“Viņi tiek pasniegti kā mežoņi, kaut gan patiesībā lielākā daļa ir labi izglītoti” – Juris sašutis par latviešu attieksmi pret “indiešiem” 1
Redakcijā saņēmām vēstuli no kāda Jura, kurš nevēlējās izpaust savu identitāti, taču viņa viedoklis šķiet interesants, tāpēc nolēmām to publicēt. Juris aizdomājies par studentiem no ārzemēm, kas atbrauc uz mūsu valsti mācīties.
Turpinājumā Jura viedoklis.
“Viens veids, kā Latvija iegūst naudu budžetā, ir maksas studiju piedāvājums studentiem no ārzemēm. Protams, apsveicami, ka ir “produkts”, kuru varam pārdot – gan studentiem no turīgām Rietumu valstīm, kuri visai labu izglītību var iegūt, kā Mirttante teiktu, par baltu velti, gan arī no Āzijas puses: Indijas, Šrilankas, Uzbekistānas u.c., bet šis segments nav tik turīgs – viņiem nākas ņemt studiju kredītu mītnes zemē (ja dod vai vispār tāds pieejams), piestrādāt jau šeit Latvijā “Woltā”, “Boltā”, jo citu jau neņem, kamēr nepārvalda valsts valodu vismaz B1 līmenī.
Nauda budžetā ieripo ne tā mazākā. Arī studējošo skaits augt ģeometriskā progresijā, līdz ar to izglītības iestādes fiziski nespēj studentus nodrošināt ar kopmītnēm pat par visai augstu īres maksu.
Tad nu šeit nonākušajiem studentiem nākas “čupoties” bariņos pa diviem, četriem un īrēt dzīvojamo platību privātajā sektorā.
Bet te nu sākas brīnumi: tikai vietējiem, tikai bez sliktiem ieradumiem, pie kuriem tagad pieskaita arī specifisku ēdienu gatavošanu, līdz ar to neviens indietis, pat ja tas ir maksātspējīgs, ir kristietis (jā, jā ļoti daudz indieši Latvijā ir kristieši no viena no bagātākajiem štatiem – Keralas) noīrēt neko nevar. Pilnīgi neko!!!
Situācija briest visai kritiska – viens tāds indiešu bariņš septembrī var palikt uz ielas pēc jau Latvijā viena pavadītā gada, jo saimnieks izdomāja veikt dzīvoklī remontu un tad to izlikt pārdošanā. Ir apzvanīti desmitiem izīrētāju – visur viena atbilde: tikai ne indiešiem (ar to saprotot ikvienu, kas nav vietējais vai Rietumiem).
Kā tā sanāk, ka valsts “kāš” naudu no ārvalstu studentiem, kuri, šeit piestrādājot, vēl papildus valsts kasei dod papildu naudu nodokļu veidā, bet nevienam nerūp viņu sadzīve – kur dzīvo, kā dzīvo, par ko dzīvo?
Nerunāsim jau nemaz par to, ka valsts neko nedara, lai šos studentus mēģinātu iesaistīt Latvijas darba tirgū – vienkāršāk ir kliegt par darba roku trūkumu, puslegāli ievest lētu darba spēku, bet tajā pašā laikā neuzrunāt, nemotivēt palikt valstī izglītotus cilvēkus.
Nerunāsim nemaz par to, ka arī veselības aprūpi saņemt viņiem ir problēmas. Iesaistīties sportā – arī problēmas… Medijos tiek pasniegti kā “mežoņi”, kaut gan patiesībā lielākā daļa nāk no vidussķiras ģimenēm, ir labi izglītoti.
Nez’, augstskolas rīko kādas nodarbības ievadīšanai Rietumu un Latvijas kultūrā, vēsturē? Bet izskatās, ka šādas lietas viņiem būs jādara uz ielas kopā ar vietējiem bomžiem, jo izīrētajiem viņi nešķiet pievilcīgs segments. Tāda nu mums ačgārna tā politika.”
