Pēteris Apinis: Par Donaldu Trampu, amerikāņu uztura vadlīnijām un ieteikumu – gaļas vietā lietot pupiņas un zirņus 2
Donalds Tramps nebeidz pārsteigt. Viņam ir viedoklis ne tikai par Palestīnu, Ukrainu, Pasaules Veselības organizāciju, klimatu, tarifiem un lidmašīnām, bet arī par ēdmaņu. Vēl ne tik sen Tramps televīzijas kameru priekšā gardi mielojās ar milzu hamburgeri, kad nule jau paziņojis, ka amerikāņiem būtu vairāk jālieto pupas un zirņi, nevis gaļa (kas lielakoties tiek eksportēta no Dienvidamerikas).
Paatiesībā ASV ik pa pieciem gadiem pārskata valstisku dokumentu “Uztura vadlīnijas amerikāņiem”, šāds dokuments radīts arī 2025. gadā, un Donalds Tramps tūlīt no šīm vadlīnijām izvilka tēzi, ka jāsamazina dzīvnieku izcelsmes olbaltumu patēriņš. Uzreiz pavēstīšu, ka šajā jomā esmu Donalda Trampa domubiedrs. Man ir aizdomas, ka Trampa domubiedri ir arī RIMI, MAXIMA un LIDL īpašnieki un vadītāji, kas strauji pacēluši cenas gaļai, olām, zivīm un piena produktiem. Tramps norādījis, ka šis dzīvnieku olbaltumvielu apjoms jāmazina par labu augu izcelsmes olbaltumvielu avotiem, piemēram, pupiņām, zirņiem, bet, šķiet, šos Trampa vārdus mūsu veikalnieki nav sadzirdējuši, cenas nav samazinājuši.
Tiesa, gluži kā Tramps, arī pasaules mēdiji amerikāņu uztura vadlīnijās ieraudzīja nevis nepieciešamību palielināt šķiedrvielas uzturā, samazināt cukurus, lietot vairāk saknes un dārzeņus, bet to, ka tagad pavalgā nāksies lietot pupas, zirņus un riekstus.
Jāteic, ka ASV uztura vadlīnijas ir visai līdzīgas Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, taču strukturētas labāk; manuprāt, ASV uztura vadlīnijas ir sistēma, kurā no sabiedrības veselības skatpunkta ieskatīties ir vērts. 1980. gadā šajās vadlīnijās parādījās stingrs ieteikums samazināt piesātinātos taukus, īpaši norādot uz taukiem dzīvnieku produktos – gaļā un pienā.
2015. gada vadlīnijās tika ieteikts ierobežot sarkanās un pārstrādātās gaļas patēriņu, 2020. gada vadlīnijās kā ieteicamie augu izcelsmes olbaltumvielu avoti tika minētas pupiņas, zirņi un lēcas, kā arī rieksti, sēklas un sojas produkti. Ja pirms pieciem gadiem vadlīnijās tas bija kluss ieteikums, tad jaunajās vadlīnijās strikti rekomendēts ierobežot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņu. Ja iepriekšējās vadlīnijās ierobežojošie ieteikumi attiecās tikai uz sarkano un pārstrādāto gaļu, tad jaunajās vadlīnijās ieteikts samazināt gaļas un dzīvnieku patēriņu kopumā (izņemot jūras veltes), ar uzsvaru – ierobežot olu patēriņu. Amerikāņiem pirmo reizi tiek ieteikts samazināat arī vistas un tītara gaļas ēšanu, kas līdz šim bija tik pat neaizskarami jēdzieni kā ASV konstitūcija.
Tātad – turpmāk amerikāņiem skolā mācīs lietot augu valsts olbaltumvielas, bet armijā, cietumos un slimnīcās uz galda kā pirmo olbaltumu avotu klās pupiņas, zirņus un lēcas, kas no “dārzeņu pārtikas produktu grupas” pāarcelti uz “olbaltumvielu pārtikas produktu grupu”. Patiesībā tas nozīmē, ka lielveikalā pupiņām būtu jātiek tirgotām gaļas nodaļā, bet lielopu un cūkgaļai – noslēptai aiz aizslietņa.
