Apmeklē Latvijas kultūras un dabas objektus, kas nesen piedzīvojuši pārvērtības! 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šovasar Latvijas iedzīvotāji tiek mudināti novērtēt vairāk nekā sešdesmit mūsu valsts kultūras un dabas objektu, kas pēdējā laikā piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības, izmantojot vietējo pašvaldību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.
Kultūras ministrijas veiktā aptauja rāda, ka divām trešdaļām Latvijas apceļotāju ir svarīgi zināt apskates vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi. Arī par ERAF un pašvaldību līdzekļiem sakārtoto tūrisma pērļu stāsti apkopoti grāmatā, sniedzot ieskatu katra objekta atdzimšanas procesā.
Septiņi meklēšanas ceļi
Grāmatā “Atrastā Latvija” visi atjaunotie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma maršrutos, ko var izmantot, dodoties Latvijas iepazīšanas braucienos. Grāmatu ikviens var aplūkot mājaslapā “www.atrastalatvija.lv”.
Starp “Atrastās Latvijas” objektiem ir gan kapitāli pārbūvētas ēkas (Hoijeres kundzes nams un koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” Liepājā, Adatu fabrika Kuldīgā), gan atjaunotas ēku fasādes, torņi (Sv. Trīsvienības baznīca Liepājā, Stāmerienas pils, Cesvaines pils, Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis), gan pavisam no jauna izbūvēti objekti (promenāde Pāvilostā, dabas koncertzāle “Vējturu nams” Jūrkalnē, Izglītības un zinātnes centrs “VIZIUM” Ventspilī).
Vairākās pilīs, muižās un parkos ir izveidotas interaktīvas ekspozīcijas un lietotnes, kas sniedz iespēju iepazīt šo vietu vēsturi – pagātnes notikumus, muzikālas teiksmas un projekcijas ar videostāstiem (Rubenes luterāņu baznīca Valmieras novadā, Alūksnes stacijas šķūnis, Ķemeru ūdenstornis).
Ceļo Rāznas Nacionālajā parkā!
Viens no “Atrastās Latvijas” ceļiem – Māras ceļš – ved ceļojumā pa Latgali no Ludzas (viduslaiku pilsdrupas) caur Preiļiem (muižas komplekss un parks) līdz Daugavpilij (cietoksnis), šķērsojot Rāznas Nacionālo parku, kur šajā nedēļas nogalē jau sesto reizi notiks Ceļotāju dienas, bet pirmo reizi apmeklētājiem tiks piedāvāta divu dienu programma.
“Gaidām ciemos ģimenes ar bērniem, lai, apmeklējot Nacionālā parka ekspozīciju un izziņas darbnīcas, iepazītu Rāznas ezeru un tā apkārtnē esošās dabas vērtības. Arī Jaundomes muižas vides izglītības centrs aicina savā ekspozīcijā un dabas takā,” vēsta parka darbinieki. “Ikvienam būs iespēja doties izbraucienā ar airu laivu Ežezerā, buru laivu “Sea Esta” un motorlaivu Rāznas ezerā, kur pieejami arī SUP dēļi un ūdens velosipēdi.”
Ceļotāju dienu organizatori garo maršrutu gājējiem piedāvā iziet divus Ezertakas posmus kopā ar tūrisma un vides ekspertu Juri Smaļinski – 9. jūlijā no Andrupenes līdz Lipuškiem (21 km) un 10. jūlijā no Lipuškiem līdz Lūznavai (15 km). 10. jūlijā pulksten piecos no rīta Zosnā Rāznas ezera piekrastes putnu balsīs aicina ieklausīties putnu vērotājs Dagnis Vasiļevskis.
“Ceļotājdienas neiztiks arī bez latgaliešu kulinārā mantojuma baudīšanas – daudzveidīgu ēdienu klāstu galdā cels atpūtas vietā “Skaistā Rāzna”, zemnieku saimniecībā “Itkaču mājas” un viesu mājā “Rāznas Pērle”. Andrupenes lauku sētā varēs izgaršot pašceptu maizi ar medu un Ezerniekos pie Saietu nama – zivju zupu.”
