Cilvēkus satrauc tiešsaistē pieejamā dezinformācija un tās ietekme uz vēlēšanu rezultātiem; sagatavots plāns, kā to risināt 74
Pēc globālas aptaujas rezultātiem var secināt, ka vairāk nekā 85% cilvēku ir noraizējušies par tiešsaistes dezinformācijas ietekmi un 87% uzskata, ka tā jau ir kaitējusi viņu valsts politikai, ziņo “The Guardian”.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņoja par plānu šīs tendences apkarošanai. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektore Odrija Azulē žurnālistiem sacīja, ka nepatiesa informācija un naida runa tiešsaistē, ko paātrina un pastiprina sociālo mediju platformas, rada “lielus riskus sociālajai kohēzijai, mieram un stabilitātei”.
Regulējums bija steidzami nepieciešams, “lai aizsargātu piekļuvi informācijai, vienlaikus gādājot par vārda brīvību un cilvēktiesībām”, Azulē sacīja, iepazīstinot ar “pārvaldības plānu” valdībām, regulatoriem un platformām.
Organizācija norādīja, ka UNESCO pasūtītā aptauja 16 valstīs, kurās nākamgad notiks vēlēšanas, kurās kopumā piedalīsies aptuveni 2,5 miljardi vēlētāju, parādīja, cik aktuāla ir kļuvusi nepieciešamība pēc efektīva regulējuma.
Aptaujā piedalījās 8000 cilvēku no Austrijas, Horvātijas, ASV, Alžīrijas, Meksikas un Indijas. Atklājās, ka 56% respondentu iegūst ziņas galvenokārt no sociālajiem medijiem, tikmēr no televīzijas – 44%.
Sociālie mediji bija galvenais ziņu avots gandrīz visās valstīs, neskatoties uz to, ka uzticēšanās sniegtajai informācijai ir ievērojami zemāka nekā tradicionālajos medijos.
Pārsvarā dezinformācija tika uzskatīta par tiešu draudu, un 85% respondentu teica, ka ir noraizējušies par tās ietekmi. 87% sacīja, ka dezinformācijai jau ir bijusi liela ietekme uz valsts politisko dzīvi un tai būs liela nozīme 2024. gada vēlēšanās.
Arī naida runa tika uzskatīta par plaši izplatītu: 67% respondentu teica, ka ir to redzējuši tiešsaistē (tostarp 74% respondentu, kas jaunāki par 35 gadiem). Vairākums (88%) teica, ka valdībām un regulatoriem ir jārisina abi jautājumi, un 90% vēlējās, lai pašas platformas rīkotos.
Priekšvēlēšanu kampaņu laikā modrība tiek uzskatīta par īpaši svarīgu.
UNESCO paziņoja, ka tās plāns, kas balstīts uz septiņiem galvenajiem principiem, tika izstrādāts konsultāciju procesā. Vairāk nekā 50 valstis jau regulē sociālos medijus, taču bieži vien tas neatbilst starptautiskajām vārda brīvības un cilvēktiesību normām.
Platformām ir efektīvi un plašā mērogā jāregulē saturs visos reģionos un visās valodās, un tām jābūt atbildīgām un pārredzamām attiecībā uz algoritmiem, kas pārāk bieži ir vērsti uz maksimālu iesaisti uz uzticamas informācijas rēķina.
Regulatoriem un platformām ir arī jāveic stingrāki pasākumi, tostarp riska novērtējumi un lielāka politiskās reklāmas pārredzamība vēlēšanu un krīžu, kā arī bruņotu konfliktu un katastrofu laikā, paziņoja UNESCO.
