Ludzas vēsturiskais centrs.
Ludzas vēsturiskais centrs.
Foto: Artūrs Zaremba

Dodieties apceļot Latgali! Vietas, kas noteikti jāredz 0

Zigmunds Bekmanis, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
Sinoptiķi nāk klajā ar prognozēm nākošajai nedēļai – vai vasara tiešām beigusies?
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
Lasīt citas ziņas

 

Ziedoņa laikā īstais brīdis doties uz Latgali – simbolisko mūsu Brīvības pieminekļa trešo zvaigzni. Pēdējo gadu laikā pasaulei mainoties, latgaliešu sirsnība un viesmīlība palikusi nemainīga vērtība.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Arī Latgalē sajutīsiet vietējo atbalstu Ukrainas tautai cīņā par neatkarību – viņiem veltītas izstādes un pasākumi. Nupat aizvadītajā Muzeju naktī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātajā krātuvē (A. Paulāna ielā 4) tika atklāta izstāde “Цiннiсть. Vērtības”, kur aplūkojami ukraiņu sieviešu izšuvumi – krekli, dvieļi, rotājumi. Lai izdodas ar vērīgu aci pamanīt un izbaudīt Latgales stāstus!

 

Rekovas dzirnavu stāsts

Latvijas–Krievijas pierobežā Šķilbēnu pagasta Rekovas dzirnavās saimnieko viena no pagājušās sezonas īstajām latvju saimniecēm Vija Kuļša. Tur var garšīgi paēst, baudot tradicionālos latgaliešu ēdienus, gatavotus pēc senām un pavisam jaunām receptēm, kā arī dzirnavu veikaliņā iegādāties pašu zemnieku saimniecībā “Kotiņi” izaudzētos un pārstrādātos produktus, tostarp speltas kviešu miltus un no tiem cepto maizi.

Ne tikai gastronomisks, bet arī vēsturiski izglītojošs solās būt ceļojums uz Rekovas dzirnavām, kuras pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1924. gadā atvēris Lud­vigs Polfanders, izmantojot divus gadus iepriekš valdības piešķirto pabalstu tolaik vēl desmit tūkstošu Latvijas rubļu apmērā. Toreiz tā bijusi vienkārša koka ēka ar iebūvētu gāzu ģeneratoru, kas kurināts ar malku, un tvaika dzirnavās mala miltus, kārsa vilnu, vērpa un apstrādāja vadmalu.

Par nelaimi, 1929. gada jūnijā dzirnavu ēka nodegusi ar visām iekārtām un materiāliem, bet jau drīz uzsākta jauno dzirnavu būve, kurai akmeņus saveduši Polfandera agrākie klienti, un 1932. gadā divstāvu šķeltu laukakmeņu mūra ēka ar trīs stāvu stūra torni un skārda jumtu bijusi gatava. Tādas pēc atjaunošanas Rekovas dzirnavas varam aplūkot arī pašlaik. Tajās goda vietā vietējais ražotājs un viņa veselīgie produkti.

 

Anneles zeme

Krāsainās austās segas – deči – ir tekstilmākslinieces Anneles Slišānes veltījums Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā.
Foto no Anneles Slišānes personiskā arhīva

Tā ir vieta Balvu novada Zeļčos, kur saimnieko pazīstamā tekstilmāksliniece Annele Slišāne, kura valstij simtgadu jubilejā uzdāvināja brīnišķīgu dāvanu – “100 deči Latvijai” – simts nedēļās noaužot simts segas, katru citādu – no dabas, sintētiskiem un otrreiz pārstrādātiem materiāliem. “Aušanā izmantoju arī pašas vāktas vilkvālīšu lapas, kalmes, meldrus, vībotnes, nātres, dadžus, niedres, āboliņu, madaras un citus augus. Šie paklāji palīdz un lieliski noder gan dažādu slimību ārstēšanai un telpu attīrīšanai, izmantojot tos pirtī, gan arī guļot uz tiem naktīs un lietojot kā paklājus uz grīdas vai kā sienas gobelēnus,” atklāj Annele. Pērngad viņas deču stāsti izdoti gan audioformātā, gan zīmju valodā un braila rakstā, iznācis arī stāstu krājums “Tuoraga stuosti”.

