Beidzot pārmaiņas? 3
Mūsu skolēnu galvenais pienākums joprojām ir vecais labais uzstādījums – iegaumēt un atstāstīt uzdoto. Šī pieeja šodien tiek kritizēta.
Galvenais – atzīts, ka vielas iegaumēšanu bieži vien nepavada tās saprašana, ka iegaumētais ir tīri mehāniska atcerēšanās. Ja tagad Izglītības ministrija (“Latvijas Avīze”, 25. novembris, “Moderni skolosies jau pēc diviem gadiem”) uzsver, ka jādomā ne tikai par zināšanām, bet arī domāšanas prasmēm, to attīstīšanu, tad esam uz pareiza ceļa!
Taču viegli risināms šis domāšanas prasmju un kompetenču jautājums nebūs ne skolēniem, ne arī skolotājiem. Abām pusēm iznāks saskarties ar parādībām “tik tikko jaušamām” (B. Asafjevs). Tas ir neredzamām, vārām psihiskām un psihofiziskām vērtībām, kuru sajušanai un attīstīšanai nepieciešami pamatīgi treniņi, kur ar saprašanu nekas nav līdzēts. Ne velti speciālisti jautā – “kā veidot otrā cilvēkā iekšējās darbības, ja neprotam tās vispār aprakstīt”? Taču tieši šajās prasmēs ir viss jaunās, augstākās klases domāšanas sāls!
Lai spētu kaut kā tikt skolēna sajūtās, skolotājam pašam vajadzīgas gan labas izpildītājprasmes, gan zināšanas jaunrades psiholoģijā. Piemēram, ja runājam par mācīšanās kompetenci, tās attīstīšanu, nevarēsim ignorēt tādas smalkas psihiskās operācijas kā anticipācija (anticipatio latīniski nozīmē ņemt uz priekšu), ko psihologi atzīst par augstāko prasmi. Bez šīs smalkās prasmes apgūšanas nebūs uzlabojumu ne matemātikā, ne citos eksaktajos priekšmetos, ne valodās utt.! Matemātikas psihologi atzīmē, ka matemātiskajās prasmēs svarīga nozīme ir tādai prasmei kā simultānuztvere (vienlaicīgs, paralēls satura tvērums). Nekāda dziļmācīšanās (“deep learning”) nebūs iespējama bez šo domāšanas prasmju funkcionēšanas.
Skolēnu augstāko domāšanas prasmju attīstīšana prasīs pavisam citu pirmsskolas un sākumskolas skolotāju sagatavošanu! Lai kā kritizējam bijušos laikus, padomju gados valsts šo skolotāju sagatavošanai veltīja daudz lielāku uzmanību nekā tagad. Visiem studentiem bija obligātas klavierspēles stundas. Studentiem bija arī lekcijas instrumentspēles psiholoģijā. Lai gan šodien pat neirologi (D. Fields) atzīst, ka instrumentspēlētājiem vairāki smadzeņu lauki ir labāk attīstīti nekā nemūziķiem, tas netiek ņemts vērā.
Domāšanas prasmju, visādu kompetenču attīstīšanas ziņā muzicēšana ir skolas galvenais priekšmets.
Dr. paed. Jānis Imants Birzkops Liepājā
