina, ka tā ir kā runga ar diviem galiem – lielās pašvaldībās ir neapšaubāmi ekonomiskie ieguvumi, taču lielums to darbu padara arī smagnējāku. Tāpēc ļoti svarīgi būs atrast līdzsvaru starp šīm divām lietām.

Juris Pūce: “Vai mēs novadus neveidojam par lielu? Diemžēl precīzu matemātisku aprēķinu nav. Latvijas Banka ar pētījumiem un aprēķiniem mums palīdz un norāda, pie kādiem lielumiem ir vislabākais ietaupījums. Visvairāk šo jautājumu ir pētījuši holandiešu zinātnieki, kuri arī ir noteikuši, kura ir tā augstākā robeža, pie kuras efekta vairs nav. Diemžēl šie paši zinātnieki pasaka arī to, ka katrā valstī šī robeža ir citāda. Holandē, lai noteiktu šo robežu, pētījums ilga astoņus gadus.”

Vai nosargās kori un kultūru?

Krimuldas novada domes deputāts Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka efektīvi var darboties arī mazs novads un reformas plānā nedrīkst runāt tikai par ekonomiskiem ieguvumiem. Svarīga ir arī kultūra un latviskās identitātes saglabāšana. Piemēram, Sigulda nekad nav saskārusies ar tām problēmām, ko risina Krimulda, lai saglabātu kultūras dzīvi pagastos.

“Mums ir Lēdurga, kur ļoti attīstīta kultūras dzīve, labs koris Sējā, un tas viss ir tāpēc, ka pašvaldība to atbalsta. Ir tādas lietas, kur pašvaldībām jāiegulda nauda, lai mēs saglabātos kā tauta, lai spētu saglabāt savas kultūras un nacionālās pamatvērtības. Mēs taču negribam pazaudēt savu valodu un kultūru tikai tāpēc, ka to nevaram pamatot matemātiski,” sacīja Zemītis.

“Elektroniski nevar dziedāt un dejot, tāpēc, mums apvienojoties ar Siguldu, ir ļoti lielas bažas, ka kultūras daudzveidību nespēsim saglabāt. Jo Siguldā deju kolektīvam ir trīs sastāvi, cilvēki stāv rindā, lai tajā iekļūtu. Bērnu vecāki maksā par transportu, lai nokļūtu uz koncertu, bet mēs saviem pašdarbniekiem apmaksājam šādas lietas. Apvienojoties es varu iedomāties, kura novada saistošie noteikumi ņems virsroku. Ja Lēdurgā iznīks kultūra, mums nebūs vairs otrās iespējas un to tur atjaunot,” bažas pamatoja Zemītis.

Ministrs norādīja, ka ierobežoto finanšu dēļ daudzas pašvaldības jau ir bijušas spiestas izšķirties par atbalsta pārtraukšanu saviem pašdarbības kolektīviem. Tikai ekonomiski spēcīgākās pašvaldībās būšot pietiekami resursi attīstīt arī kultūru. “Risks, ka likvidēs kori, ir vienlīdz liels, kā paliekot atsevišķi Krimuldas novadam, kā apvienojoties ar Siguldu,” teica ministrs, atzīstot, ka personiski to uzskata par ļoti svarīgu jautājumu.

“Ir pakalpojumi, ko jaunais novads bez izvērtējuma nevarēs samazināt saviem iedzīvotājiem. Diemžēl tērpu iegāde korim nav pašvaldības pakalpojums, bet dotācija kultūras darbībai, un to pašvaldība varēs izvēlēties – atbalstīt vai ne. Diez vai mēs ar valdības lēmumu varam uzdot saglabāt kori kādā vietā, jo tas pēc dažiem gadiem var arī vairs nepastāvēt, pat ja nauda tiks dota,” norādīja Pūce.

Lai šādi jautājumi taptu skaidrāki jau pirms apvienošanās, ministrs aicināja pašvaldību vadītājus jau tagad sākt strādāt kopā un vienoties par šīm svarīgajām lietām.

VARAM ministrs Juris Pūce apspriež pašvaldību reformu ar Krimuldas novada iedzīvotājiem

Kurš paliks bez baseina?

Krimuldieši ļoti lepojas ar to, ka viņu novadā ir baseins, kurā peldētapmācību saņem ne tikai visi novada skolēni, bet arī pirmsskolas vecuma bērni. Plānotais Siguldas novads šajā aspektā būs pavisam īpašs – novadā kopumā būs četri baseini – Krimuldas, Mālpils, Inčukalna un pašas Siguldas peldbaseins, kurš uzcelts tikai pirms diviem gadiem.