Abas dienas Rāznas māla pārvērtības aicina vērot “Pūdnīku skūla” Akminīšu kalnā – 9. jūlija vakarā cepļa kurināšanu un 10. jūlijā izgatavoto un apdedzināto izstrādājumu izņemšanu. Kokamatnieks Ēriks Ruhmans rādīs, ko var izveidot no mežā atrastiem, pirmajā acu uzmetienā parastiem sprunguļiem.
Copes gids Jānis Kupra stāstīs par makšķerēšanas knifiem Rāznas ezerā un kārdinās ar ekskluzīviem, no ezera niedrēm gatavotiem pludiņiem. Ar Latgales zirgu audzēšanas tradīcijām iepazīstinās “Rudo kumeļu pauguros”, bet Latvijā lielāko zvaniņu privātkolekciju varēs apskatīt Lipuškos. Latgales senatne atklāsies Kroma kolna broulistes pilskalnā, savukārt latgaliešu sadzīve – Andrupenes lauku sētā.
“Rāznas Nacionālais parks lepojas arī ar muižām un baznīcām, tādēļ Lūznavas muiža ceļotājiem piedāvās ekskursiju muižkundzes pavadībā. 9. jūlijā apskatei būs atvērta arī Bukmuižas baznīca Ezerniekos, bet 10. jūlijā šajā dievnamā ikviens varēs apmeklēt Svēto misi, pēc kuras pie Saietu nama notiks koncerts ar Džeinas Gavares, Arņa Slobožaņina un tautas deju ansambļa “Bukmuiža” piedalīšanos.”
Piedalies spēlē!
Katram kampaņas “Atrastā Latvija” maršrutam jeb ceļam ir arī savs vēstnesis, kura saknes meklējamas kādā no vietām, kam cauri vijas attiecīgais ceļš. “Dodoties uz Latgales pusi, vērts apmeklēt Daugavas un Māras ceļus, kurus pārstāv motosportists Reinis Nitišs un dziedātāja Dināra Rudāne.
Vidzemē objekti sarindoti Gaismas ceļā, kura vēstnese ir aktrise Anta Aizupe, un doties Baltijas ceļā ar televīzijas personību Rūtu Dvinsku. Zemgali un Kurzemi savieno Jēkaba ceļš – tajā aicina radošā producente Rūta Reinika-Preisa, bet Kurzemes piekrastē atrodama aktrises Ditas Lūriņas dzimtā Liepāja, kas iekļauta Brīvības ceļā. Savukārt Līvu ceļā, kas vijas gar Rīgas līci no Saulkrastiem līdz pat Ventspilij, pavadone būs televīzijas un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare,” atklāj projekta īstenotāji.
Lai veicinātu ceļošanu, kampaņas “Atrastā Latvija” rīkotāji sarūpējuši ar ceļošanu saistītas balvas. Brīvdienu ceļotāji var apmeklēt jebkuru objektu, pie tā nofotografēties un attēlu publicēt savā instagrama profilā, atzīmējot “@AtrastaLatvija”.
Fotomirkļu medniekiem jāizpilda ceļu vēstnešu fotouzdevumus – jāatkārto viņu publicētie attēli apskates objektos un jārīkojas tāpat, papildus vēl atzīmējot arī vēstneša profilu. Savukārt izaicinājumu meklētājiem mājaslapā izstrādātas uzdevumu lapas katram ceļam, kuras aizpildot iespējams sacensties par spēles galvenajām balvām.
Vairāk informācijas kampaņas mājaslapā, kā arī jaunizveidotajā instagrama kontā “@AtrastaLatvija”, kurā var aplūkot gan fotoattēlus no visiem maršrutiem, gan detalizētus spēles noteikumus un sekot līdzi citām aktualitātēm.