“Uztura vadlīnijas amerikāņiem” atjauninājumi un Donaalda Trampa atklāsmes nenāk no nekurienes. Uztura ekspertu komiteja ASV ir konservatīva, papildinot vai mainot iepriekšējos ieteikumus tikai tad, ja ir daudz pierādījumu – šajā gadījumā korelācijai starp dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņu un mirstību no visiem cēloņiem, bet īpaši – sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas slimībām un vēža. 4
Visnopietnāk pret sarkanās gaļas lietošanu pierādījumus vicina Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (IARC), kas ir klasificējusi pārstrādātu sarkanu gaļu kā “cilvēkiem kancerogēnu” (1. grupa) un sarkanu gaļu kā “iespējami kancerogēnu cilvēkiem” (2A. grupa). Šī saistība ir novērota galvenokārt attiecībā uz kolorektālo vēzi, bet arī – uz citām onkoloģiskām slimībām. Iespējamie mehānismi ietver dzelzi hemā, heterocikliskos amīnus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, kas veidojas gaļas gatavošanas procesā augstā temperatūrā.
Savukārt, attiecībā par pārmēru sarkanās gaļas lietošanu kā sirds asinsvadu slimību riska faktoru, atrodami gana daudz pētījumu, kas saistījuši pārstrādātas sarkanās gaļas, piemēram desu un kotlešu patēriņu ar paaugstinātu sirds slimību, insulta un citu sirds un asinsvadu slimību risku. To pētnieki saista ar augstu piesātināto tauku un holesterīna saturu dažos sarkanās gaļas veidos, kā arī ar nitrītiem un nitrātiem pārstrādātajos produktos, visvairāk – cieti žāvētās desās.
Lasot daudzos pierādījumus tam, ka burgeru un steiku mīļotāji ātrāk saslimst un nomirst no infarkta un insulta, neskaidra paliek dažādu jaucējfaktoru ietekme. Šķiet, ka veģetārieši un vegāni tāpat rūpējas par savu veselību vairāk, iesaistīās citās veselību veicinošās aktivitātēs, piemēram, garu distanču skriešanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, labāk guļ naktsmiegu, kā arī izvairās no smēķēšanas. Atradu pētījumu, ka vegāniem un veģetāriešiem Rietumeiropā retāk ir liekais svars. Turpretī tie ļaudis, kas ēd daudz gaļas, to dara, neraugoties uz izplatīto uzskatu, ka gaļa kaitē veselībai, un ir pamatots viedoklis, ka šie cilvēki, visticamāk, ignorē arī citus veselības aizsardzības ieteikumus.
Iespējams, tā rodas likumsakarība: cilvēki, kas ēd mazāk gaļas, vidēji ir veselīgāki nekā cilvēki, kuri ēd vairāk gaļu citu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar viņu ēšanas paradumiem; tāpēc cilvēki, kuri ēd mazāk gaļas, retāk saslimst vai mirst no hroniskām veselības problēmām neatkarīgi no viņu lēmuma izvairīties no dzīvnieku olbaltumvielām. Novērojumu datos šī likumsakarība parādās kā korelācija starp gaļas patēriņu un slimībām.
Andreja Ērgļa plašie pētījumi par Latvijas iedzīvotāju sirds asinsvadu slimību riska faktoriem norāda, ka ļoti cieši korelē slikta izglītība, zemi ienākumi, smēķēšana, neveselīgs uzturs, hipertenzija, hiperhholesterinēmija, lieks svars un protams – pāragra nāve. Ēšanas paradumi nav pētīti, taču ir pamatots uzskats, ka gan Latvijā, gan ASV mazāk-izglītoti cilvēki ar zemākiem ienākumiem patērē vairāk nevelīgas (“fast food”) pārtikas, mazāk sporto un vairāk smēķē. Vārdu sakot – cēloņsakarības, iespējams, saistītas ar citiem – ar uzturu saistītiem un ar uzturu nesaistītiem mainīgajiem lielumiem.
