Čepāne: neviens nevar “iespiesties” pilsonībā pret valsts gribu 0
Valsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pati var noteikt to cilvēku loku, kurus vēlas uzņemt savā pilsonībā, līdz ar to faktiski neviens nevar “iespiesties” pilsonībā pret valsts gribu, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V, attēlā).
Latvija citu Eiropas valstu vidū, pēc Čepānes teiktā, izceļas ar ļoti liberālu pieeju naturalizācijai – Latvijas pilsonību iegūt ir samērā viegli. Tomēr politiķe uzsvēra, ka pilsonības piešķiršana ir valsts lēmums, un tai nav un nevar būt pienākums uzņemt savā pilsonībā cilvēku, kuru tā uzskata par neintegrētu, nelojālu un neuzticamu.
Pēc Čepānes vārdiem, valsts labas pārvaldības uzdevums ir noteikt tādus naturalizācijas priekšlikumus, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka pilsonību var iegūt tikai sabiedrībā integrēti un valstij lojāli ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas akceptē valsti, tās politisko iekārtu, tās nacionālo raksturu un pamatvērtības. Ja tas netiekot nodrošināts, naturalizācija esot destruktīva.
Citu valstu prakse liecina, ka viens no pilsonības iegūšanas galvenajiem priekšnoteikumiem ir tieši lojalitāte, stāstīja Čepāne. Piemēram, par Igaunijas pilsoni varot kļūt tikai persona, kas ir lojāla Igaunijas valstij. Līdzīgi nosacījumi esot izvirzīti arī Austrijā, Šveicē un Vācijā.
Neraugoties uz to, ka pirmajā lasījumā atbalstītais Pilsonības likuma grozījumu likumprojekts nesaturēja grozījumus, kas attiektos uz naturalizācijas procesu, valdība ir iesniegusi virkni sīki izstrādātu priekšlikumu šajā jomā, uzsvēra politiķe.
Patlaban spēkā esošajā Pilsonības likumā ir noteikti konkrēti ierobežojumi naturalizācijai, piemēram, vēršanās pret valsts neatkarību, kas bija jākonstatē ar tiesas spriedumu. Pēc grozījumu pieņemšanas tiesas spriedums nebūs nepieciešams un pietiks, ja to konstatēs “kompetentas iestādes”.
Pēc Čepānes domām, Pilsonības likumā jāparedz, ka naturalizēties nav tiesīga persona, kas darbojas pret demokrātisko sistēmu, Latvijas drošību un interesēm. Valdības akceptētais Pilsonības likuma grozījumu projekts paredz, ka Latvijas pilsonībā neuzņems personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Piemēram, tiesības naturalizēt nebūs personām, kas pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ir saistītas ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā.
Čepāne uzsvēra, ka saskaņā ar administratīvo tiesu judikatūru tas, ka uz personu neattiecas neviens no naturalizācijas ierobežojumiem un ka tā ir izpildījusi visas naturalizācijas prasības, nerada šai personai subjektīvās tiesības tikt uzņemtai Latvijas pilsonībā. Uzņemšana pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu esot politisks akts un nebūšot pārsūdzams. Likums arī nav devis nekādus saturiskus norādījumus attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu un neprasa valdības loceklim izpaust pamatojumu attiecīgajam balsojumam.
