“Bērni atstāja tērpus pie durvīm un uz mēģinājumu neatnāca,” mamma ziņo par, iespējamu, masveida Dziesmu svētku boikotu kādā kolektīvā 1
Pēdējās dienās viens no skaļākajiem tračiem ir par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļetēm. Daudzi vecāki pauda sašutumu, ka neizstāvēja virtuālo rindu internetā un pie svētku biļetēm tā arī netika, nespējot baudīt bērnu priekšnesumus.
Tagad kāds mamma publicējusi informāciju, ka kādā kolektīvā ģimenes jau sāk boikotēt svētkus, neierodoties uz mēģinājumiem.
Mamma raksta: “Mani divi bērni dejo tautas dejas, ir izturējuši skati, šogad bija plānots doties uz Daugavas stadionu Dziesmu svētkiem. Vakar vecāki pie biļetēm netika.
Apmēram puse no kolektīva atteicās dejot svētkos, jo vecākiem nebūs iespējas tikt uz pasākumu.
Mani bērni vēlas dejot, bet ko šādā brīdī darīt, ja puse no kolektīva vakar nemaz neatnāca uz mēģinājumu? Horeogrāfe izčabēja, kolektīva vadītājai nervi čupā. Pārējie bērni vēlas piedalīties. Vai kādā kolektīvā jau šādi ir bijis? Vai uz svētkiem var braukt puse no kolektīva?
Pārējie bērni vakar atstāja tērpus pie zāles durvīm, izgāja no čatiem un nekomunicē. Bērni 7-9. klasē.”
Pa dibenu vecākiem! Cāļa galvas. Pis pats savu smadzeni, cik gribi, bet nečakarē bērnu, latvisko dzīvesziņu un tautas tradīcijas. https://t.co/0rTcK0taTW
— Rita Medne (@Rita_Medne) May 30, 2025
Kāds tētis dalījies ar savām domām, aicinot vecākiem tomēr saprast, ka ne visi var tikt uz koncertiem. Tas neesot galvenais.
Zinu, ko rakstu. Un zinu, kas sekos. Jā, es jau redzu, kā negāciju jūra briest manā virzienā… bet, lūdzu – izlasiet šo ar skaidru prātu, ne karstu pieri. Bez emocijām, bez kliegšanas klaviatūrā. Jo šis nav par “pret vecākiem”. Šis ir par bērniem. Par cieņu. Un par veselo saprātu.
“Vai arī lielu sportistu vecāki tiek uz olimpiskajām spēlēm?” Godīgi – klausoties, kā daļa dejotāju bērnu vecāku sūdzas par to, ka nav tikuši uz Deju svētku lielkoncertu, gribas pajautāt:
Ja Tavs bērns būtu Latvijas izlases sastāvā un dotos uz olimpiskajām spēlēm, vai Tu automātiski gaidītu vietu tribīnē pie finiša taisnes?
— “Es viņu vedu uz treniņiem jau no 5 gadu vecuma, man taču pienākas vieta stadionā! NĒ. Tur pērk biļetes visi vienādi. Un ne visi tiek. Tāds ir lielo notikumu formāts. Un tieši tādi ir arī Dziesmu un deju svētki – mūsu tautas kultūras olimpiskās spēles.
“Deju svētki NAV vecāku kompensācijas pasākums – tie ir bērnu sapnis.” Esmu bijis uz laukuma. Esmu dejojis vairākos Deju svētkos. Es zinu to sajūtu – elpot vienā ritmā ar tūkstošiem, stāvēt tērpā līdz ausīm slapjš, bet lepns. Mani vecāki nevienu reizi nesēdēja tribīnēs. Viņi nesūdzējās. Viņi vienkārši bija klātesoši citādi – ar atbalstu, ne pretenzijām.
Šogad es pirmo reizi būšu skatītājs. Došos uz Tautas deju lielkoncertu “Es atveru Laimas dārzu”. Es iešu baudīt, godināt, just līdzi. Jo šie svētki ir par vienotību, rakstiem, kopīgu elpu. Biļeti? Jā, pirku tāpat kā visi – rindā. Bez histērijas. Un ja biļeti nebūtu dabūjis – arī tad nesāktu “Sociālo tīklu traģēdijas operu” par netaisnību.
Realitāte nav sūdzība – tā ir loģika: Dejotāji – ap 18 000. Stadiona vietas – 10 461. Divi vakari = ~21 000 skatītāju. Ja katram dejotājam 2 vecāki = vajadzīgas 36 000 vietas. Kur lai tos visus liekam?
Uz Daugavas tilta margām? Uz jumta? Uz laukuma blakus dejotājiem?
Sociālajos tīklos birst dusmas: “Es bērnu vedu, maksāju par nodarbībām! Man pienākas!” Piedod, bet – kāpēc Tu viņu vedi? Priekš viņa? Vai lai pēc tam sev teiktu: “Tagad man jābūt tribīnē?” Mīļie vecāki, protams, Jūs esat ieguldījuši. Un Jūsu bērni par to ir pateicīgi. Bet šie svētki nav Jūsu kompensācijas pasākums. Tie nav “vecāku lojalitātes bonuss”. Tie nav Jūsu “sponsoru vietas”. Tie ir svētki jūsu bērniem – par viņu darbu, viņu drosmi, viņu piederību Latvijai.