Atbraucot ciemos pie Anneles, sirsnīga uzņemšana ir garantēta. Te daudz ko redzēt, sākot ar tradicionālās Ziemeļlatgales sētas apbūvi un beidzot ar bioloģiski vērtīgo pļavu augu iepazīšanu. Saimniece pavadīs pārgājienā pa Zeļču ciemu un pastaigu takā “Lynu muorki”, izrādīs trizuļu stelles un ierādīs aušanas prasmi, tostarp puķu mandalu aušanu, pacienās ar Zeļču maizi un čaju (tēju) un ļaus ciemiņiem pašiem sarūpēt maltīti uz ugunskura – zupu no saimniecībā audzētiem dārzeņiem. Karstā dienā nebūs liegts nopeldēties dīķī, bet dienas beigās melnajā pirtī atgūt možumu.

Krāsainās austās segas – deči – ir tekstilmākslinieces Anneles Slišānes veltījums Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā.
Foto no Anneles Slišānes personiskā arhīva

Savukārt bērni pie Anneles varēs spēlēties, attīstīt savu fantāziju un iztēli ekoloģiski droši – ar adītām un tamborētām dabiskajās krāsās krāsotām rotaļlietām no vilnas un kokvilnas, kas pildītas ar pupām, zirņiem, graudiem un vilnu. “Katrai rotaļlietai ir savs svars, tā ļaujot bērniem mācīties jēdzienus – viegls un smags, gaisīgs un smagnējs. Arī sava īpašā smarža, kas piemīt īstām, dabiskām lietām un materiāliem. Šīs rotaļlietas spēj uzsūkt un saglabāt mammas un mājas smaržu,” uzsver Annele.

 

Senajā Ludzā

Pašlaik pontonu tilts pāri Mazajam Ludzas ezeram ir garākā pastaigu taka virs ūdens Latvijā.
Foto: Ligita Karvele

“Pāri Mazajam Ludzas ezeram izbūvēts teju trīssimt metrus garš pontonu tilts, kas šobrīd ir garākā pastaigu taka virs ūdens Latvijā, savienojot vecpilsētas daļu un gājēju promenādi jeb Mazo Ezerkrasta ielu ar pilsētas aktīvās atpūtas zonu – pludmali “Radziņš”,” par jaunumiem vienā no senākajām Latvijas pilsētām stāsta Ludzas novada tūrisma organizatore Inga Zagorska.

Patstāvīgai pastaigai pa Ludzu ir izveidots pilsētas audiogids, kas ieskaņots trīs valodās. “Tas aicina nesteidzīgi iepazīt Ludzu gan ar tās senajiem stāstiem un vaibstiem pilsētvidē, gan mūsdienīgo pilsētu ar tās rosīgo ikdienu. Maršrutā iekļautas vienpadsmit pieturvietas pilsētā, atklājot nozīmīgākos objektus un notikumus, kas veidojuši tādu Ludzu, kādu redzam to šodien.” Audiogidu bez maksas var noklausīties Ludzas novada tūrisma mājaslapā, lietotnēs “izi.TRAVEL” un “Qwixi Tour”, bet visvienkāršāk – Ludzas novada tūrisma centrā aizņemties planšetdatoru un doties pastaigā pa pilsētu.

Pastāvīgā ekspozīcija Kārsavas kultūrvēstures centrā „Līču mājas” stāsta par pilsētai nozīmīgiem vēsturiskajiem notikumiem.
Foto: Ralfs Punāns

Ludzas novadā netālu no Latvijas–Krievijas robežas Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” apskatāma pastāvīgā ekspozīcija, kas modernā veidā iepazīstina ar svarīgākajiem pieturpunktiem Kārsavas un tās apkaimes liktenī. “Arheoloģija, muižu attīstība, dzelzceļa izbūves ietekme, tirgus tradīcijas, pirmskara plaukstošā pilsēta – tās ir dažas no pieturām, caur kurām apmeklētāji daudz labāk varēs izprast, kas ir Kārsava un kādi šīs vietas cilvēki,” teic I. Zagorska. Šī ekspozīcija no daudzām citām atšķiras ar to, ka abas pamatvalodas ir latviešu un latgaliešu, tā uzsverot Kārsavas latgaliskās saknes. Starp citu, Kārsava bija pirmā pilsēta Latgalē, kas panāca latgalisko rakstību ielu nosaukumos.

