Cik ilgi alkohols patiesībā paliek organismā? Skaidrojam, kas notiek pēc pēdējās glāzes – kafija nepalīdzēs! 0
Pēc dažām glāzēm ne vienmēr ir viegli saprast, vai alkohols patiešām lēnām ir izvadījeis no organisma. Un tas nav atkarīgs tikai no izdzertā daudzuma. Nozīme ir arī tam, cik ātri alkohols lietots, kāds dzēriens izvēlēts, vai pirms tam ir ēsts, kā arī cilvēka vecumam, ķermeņa izmēram un citiem individuāliem faktoriem.
Kā vēstīts vietnē Health.com, alkohola koncentrācija asinīs parasti sasniedz augstāko līmeni aptuveni 40 minūtes līdz stundu pēc lietošanas. Taču arī pēc tam alkohols nepazūd uzreiz.
Organismam nepieciešams laiks, lai to pārstrādātu, un nav droša paņēmiena, ar kuru šo procesu varētu būtiski paātrināt.
Kā organisms pārstrādā alkoholu?
Pēc alkohola lietošanas gremošanas trakts to uzsūc, un alkohols nonāk asinīs. No turienes tas tiek nogādāts aknās, kur notiek lielākā daļa tā noārdīšanas.
Aknas alkoholu pārstrādā ar enzīmu palīdzību. Tās vispirms sadala alkohola molekulas starpproduktos, kas pēc tam tiek pārveidoti par vielām, ko organisms var izvadīt. Gala rezultātā rodas ūdens un ogļskābā gāze.
Šis process notiek pakāpeniski. Ja alkoholu izdzer ātri, aknām nav iespējams tikpat ātri to pārstrādāt, tāpēc alkohola līmenis asinīs paaugstinās. Tieši tad tā ietekme uz organismu kļūst izteiktāka.
Cik ilgi alkoholu var noteikt asinīs?
Alkohola koncentrāciju asinīs nosaka ar BAC testu jeb asins alkohola koncentrācijas testu. Šādā pārbaudē alkoholu asinīs var konstatēt līdz aptuveni 12 stundām pēc lietošanas.
Tas gan nenozīmē, ka visiem cilvēkiem alkohols asinīs saglabājas tieši tik ilgi. Konkrētais laiks atšķiras atkarībā no izdzertā daudzuma un individuālajām organisma īpatnībām.
Ir arī citi asinsanalīžu veidi, kas nosaka nevis pašu alkoholu, bet vielas, kas organismā rodas alkohola lietošanas rezultātā. Šādus testus galvenokārt izmanto, lai noskaidrotu, vai cilvēks ar alkohola lietošanas traucējumiem pēdējo nedēļu laikā ir lietojis alkoholu.
Kas nosaka, cik ātri alkohols iedarbojas?
Dzēriena veids. Alkohola procentuālais daudzums dzērienā ietekmē to, cik ātri alkohols nonāk asinīs. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar lielāku alkohola koncentrāciju asinīs uzsūcas ātrāk nekā alus vai vīns.
Arī starp alu un vīnu pastāv atšķirība – vīnā parasti ir vairāk alkohola nekā alū, tāpēc, izdzerot vienādu tilpumu, alkohola koncentrācija asinīs var pieaugt straujāk.
Medikamenti. Daži medikamenti var pastiprināt alkohola iedarbību vai ietekmēt alkohola koncentrāciju asinīs. Savukārt alkohols pats var mainīt to, kā organisms pārstrādā zāles, un arī ietekmēt medikamentu darbību.
Tāpēc, ja tiek lietoti recepšu vai citi medikamenti, par to iespējamo mijiedarbību ar alkoholu jāvaicā ārstam vai farmaceitam, bet parasti tos kopā lietot nepavisam nav ieteicams, jo var mazināties medikamenta efektivitāte.
