Vilšanās. VKKF “kaza” paēdusi? 0
“Necerēju, ka šis lēmums jel kad tiks pieņemts,” šāda gandarījuma caurvīta reakcija bija lasāma sociālajos tīklos pēc tam, kad pagājušonedēļ valdība bez diskusijām atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, paredzot, ka ar 2022. gadu tā budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. Šādi fonda budžets 2022. gadā palielinātos par 2 660 769 eiro, salīdzinot ar pašreizējiem 10 469 057 eiro. Pēc līdzekļu pieauguma varēs palielināt atbalstāmo projektu apjomu līdz 35% no pieprasītā visās nozarēs, nodibināt mērķprogrammu bērnu un jauniešu lasītprasmes atbalstam, palielināt mūža stipendiju saņēmēju loku, kā arī to apmēru, paplašināt atbalstu kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamībai laukos u. c. Lēmums, protams, apsveicams un var tikai priecāties par kultūras ministres Daces Melbārdes lielo neatlaidību un spēju panākt kultūrai izdevīga lēmuma pieņemšanu. Ja ne pāris “bet”, kāpēc šo kompromisa lēmumu tomēr vērtējam rubrikā “Vilšanās”: nevar apgalvot, ka pieņemtais variants garantētu VKKF stabilitāti, finansējuma pieaugumu un – pats galvenais – neatkarību no politisko lēmumu pieņēmējiem, kā variantā, ja notiktu atgriešanās pie Einara Repšes 2004. gadā kādā “apgaismības mirklī” likvidētās sistēmas, kas joprojām ir pietiekami laba kaimiņiem igauņiem. Runāšana par VKKF finansēšanas modeļa maiņu ir pierasta priekšvēlēšanu retorika, un, ņemot vērā ekonomikas kāpumus un kritumus, bažas raisa jau pats ilgais pārejas posms. Iepriekšējā ministrijas ziņojumā minēts, ka jaunā finansēšanas modeļa pārejas periods varētu būt līdz 2020. gada 1. janvārim, tagad jau līdz 2022. gadam…