 

Apkārt Kovšu ezeram

Par populāru atpūtas vietu Rēzeknē kļuvis Kovšu ezera parks pilsētas centrā pie ezera, kur baudīt ne vien dabas ainavas, bet arī dažādas izklaides. Parks ir veidots no jauna un pēc teritorijas labiekārtošanas sadalīts vairākās zonās. Trīs kilometrus garā dabas taka iet apkārt visam ezeram, veidojot vietām bruģētu, citviet uz balsta baļķiem noturīgu koka promenādi, pa kuru var pastaigāties visos gadalaikos. Promenādes zona ir labiekārtota ar laivu piestātnēm, atpūtas vietām, apstādījumiem, gājēju celiņiem, āra trenažieru laukumu un autostāvvietu. Jaunajā laivu mājā ir laivu noma un viss nepieciešamais patīkamai atpūtai uz ūdens.

Pludmales zonā labiekārtotas piknika un ugunskura vietas, soliņi. Izveidota peldvieta, bet lielajā zālienā blakus smilšu pludmalei – bērnu rotaļu laukums un divi volejbola laukumi. Kemperu stāvvietām aprīkotais kempinga parks un ezerā ierīkotā veikborda trase aicina jauniešus pie Kov­šu ezera pavadīt visu nedēļas nogali. Arī ģimenēm ar bērniem nebūs garlaicīgi, jo ciemos gaida jauna kafejnīca ar āra terasi un ēkai pieguļoša skatu platforma ar lielisku skatu uz ezeru.

 

Viedā izstāde

Veidojot inženierim Staņislavam Kerbedzam veltīto ekspozīciju Lūznavas muižā, izmantoti visinovatīvākie risinājumi.
Publicitātes foto

Lūznavas muižā izveidota interaktīva izstāde “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Šīs izstādes iedvesmotājs ir neviens cits kā 19. gadsimta inženierbūvju projektētājs Staņislavs Kerbedzs (1810–1899) – Lūznavas muižas zemes īpašnieks, kura meita uzcēla šo ēku. Izstāde izvietota trīs muižas cokolstāva telpās.

Slavas zālē var iepazīties ar inženiera S. Kerbedza sasniegumiem, izsekojot viņa profesionālajām gaitām cauri gadu desmitiem mirkļos, kad saņemti apbalvojumi, savukārt interaktīvajā ekrānā – ceļot pa Eiropas karti un iepazīt Kerbedza inženiertehniskās būves. Hologrammas telpā iespējams 360 grādu panorāmā apskatīt objektus un tēlus, kas saistīti ar Lūznavu un dažādām būvēm, bet Klases telpā kā neparastā fizikas vai vēstures mācību stundā iepazīties gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas pirmsākumiem, gan fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, un grūtībām, ko nācies pārvarēt inženieriem. Klases telpā ikviens varēs pārbaudīt arī savu atjautību inženiertehniskajās jomās, kā arī prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā. Staņislavam Kerbedzam veltītā izstāde ir ļoti moderna, veidota, izmantojot viedās tehnoloģijas, un ietilpst tūrisma maršrutā “Sekojot inženiertehniskajām idejām”, kas ved pa 19. gadsimtā Latvijas un Krievijas pierobežā dzīvojošo slaveno inženieru dzīvesvietām, atklājot viņu radītos izgudrojumus un tehniskos risinājumus.

 

Fotogrāfa Gleizda piemiņas istaba

Fotomākslinieka Jāņa Gleizda (1924–2010) piemiņas istaba Preiļos.
Foto: Igors Pličs

Tikko Muzeju nakts pasākumā Preiļos viesu mājā “Pie Pliča” (Raiņa bulvārī 9) – pilsētas senākajā koka ēkā – atklāta slavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņas istaba, kuru iekārtojis uzņēmējs un fotogrāfs, Latgales fotogrāfu biedrības dibinātājs Igors Pličs. “Raksturojot Jāņa Gleizda darbus, ar vārdu “fotogrāfija” ir par maz. Tās ir filigrānas grafikas, romantiski poētiski zīmējumi, kas redzami viņa veidotajos aktos, portretos un ainavās. Viņš bija tas, kurš sākumā savas idejas ar zīmuli uzzīmēja uz papīra. Tikai pēc tam mēģināja tās īstenot fotogrāfijā. Bieži vien bija septiņu dažādu pakāpju kadri no gaišākā līdz tumšākajam. Kad visus salika kopā, tad kopējot sanāca izohēlija – fotogrāfijas tehnika, kas pagājušā gadsimta vidū Eiropā tika maz izmantota,” stāsta I. Pličs, kurš Gleizda darbus kopā ar fotomāksliniekam piederošajiem priekšmetiem ir savācis un apkopojis ekspozīcijā.