Līdz ar to pamatots izklausās krimuldiešu jautājums – kāpēc valsts un ministrija pieļāva izmantot valsts dotācijas un celt peldbaseinu Siguldā, ja tik tuvā apkārtnē jau ir trīs peldbaseini?

Ministrs atzina, ka valstiski viss nav izdarīts pareizi. Lai gan baseins nav dārgākais objekts, tam ir ļoti augstas uzturēšanas izmaksas. “Pirms astoņiem gadiem tika veikts novērtējums, ka racionāls baseina izvietojums ir vietā ar vismaz 15 tūkstošiem iedzīvotāju. Tur, kur iedzīvotāju ir mazāk, izmaksu slogs gulstas uz pašvaldību,” teica Pūce.

Jaunajā Siguldas novadā būs mazliet vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāji, līdz ar to novadā pietiekami un pamatoti būtu ar diviem baseiniem. Kuru jaunā novada dome upurēs?

Krimuldas peldbaseins, kas ir vecākais no četriem minētajiem, ir nosiltināts un renovēts, tāpēc tagadējais domes vadītājs Linards Kumskis cer, ka jaunajā novadā baseins tiks saglabāts.

Tomēr no ministra atbildes netieši varēja noprast, ka nākotnē agrāk vai vēlāk būs vajadzīga izšķiršanās – tērēt naudu peldbaseina uzturēšanai vai sociālo pakalpojumu labākai nodrošināšanai. Tāpat ministrs norādīja, ka ne visi novada iedzīvotāji būs vienlīdz priecīgi par baseina uzturēšanu.

“Ir cilvēki, kuriem ir nepieciešama sociālā palīdzība, kuri nav ļoti aktīvi, un viņi arī kaut ko vēlas. Mēs tā vietā, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, radām infrastruktūras objektu, kura izmaksas sākumā nemākam novērtēt, uzceļam un uzturam dārgāk. Un nevaram sniegt sociālos pakalpojumus. Man tas nav pieņemami un būs jārisina,” teica ministrs.

 

Vai “gāzes nauda” paliks pagastā?

Vēl viens no aktuālajiem jautājumiem bija par dabas resursu nodokli, ko Krimuldas novads ik gadu saņem par tā teritorijā atrodošos Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Tas dod papildu ienākumus novadam, bet novada iedzīvotājiem, kuriem šajā vietā atrodas zeme, uzliek dažādus apgrūtinājumus – uz šīs zemes nedrīkst celt mājas, pa to var braukāt “Latvijas gāzes” automašīnas.

Viens no šādiem zemes īpašniekiem diskusijā teica: “Es saprotu, ka man ir zemes lietošanas apgrūtinājums un labums no tā ir manam novadam, kurš par iegūto dabas resursu nodokli var remontēt vai attīstīt skolu, izlietot šo naudu mūsu pašu cilvēku vajadzībām. Bet tagad valsts ir samazinājusi mums šā nodokļa saņemšanu un turklāt lielais novads šo naudu var savākt sev. Vai mums jāmaksā par Siguldas parādiem?”

Šogad valsts ir pārdalījusi dabas resursu nodokļa apjomus par labu sev, ar ko pašvaldības, protams, nav apmierinātas.
Saistītie raksti

Savukārt ministrs pašvaldībām pārmeta to, ka saņemtais dabas resursu nodoklis nemaz netiek iztērēts tām vajadzībām, kuras noteiktas pēc likuma, tāpēc par šo tematu plašāk nerunāja.

LA.lv
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Mīlestības blaknes globalizētajā pasaulē 2
16 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Levits apmeklēs Eiropas Kodolpētījumu centru Ženēvā
16 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pēc Valsts kontroles ieteikumiem Valmiera izstrādās detalizētu kārtību dzīvojamo māju uzraudzībai
17 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Krūmiņam un Raitumam piemēro kopumā 86 000 eiro sodu lietā par ZZS un “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Eiroskeptiķi vēlas, lai Bigbens iezvana breksitu
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ģenerālprokuratūra par Misānes lietu: Latvijas pilsoņu tiesību aizstāvēšanai nevar tikt izmantoti nelikumīgi līdzekļi 2
12 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas izlasē uzspēlējušais Tobers pārceļas uz Polijas čempionātu
10 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ukrainas prezidents atsakās pieņemt Hončaruka atlūgumu
11 stundas