Krievija divu gadu laikā varētu būt gatava uzbrukumam NATO, īpaši apdraudētas ir Baltijas valstis, liecina jaunākais ziņojums 0
Ja tuvākajos mēnešos ASV panāks vienošanos par pamieru Ukrainā, Krievija jau divu gadu laikā varētu būt gatava militāram uzbrukumam kādai no NATO valstīm — šādu brīdinājumu savā jaunākajā ziņojumā izteicis Lielbritānijas Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS), vēsta “Newsweek”.
Ziņojumā teikts, ka Maskava jau līdz 2027. gadam varētu kļūt par nopietnu militāru draudu NATO sabiedrotajiem, īpaši Baltijas valstīm.
Krievijas spēja izaicināt NATO būs tieši atkarīga no tā, vai Trampa administrācijai izdosies īstenot tās mērķi izbeigt vairāk nekā trīs gadus ilgušo karu Ukrainā un un vienlaikus mazināt ASV iesaisti aliansē.
IISS secinājumi saskan ar vairākiem iepriekš izteiktiem NATO līderu brīdinājumiem, ka Krievija, neatkarīgi no kara iznākuma Ukrainā, joprojām būs apņēmības pilna īstenot agresīvu ārpolitiku.
Francijas prezidents Emanuels Makrons šā gada martā atzina, ka Krievijas straujā bruņošanās liecina par Maskavas ilgtermiņa ambīcijām ārpus Ukrainas.
Savukārt Eiropas Savienība (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, kura 2024. gadā vēl bija Igaunijas premjerministre, sacīja: “Jautājums nav par to, vai, bet kad viņi sāks nākamo karu.”
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs jau pagājušā gada novembrī izteica bažas, ka pamiera gadījumā Krievijas karaspēks — simtiem tūkstošu karavīru, kas pašlaik atrodas Ukrainas austrumos, varētu tikt pārvietots tuvāk Baltijas valstīm.
Lai gan Krievijas sauszemes spēki Ukrainā ir cietuši smagus zaudējumus, tostarp aptuveni 3000 tanku un 9000 bruņumašīnu tikai pēdējā gada laikā, ASV Eiropas pavēlniecības komandieris ģenerālis Kristofers Kavoli brīdina, ka Maskava jau ir uzsākusi šo spēju atjaunošanu.
2022. gada beigās toreizējais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par militārās pārvaldes reformu un karavīru skaita palielināšanu.
Tā ietver Rietumu militārā apgabala sadalīšanu divās daļās un armijas paplašināšanu līdz 1,5 miljoniem karavīru — šādu solījumu pērn septembrī deva Putins.
Prognozes par to, cik ātri Krievija varētu atgūties no kara Ukrainā, lai uzsāktu jaunus militārus uzbrukumus citur, atšķiras.
Igaunijas ārējās izlūkošanas dienests jau 2024. gada februārī brīdināja, ka, ja Krievijai izdosies pārstrukturēt bruņotos spēkus, NATO jau nākamajā desmitgadē varētu nākties sastapties ar “padomju tipa masu armiju”.
Šāda armija būtu tehnoloģiski vājāka nekā NATO, taču tās “militārais potenciāls būtu ievērojams”.
Apvienotās Karalistes bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins uzskata, ka Krievijai būs nepieciešami pieci gadi, lai atjaunotu armiju līdz pirmskara līmenim, un vēl pieci, lai novērstu karadarbības laikā konstatētos trūkumus un vājās vietas.
Tikmēr Dānijas aizsardzības izlūkdienests brīdinājis, ka Krievija varētu būt gatava liela mēroga karam Eiropā jau pēc pieciem gadiem, un uzskata, ka ASV, visticamāk, nepievienotos NATO valstīm cīņā pret Krieviju šādā karā.
Krievija varētu būt gatava izmantot militāru spēku pret vienu vai vairākām Eiropas NATO valstīm, ja tā uzskatīs, ka NATO ir militāri novājināta vai politiski sašķelta.
IISS piekrīt šiem vērtējumiem un brīdina, ka Krievijas sauszemes spēki varētu sasniegt 2022. gada līmeni jau tuvāko divu gadu laikā, padarot tos par tiešu draudu NATO austrumu flangam.
Ņemot vērā šīs prognozes, NATO valstīm jāturpina atbalsts Ukrainai un vienlaikus strauji jāpalielina pašu aizsardzības izdevumi, lai būt gatavas iespējamai Krievijas agresijai.