Piemiņas istabā gar vienu sienu padomju laika standarta sekcijā sarindoti izdevumi par fotogrāfiju – žurnāli, katalogi, mācību literatūra, bet pārējā telpas daļā apskatāmi Jāņa Gleizda darbi un fotogrāfijas no ģimenes arhīva, viņa pieraksti, brilles un fotoaparāts “Zenit” ar trosīti, kuru savulaik Jānis Gleizds iespieda starp zobiem, lai tādējādi varētu nospiest fotoaparāta slēdzi, jo divdesmit četru gadu vecumā, ciešot nelaimes gadījumā, viņam amputēja abu roku plaukstas. Tādēļ fenomenāli ir viņa panākumi starptautiskajā mērogā. Savā mūžā piedaloties vairāk nekā astoņsimt izstādēs, fotomākslinieks saņēmis ap sešsimt diplomu, 170 medaļas, tostarp 37 zelta, un citas balvas no visas pasaules. Arī Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Pauliņu keramika

Keramiķi Valdis un Olga Pauliņi ar saviem darinājumiem gadatirgū. Viņu plauktos starp praktiskām lietām atrodami arī suvenīri, jo īpaši mīļi ir kaķi.
Publicitātes foto

Keramiķi Valdis un Olga Pauliņi ar saviem darinājumiem gadatirgū. Viņu plauktos starp praktiskām lietām atrodami arī suvenīri, jo īpaši mīļi ir kaķi.
Publicitātes foto

Apceļojot Latgali, noteikti jāapmeklē kāds no daudzajiem keramiķiem, jo Latgales podniecība ir ierakstīta Latvijas kultūras kanonā. Krāslavā, Dūmu ielā 8, darbnīcu izveidojuši keramiķi Valdis un Olga Pauliņi, kuru devums 2014. gadā novērtēts ar goda zīmi “Latviskais mantojums”. Pie viņiem iespējams iepazīt keramikas tapšanas procesu no māla pikas līdz gatavam traukam, suvenīram vai dārza keramikai ne tikai skatoties, kā meistars filigrānām kustībām pakāpeniski izveido vajadzīgo formu, bet arī pašiem pamēģinot savaldīt spītīgo mālu. Iepriekš sarunājot, var pat tikt pie cepļa kurināšanas un piedalīties maģiskajā tā atvēršanas brīdī, lai kopā ar meistaru pirmie redzētu, kas sanācis. Bet pie Pauliņiem var iegriezties arī tāpat vien, lai iegādātos viņu darbus. Tomēr vēlams pirms tam piezvanīt, jo nereti meistari dodas uz gadatirgiem citos Latvijas novados.

 

Durvis pagātnē

Daugavpils cietokšņa promenādē apskatāms arī cietokšņa makets.
Publicitātes foto

Sākoties jaunajai tūrisma sezonai, Daugavpils cietoksnis aicina apskatīt jauno vēsturisko ekspozīciju, kas ir izvietota telpā Nikolaja vārtos – “Nikolaja vārti – durvis pagātnē”. Tajā apskatāmas padomju armijas uniformas, cietokšņa plāni, seno ķieģeļu un apdares elementu kolekcija, vēsturiskie civilo ēku un nocietinājumu logi, durvis un daudz kas cits.

Daugavpils cietoksnī bija uzbūvēti četri vārti, bet tieši Nikolaja vārti atšķīrās no pārējiem ar savu unikālo ārējo izskatu un sānu telpām. Agrākajos laikos sānu telpas tika izmantotas kā apmešanās vieta sardzei un īslaicīgas aizturēšanas kameras, taču mūsdienās te izvietots suvenīru veikals un Sikspārņu centrs, un tagad arī jaunā ekspozīcija.

Daugavpils cietoksnis vairāk nekā simtpiecdesmit hektāru platībā ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, jo ir pēdējais tik labi saglabājies bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Darījumu tūristiem te sākusi darboties “Konferenču zāle 13” ar 33 vietām, kas piemērota gan vietēja, gan starptautiska mēroga pasākumiem. Pirms ieejas zālē iekārtota terase ar atpūtas zonu.