Ēdiens. Tas, vai pirms alkohola lietošanas un tās laikā ir ēsts, arī ietekmē alkohola uzsūkšanās ātrumu. Ēdiens, īpaši produkti ar ogļhidrātiem un taukiem, palēnina alkohola nonākšanu asinīs. Tas nenozīmē, ka ēdiens neļauj piedzerties vai ātrāk izvada alkoholu. Tas tikai palēnina uzsūkšanos, dodot organismam vairāk laika alkohola pārstrādei.
Vecums, ķermeņa izmērs un dzimums. Cilvēki uz alkoholu reaģē atšķirīgi. Ķermeņa izmērs, vecums un bioloģiskais dzimums var ietekmēt alkohola koncentrācijas iedarbību. Mazāka auguma un jaunāki cilvēki alkohola ietekmi var izjust spēcīgāk. Arī sievietes vidēji uz alkoholu reaģē izteiktāk nekā vīrieši.
Turklāt cilvēkam var būt individuāla jutība pret alkoholu, ko nevar izskaidrot tikai ar šiem faktoriem. Tāpēc svarīgi ņemt vērā arī savu organisma reakciju.
Vai alkoholu var izvadīt ātrāk?
Īsā atbilde ir – nē. Nav ātra paņēmiena, kas būtiski paātrinātu alkohola pārstrādi organismā. Kafija, auksta duša, fiziskas aktivitātes vai citi populāri paņēmieni aknu darbu nepadara pietiekami ātru, lai alkohols no organisma pazustu ātrāk.
Vienīgais, kas nepieciešams alkohola pārstrādei, ir laiks. Tāpēc pēc alkohola lietošanas nevajadzētu paļauties uz sajūtu, ka cilvēks jau jūtas skaidrāks. Pašsajūta ne vienmēr precīzi parāda alkohola līmeni asinīs.
Kā alkoholu lietot drošāk?
Svarīgi ir saprast, cik daudz alkohola patiesībā tiek izdzerts. Par vienu standarta dzērienu tiek uzskatīti aptuveni 355 mililitri alus, 240 mililitri iesala dzēriena, 150 mililitri vīna vai viena mazā glāzīte jeb aptuveni 45 mililitri stiprā alkohola.
Drošākai alkohola lietošanai speciālisti iesaka jau iepriekš izdomāt, kā pēc tam nokļūt mājās – izvēlēties sabiedrisko transportu, taksometru vai iepriekš norunāt šoferi.
Ieteicams pirms alkohola lietošanas un tās laikā paēst, kā arī alkoholiskos dzērienus pamīšus dzert ar ūdeni vai citiem bezalkoholiskiem dzērieniem.
Ja tiek lietoti medikamenti, jānoskaidro, vai tos drīkst kombinēt ar alkoholu.
Svarīgi arī zināt, vai ģimenē ir bijuši alkohola lietošanas traucējumi, jo tas var būt viens no riska faktoriem.
Galvenais, kas jāatceras – pēc alkohola lietošanas nav droša trika, ar kuru to varētu ātri “izsvīst”, izgulēt vai noslēpt to ar kafiju. Organismam alkohola pārstrādei nepieciešams laiks.
Autovadītājiem īpaši svarīgi
Pēc alkohola lietošanas pie stūres nedrīkst sēsties tikai tāpēc, ka pašsajūta šķiet laba. Tas, ka reibuma sajūta ir pazudusi vai cilvēks jūtas pilnīgi skaidrs, nenozīmē, ka alkohols asinīs vairs nav atrodams.
Alkohola koncentrāciju nevar droši noteikt pēc pašsajūtas, miega ilguma, izdzertās kafijas vai aukstas dušas.
Ja iepriekšējā vakarā lietots alkohols, arī nākamajā rītā asinīs var būt saglabājies alkohols.
Tāpēc pirms braukšanas nevajadzētu paļauties uz aptuveniem aprēķiniem vai pieņēmumu, ka “pēc nakts viss būs izsvīsts”.
Ja ir kaut mazākās šaubas par alkohola klātbūtni organismā, pie stūres sēsties nedrīkst.
