“Brīvais vilnis”: Pagājušā sezona gandrīz visiem zivrūpniekiem noslēdzās ar zaudējumiem 0
Pagājušā sezona – no pērnā rudens līdz šā gada pavasarim – gandrīz visiem zivrūpniekiem noslēdzās ar zaudējumiem, atzina zivju pārstrādes uzņēmuma “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
“Zivrūpniekiem sezona sākas rudenī. Vasaras periodā ražotnes parasti stāv dīkstāvē, jo Baltijas jūrā iegūstamā izejviela – brētliņa un reņģe – vasaras periodā sliktās kvalitātes dēļ nav izmantojama. Pagājušā sezona mums praktiski visiem bija ar “mīnusu”, izņēmums ir zivju pārstrādes uzņēmums “Karavela”, kurš nestrādā tajos sektoros, kuros parasti strādā šprotu ražotāji,” sacīja Babris.
Viņš atzina, ka atsevišķiem zivrūpniecības uzņēmumiem tika ierosināts maksātnespējas process, starp kuriem lielākie ir “Sabiedrība IMS” un “Kuršu zeme”, taču ir arī vairāki mazāki ražotāji, kuri pārtrauca nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu. “Pēdējā Latvijas Zivrūpniecības savienības sapulcē pamatā visi nozares dalībnieku atzina, ka strādā ar mīnusiem, taču ir cerība, ka pamazām, lai gan lēni, pārdošanas apmēri palielinās un visi tirgus dalībnieki cer, ka sekos vēl citi uzņēmumi, kuri izkritīs no aprites, lai viņi savstarpēji varētu pārdalīt izkritušo tirgus dalībnieku pasūtījumus,” atzina Babris.
Pēc viņa sacītā, nozares līmenī norit diskusijas arī par atsevišķu uzņēmumu apvienošanos ar mērķi panākt mazākas ražošanas izmaksas, taču pagaidām tas ir tikai sarunu līmenī.
Uz Krievijas tirgus atvērošanos esot maz cerību, viņš sacīja. Piemēram, zīmola “Kaija” produkcijas ražotājs “Karavela”, kurai pērn decembrī eksportam atkal atvērās Krievijas tirgus, pirmās produkcijas kravas turp aizsūtīja tikai vasarā ļoti sarežģītā saskaņošanas procesa dēļ. “Man kā “Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājam nav nekādas ticības, ka Krievijas tirgus Latvijas zivrūpniecības sektoram atvērsies. Krievija pagājušogad decembrī atvēra tirgu vien diviem uzņēmumiem – Igaunijas zivrūpniecības uzņēmumam, kas neražo šprotes, kas ir Krievijā pieprasītas, un “Karavelai”, kurai ražošanas paketē nav liela šprotu piedāvājuma. Tāpēc cerības uz Krievijas tirgus atvēršanos citiem tirgus dalībniekiem ir ļoti mazas,” sacīja Babris.
Viņš atzina, ka situācija zivrūpniekiem tradicionālajos tirgos līdzīgi kā pērn nav uzlabojusies, taču pakāpeniski norit virzība uz Rietumu tirgiem. Septembrī Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri plāno doties uz pārtikas izstādi Kenijā, Āfrikā. “Brīvais vilnis” tajā plāno prezentēt jauno produktu – kaltētas brētliņas, kā arī zivju konservus. Oktobrī plānots doties arī uz izstādi Ķīnā, kurā “Brīvais vilnis” saskata potenciālu, ņemot vērā Ķīnas vēstniecības aicinājumu tur startēt ar savu produkciju. Norit aktīvs darbs pie inovācijām.
“Brīvais vilnis” 2017.gadā strādāja ar auditēto apgrozījumu 6,805 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi pieauga par 68,9% – līdz 1,122 miljoniem eiro.
“Brīvā viļņa” lielākie īpašnieki pastarpināti ir uzņēmēji Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs, kuri ir arī “Baltic International Bank” lielākie akcionāri. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā.