Kāpēc es ar tādu interesi lasu amerikāņu vadlīnijas? Amerikāņu uztura vadlīniju mērķis ir veicināt veselību un fizisko sagatavotību valsts iedzīvotāju līmenī, galvenokārt kā līdzekli veselības aprūpes sistēmas sloga samazināšanai. Vislabākais veids, kā sasniegt šo mērķi, ir uzlabot to iedzīvotāju veselību, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, jo tieši šiem cilvēkiem ir vislielākās iespējas uzlabot veselību ar profilaktiskiem pasākumiem, bet viņu ārstniecība saistās ar lielākajiem izdevumiem.
Normāliem amerikāņiem, kuriem nav laika vai intereses iegūt detalizētu izpratni par uztura ietekmi uz veselību (gluži kā tiem latviešiem, kam nav laika reizi nedēļā noskatīties raidījumu “Dr.Apinis”), saprotamākas ir īsas, vienkāršas un skaidras vadlīnijas, piemēram, “aizstāt steiku pusdienās ar pupiņām un zirņiem” (tieši tik vienkārši māca amerikāņņu vadlīnijas). Ne amerikāņi, ne latvieši lāga nesaprot skaidrojumu “ierobežot augsti apstrādātu pārtiku, tostarp apstrādātu gaļu, un izvairīties no gaļas iegādes ātrās ēdināšanas uzņēmumos, kur gaļas ēdienam ir pārāk daudz NaCl, un gaļa ir papildināta ar frī kartupeļiem un burbuļojošiem cukurdzērieniem” vai “dodiet priekšroku liesai gaļai ar augstu neaizvietojamo aminoskābju daudzumu, bet uzmanīgi izvēlieties, kā to pagatavot, lai izvairītos no papildu tauku un sāls uzņemšanas, un pārliecinieties, ka papildus gaļai jūs saņemat pietiekamidaudz dārzeņu un šķiedrvielu.”
Es neesmu liels dzīvnieku aminoskābju noliedzējs katra cilvēka personiskajā ēdienkartē, jo dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas parasti ir kvalitatīvākas un bioloģiski pieejamākas nekā augu izcelsmes olbaltumvielas; mēģinājumi pilnībā atteikties no dzīvnieku olbaltumvielām draud ar nepietiekamu neaizvietojamo aminoskābju uzņemšanu muskuļu masas veidošanai un uzturēšanai.
Amerikāņu uztura vadlīnijas ir paredzētas, lai palīdzētu tiem, kam ir lielāks ar uzturu saistītu veselības problēmu risks, nevis lai palīdzētu katram sasniegt maksimāli iespējamo veselības stāvokli. Šīs uztura vadlīnijas kalpo sabiedrības veselībai, jo tās nodrošina pasākumus, lai izvairītos gan no uzturvielu trūkuma, gan pārpalikuma. To vienkāršība padara tās pieejamas un izmantojamas ikvienam – sākot no sākumskolas skolēniem, kuri mācās par pārtikas produktu grupām, līdz pieaugušajiem, kuriem nav laika, naudas, izglītības vai enerģijas, lai padziļināti iedziļinātos uztura pētījumos. Tie ir praktiska pieeja, kā uzlabot vidējo veselības stāvokli valstī un mazināt veselības aprūpes sistēmas noslodzi, taču tie nekad nav bijuši paredzēti kā līdzeklis, lai sasniegtu maksimālu veselību katram indivīdam.
Kā jau minēju – gan amerikāņu, gan Eiropas mēdiji, iepazinušies ar amerikāņu un PVO vadlīnijām, pārlieku daudz izplatījuši ziņas, ka gaļa kaitē veselībai, taču patiesībā šie ieteikumi netieši iesaka samazināt pārmērīgu piesātināto tauku un pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu, bet palielināt šķiedrvielu un augu izcelsmes vitamīnu un minerālvielu patēriņu.
Cilvēka fizioloģija un uztura loma fizioloģijā ir ārkārtīgi sarežģīta, un to nevar reducēt uz dažiem vispārīgiem vadlīniju apgalvojumiem. Lai optimizētu personīgo veselību, ir nepieciešama daudz niansētāka un sarežģītāka pieeja, kurā ņemti vērā daudzie uztura mainīgie faktori, kā arī individuālie apstākļi un vēlmes.
Es tomēr līdz galam neticu, ka Donalds Tramps ēdīs veģetāro burgeri katru dienu.
