“Viņi steidzas.” Slaidiņš atklāj, ko Krievija cenšas panākt, arvien intensīvāk dzenot savas vienības uz priekšu 0
Krievijas spēki Ukrainā turpina intensīvus uzbrukumus un cenšas radīt iespaidu par arvien jaunu apdzīvoto vietu nonākšanu savā kontrolē, tomēr situācija kaujas laukā rāda, ka milzīgais uzbrukumu skaits ne vienmēr pārvēršas būtiskos teritoriālos ieguvumos. TV24 raidījumā situāciju frontē analizēja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka Krievija joprojām turpina tā dēvēto apdzīvoto vietu “ņemšanu kredītā”. Proti, Krievijas puse mēdz paziņot par kādas teritorijas ieņemšanu, lai gan reālā situācija tur vēl nebūt nav tik viennozīmīga un konkrētā vieta var atrasties tā dēvētajā pelēkajā zonā.
Kā vienu no piemēriem Slaidiņš minēja situāciju kādā apdzīvotā vietā Sumu apgabalā. Tur Krievijas puse centusies demonstrēt savu klātbūtni, uzstādot Krievijas karogu.
Taču mūsdienu kara apstākļos pat šādas propagandas akcijas vairs ne vienmēr veic karavīri. Karogu iespējams nogādāt un uzstādīt ar drona palīdzību, pēc tam nofilmējot vai nofotografējot to kā apliecinājumu it kā iegūtai kontrolei pār konkrēto teritoriju.
Tas ļauj Krievijas informatīvajā telpā parādīt attēlus ar savu karogu apdzīvotajā vietā, lai gan pats karoga uzstādīšanas fakts vēl neliecina, ka Krievijas karaspēks šo teritoriju patiešām pilnībā kontrolē.
Tikmēr kopējā situācija frontē liecina par ļoti augstu Krievijas spēku aktivitāti. Slaidiņš norādīja, ka kaujas sadursmju skaits turpina pieaugt un, salīdzinot ar šā gada aprīli, tas palielinājies par aptuveni 40%.
Mēneša laikā tiek fiksēti vairāk nekā 8000 uzbrukumu un kaujas sadursmju. Tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs, kāds iepriekš frontē nav bijis pieredzēts.
Tomēr izveidojusies interesanta situācija – ievērojamais uzbrukumu skaita pieaugums nav pārvērties tikpat straujā Krievijas kontrolētās teritorijas pieaugumā. Teorētiski varētu šķist, ka, palielinoties uzbrukumu skaitam, vajadzētu ievērojami pieaugt arī ieņemtās teritorijas apjomam. Taču pašreizējā situācija Ukrainā to neapstiprina.
Pēc Slaidiņa skaidrotā, Kremlim joprojām ir stratēģisks mērķis iegūt savā kontrolē visu Doneckas apgabalu. Viņa minētajā scenārijā Krievijai labvēlīgākais termiņš Slovjanskas un Kramatorskas ieņemšanai būtu 2027. gada beigas.
Krievijas dati liecinot, ka jūlijā tās vienības uzbrukumos nosūtītas aptuveni 8000 reižu. Uzbrukuma operāciju skaits pieaudzis par aptuveni 11% salīdzinājumā ar jūniju un par 14% salīdzinājumā ar maiju.
Atšķirība ir vēl izteiktāka, ja pašreizējo situāciju salīdzina ar ziemu un pavasari – uzbrukumu skaits esot audzis pat par aptuveni 60%.
Tas, pēc Slaidiņa vērtējuma, liecina, ka Krievija steidzas. Tās vienības tiek dzītas uz priekšu, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu Kremļa izvirzītos mērķus vai vismaz radītu sev izdevīgāku situāciju turpmākām uzbrukuma operācijām.
Krievijas uzbrukumu intensitāti labi parāda arī dienas rādītāji. Slaidiņš norādīja, ka pašlaik Krievijas spēki vidēji veic aptuveni 258 uzbrukumus dienā. Tomēr, neraugoties uz šādu uzbrukumu intensitāti, Krievijas virzība frontē turpina stagnēt.
Pagājušajā mēnesī Krievijas spēkiem izdevies palielināt savā kontrolē esošo Ukrainas teritoriju par aptuveni 88 kvadrātkilometriem.
Lai šo platību būtu vieglāk iztēloties Latvijas mērogā, Slaidiņš to salīdzināja ar Jūrmalas pilsētas teritoriju. Latvijai šāda platība šķistu ievērojama, taču, ņemot vērā Ukrainas teritorijas lielumu, frontes garumu un Krievijas īstenoto uzbrukumu skaitu, tas ir salīdzinoši neliels ieguvums.