Tagad Daugavpils cietoksni, pilsētas vēsturisko centru un Baznīcu kalnu var iepazīt ar elektrobusu.
Publicitātes foto

Cietokšņa teritorijā var pavadīt visu dienu – ne tikai apmeklējot izstādes Marka Rotko centrā, bet arī pastaigājoties gar Daugavas krastu pa jauno dambja promenādi, kura ir gandrīz kilometru gara. Tajā uzstādītas dzelzsbetona konstrukcijas, soliņi, krasta nocietinājumi un kāpnes, kas ved pie upes, kā arī Daugavpils cietokšņa makets. Pirmā pasaules kara muzejs “Pie komendanta” piedāvā ekskursijas ar elektrobusu pa Daugavpils ievērojamākajām vietām. Iespējami trīs dažādi maršruti: pilsētas vēsturiskais centrs, Daugavpils cietoksnis un Baznīcu kalns. Elektrobuss ideāli piemērots ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo vienā braucienā var uzņemt septiņus cilvēkus un iebraukt vietās, kuras tūristi parasti neapmeklē.

 

Svaigā gaisā mūzikas pavadījumā

Tieši pretī simtgadīgajai Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolai meklējams Mūzikas skvērs – pastaigu vieta Esplanādes atpūtas parkā. Tā centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētvidē, jo te brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļauj gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās vispusīgajās izpausmēs. Mūzikas skvērā izvietoti desmit āra mūzikas instrumenti – bungas, ksilofons, cauruļu zvani un citi skaņas radoši objekti, pie kuriem atrodami nošu raksti, kas palīdzēs ikvienam pašrocīgi nospēlēt pasaulē labi pazīstamus skaņdarbus. Pie viena, uzturoties svaigā gaisā, Daugavpilī noteikti jāizmēģina jaunais – 4. tramvaja – maršruts no Maizes kombināta līdz stacijai un atpakaļ, kas kursē reizi stundā. Apmēram sešus kilometrus garais ceļš aizvedīs gan līdz pilsētas poliklīnikai, gan tirgum un Daugavpils Universitātei. Viena no pieturām ir arī pašā pilsētas centrā pie Vienības nama, kur mājvietu radis Daugavpils teātris un Šmakovkas muzejs. Maksa par braucienu krietni mazāka nekā Rīgā – tikai piecdesmit eirocenti.

Būtiskas izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Vairs nebūsim miljonāri? Bioloģiski vērtīgās pļavas uz iznīkšanas robežas
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
Sinoptiķi nāk klajā ar prognozēm nākošajai nedēļai – vai vasara tiešām beigusies?
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
700 kg smagas govis pakārtas vertikālā stāvoklī, ķermenī ne grama asiņu: ASV masveidā nogalināti lopi
Krievijas pilsētā Belgorodā nogranduši spēcīgi sprādzieni – sagruvušas ēkas un vairāki bojā gājušie
Lasīt citas ziņas
Vasarāji Vidzemē sākuši dzeltēt karstuma dēļ
Kāpēc siena zārds vairs nav populāra guļasvieta?
Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Paši sev gan kungi, gan kalpi. Ciemos Zeiliņu ģimenes saimniecībā, kur no ķiplokiem gatavo arī alu!
“Davai, noslēdzam mieru, lai krievi beidz bumbot un tad viss būs kārtībā…”: daudzi tā uzskata, pārliecināts ir Ivars Ījābs
FOTO. Kopenhāgenā tirdzniecības centrā sākusies apšaude – ievainoti vairāki cilvēki
“Bērnu un sieviešu apavi, maciņš ar bērna brošiņu, matu ķemmes un kauli, kauli, kauli”: Baldones mežā atrasti zvērīgi nogalinātie ebreji
FOTO. Politiķi ļaujas disko ritmiem sarunu festivālā “Lampa”
“Partijas cīnās par to, lai uzvarētu, nevis tauta dzīvotu labāk,” Horens Stalbe par to, ka uz “saulainu nākotni” ved tikai monarhija
Raidījums skaidro: par kurām partijām Latvijas pilsoņi gatavi balsot?
VIDEO. “Mums nav jācenšas izpatikt krieviem Latvijā”, mudina Arnis Blodons
FOTO. Likteņupes krastā, ar bagātu vēsturi, vairākkārt atjaunota, upurēta Rīgas HES celtniecībai – leģendārais Salaspils Svētā Jura baznīcas stāsts
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
FOTO. Kopenhāgenā tirdzniecības centrā sākusies apšaude – ievainoti vairāki cilvēki
21:55
Sliktas ziņas no Ukrainas – ukraiņu karaspēks pēc smagām kaujām svētdien atstājis Lisičansku
21:20
Raidījums skaidro: par kurām partijām Latvijas pilsoņi gatavi balsot?
20:43