Ja Tu savu ieguldījumu izmanto kā rēķinu, ko valsts svētkiem jāapmaksā ar biļeti – tad tas vairs nav bērna atbalsts, tā ir Tava ambīcija. Šie svētki nav Jūsu. Tie ir Jūsu bērnu.
Latvijas Dziesmu un deju svētki ir UNESCO pasaules nemateriālais mantojums.
Tavs bērns dejo ne tikai Latvijai – viņš dejo PASAULEI. Un Tu viņam bojā šo mūža pieredzi ar sūdzībām. Ieliec viņa plecos ne lepnumu, bet vainu: “Mamma netika, tētis dusmīgs, jo es dejoju…”
Un jā – TV tiešraidē Jūs savu bērnu redzēsiet labāk nekā 17. rindā. Tuvplāni. Emocijas. Un pēc tam – tas svarīgākais: “Redzējām Tevi. Lepojamies.” Mīļie vecāki… Lūdzu. Atbalstiet savus bērnus ne ar biļeti, bet ar lepnumu. Ar mieru. Ar sirsnību. Ne ar skaļu “man pienākas”. Šie svētki nav par to, ko Jūs redzat. Tie ir par to, ko Jūsu bērns jūt. Un viņš jūt visu. Jūsu mīlestību vai Jūsu neapmierinātību.
P.S. Uzklāj mājas balto galdautu. Aizdedz sveci. Ieslēdz TV un skatieties kopā, lepni, klusumā ar klātesošie sirdis Tavs bērns nebūs viens – viņš jutīs, ka Tu esi ar viņu. Un kad kamera noķers viņa smaidu… Kad viņš būs viens no tūkstošiem, bet Tavā sirdī – visskaidrākā seja… Tad arī tavs mājoklis pārvērtīsies par svētku laukumu. Deju svētki nav tikai par skatīšanos klātienē. Tie ir par sajūtu, ko Tu radi sevī un savā ģimenē. Un dažreiz… visīstākie svētki notiek tieši mājās.
Jau ziņots, ka interneta vietnē “www.bilesuparadize.lv” jau pirmās pusstundas laikā izpārdotas biļetes uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu “Te-aust” Mežaparka Lielajā estrādē, bet pārdesmit minūtes vēlāk bija pārdotas faktiski visas biļetes uz tā ģenerālmēģinājumu, novēroja aģentūra LETA.
Divas trešdaļas biļešu uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu rezervētas svētku dalībniekiem, kuriem būs iespēja vērot koncertu un pēc tā sadziedāties ar lielo kopkori.
Iepriekšējā pieredze rāda, ka interese par svētku biļetēm ir ļoti liela, un var gaidīt, ka tās tiks “izķertas” dažu minūšu laikā.
Biļešu pakāpeniska tirdzniecība uz dažādiem svētku pasākumiem tika uzsākta otrdien, taču lielākā daļa jau ir izpārdotas. Vēl pieejamas biļetes uz skatuviskās dejas uzveduma “Viedvasara” ģenerālmēģinājumu, folkloras laureātu koncertu “Bij’ manā pūriņā” un pūtēju orķestru koncertu “Tā radās skaņa…”.
Vairāki vecāki sociālajos tīklos pauduši neapmierinātību, ka nav paspējuši iegādāties biļetes uz koncertiem, kuros piedalīsies viņu atvases. Svētku rīkotāji skaidro, ka, apzinoties vecāku vēlmi klātienē redzēt savus bērnus svētkos, tika apsvērta biļešu rezervēšana dalībniekiem. Tomēr, ņemot vērā pasākumu vietu ietilpību, plašo sabiedrības interesi un svētku auditoriju, tika nolemts visas biļetes nodot publiskā tirdzniecībā.
Rīkotāju izplatītajā paziņojumā teikts, ka biļešu tirdzniecība uz Dziesmu un deju svētkiem “vienmēr ir emocionāla”, jo pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu. Tiek uzsvērts, ka visus koncertus būs iespējams vērot arī televīzijā, savukārt deju lielkoncerts tiks pārraidīts uz ekrāna Doma laukumā Rīgā.
Tāpat organizatori atgādina, ka Svētku programmā paredzēti arī vairāki bezmaksas pasākumi.
Uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vienā pirkumā var iegādāties ne vairāk par astoņām biļetēm uz pasākumu. Datu analīze rāda, ka lielākā daļa apmeklētāju iegādājas divas līdz četras biļetes uz vienu koncertu, bet ģenerālmēģinājumiem pārsvarā tiek iegādātas divas biļetes, norāda rīkotāji.
Šogad plānotas četras cenu grupas, atkarībā no pasākuma norises vietas un pasākuma veida – ģenerālmēģinājums vai koncerts. Mežaparkā ģenerālmēģinājuma biļetes maksās no 7 līdz 30 eiro, savukārt koncertā – no 9 līdz 45 eiro.
Lai iegādātos biļetes, jau no plkst.9.30 tika atvērta virtuālā telpa, kurā pulcēsies biļešu pircēji, savukārt virtuālajā rindā gaidītājus sarindoja plkst.10, kad sākās biļešu tirdzniecība. Sistēmā ir redzams, cik ilgs laiks jāgaida līdz biļešu iegādei.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā norisināsies no 5. līdz 13.jūlijam.
