Apnicīga tēma? Bet jāzina – kā notiks izziņošana par iedzīvotājam tuvāko patvēruma vietu? 0
Kur tad ir manai mājai tuvākā patvēruma vieta? Kā vispār notiek šo vietu apzināšana apzināšana? Vai ir bukleti, vai tikai internetā par šīm vietām var uzzināt? Rīgas dome izziņojusi vietni “Geo Rīga”, kur katrs jau tagad var ieiet un uzzināt šo informāciju. Bet kā bš krīzes situācijā, ja es pārvietojos pa pilsētu, un, ja jāslēpjas un gribu redzēt situāciju reāllaikā?
Ukrainā ir vispatveroša aplikācija, kas ziņo par gaisa trauksmi un arī norāda, kur atrodas tuvākā patvēruma vieta, kur cilvēkam jāiet. Pat ja zūd interneta pieslēgums, aplikācija joprojām darbojas, jo karte ir interaktīva arī bez interneta.
Kā TV24 raidījumā “Uz līnijas” atklāja Gints Reinsons, Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs, pirmais, kas apkopo informāciju par patvēruma vietām, ir pašvaldība. Pašvaldība tās nomarķē un informāciju ievieto savās datu sistēmās.
“Šobrīd ikviens rīdzinieks var miera laikā, profilaktiski un intereses pēc, apskatīties, kur atrodas tuvākās patvēruma vietas,” norāda domes pārstāvis.
Tālāk šī informācija tiek nodota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš to ievieto 112 aplikācijā. “Dienesta vadība ir teikusi, ka aplikācija būs izstrādāta tā, lai darbotos arī bez interneta pieslēguma. Tādējādi cilvēks kustībā jebkurā brīdī varēs atrast sev tuvāko patvēruma vietu,” sola Reisons.
Viņš saka, ka mēs kā pašvaldība arī meklējam risinājumus, kā izveidot alternatīvus komunikācijas kanālus – ne tikai mobilo tīklu. Tiek domāts arī par radio, šobrīd izmantojam arī Starlink.
“Vēl skatīsimies, vai paliksim pie tā, vai arī attīstīsim citus alternatīvus risinājumus, piemēram, ar Amazon vai Iridium 2. Plānojam šos risinājumus izvietot vairākos pilsētas punktos, lai nodrošinātu saziņu krīzes situācijā. Bet tas tiks palaists un aktivizēts attiecīgajā brīdī.”
Pašlaik Rīgā patvertnes nav pieejamas aptuveni 450 000 iedzīvotāju
Pašlaik Rīgā patvertnes nav pieejamas aptuveni 450 000 iedzīvotāju, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē informēja Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Pašlaik patvēruma iespējas patvertnēs esot nedaudz vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju.
Patvertnes tiekot iedalītas četrās kategorijās – publiskās, lokālās, privātās un nepublicējamās.
Publiskajās patvertnēs patvērumu nepieciešamības gadījumā varēs meklēt jebkurš iedzīvotājs, kuram nav patvertnes. Lokālās patvertnes ir tādas, kurās pietiek vietas tikai ēkā esošajiem cilvēkiem, piemēram, skolas audzēkņiem un pasniedzējiem.
Privātās patvertnes atrodas privātīpašumos, un to publiskošanai nepieciešama piekrišana. Savukārt nepublicējamās patvertnes ir tādas, ko izmantots valsts un pašvaldību institūcijas, kas uztur kritisko infrastruktūru.
Kā skaidroja Reinsons, viņam pašlaik neesot korektas atbildes, kur patverties aptuveni 450 000 rīdzinieku. Turklāt krīzes gadījumā esot jārēķinās ar vēl aptuveni 2% pārvietoto personu.
Līdz ar to bez mērķtiecīgas būvniecības un atjaunošanas atbalsta programmas privātajam sektoram nevarot iztikt.
Reinsons norādīja, ka ļoti laba atbilstība patvertņu prasībām ir ēku pagrabiem Staļina laika mājās, 602., 119. un 103. sērijas mājās.
Kā ziņots, Rīgas pašvaldība publicējusi digitālu karti, kurā iekļautas tās patvertnes, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti ir apsekojuši, atzinuši par derīgām un kuras atrodas pašvaldības vai jauktā īpašumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.
Rīgas patvertņu karte publicēta portāla “georiga.eu” sadaļā “Drošība”, kur izveidots arī atsevišķs drošības informācijas slānis.
Karte atspoguļo tikai tās patvertnes, kas ir pašvaldības pārziņā un atbilst publiskam vai lokālam piekļuves veidam. Šāda pieeja nodrošina pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu informāciju par drošas uzturēšanās vietām krīzes gadījumā. Kartē pagaidām nav iekļautas tās patvertnes, kuras ir valsts vai privātā īpašumā, jo to publiskošanai nepieciešams īpašnieka individuāls saskaņojums.
Šogad Rīgas pašvaldība patvertņu sakārtošanai budžetā paredzējusi 1,2 miljonus eiro, un papildus tam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi ļaus tuvākajos gados sakārtot un labiekārtot aptuveni 150 droša patvēruma vietas visā Rīgas teritorijā.
VUGD Rīgā apsekojis 579 objektus, kas būtu piemēroti patvērumam. No pašvaldībai piederošajiem 317 objektiem 218 atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem. To skaitā 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas, bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas.
Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 65 objektos, kas apskatāmi arī kartē. Marķēto objektu skaits tiks pastāvīgi papildināts un iekļauts kartē.
