“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 47

Linda Tunte

Ilustratīvs foto.

Februārī jau rakstīju par Līnu, kura bija nonākusi vienā no krīzes centriem Rīgā. Viņas dzīve neplānoti bija sagriezusies, sieviete bija bez darba, jaunu neizdevās atrast, par dzīvokli samaksāt vairs nebija iespējams, tuvinieki novērsās.

Lasītākie

“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri

“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158

13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11

Lasīt citas ziņas

Savu iespēju robežās nedaudz atbalstīju Līnu, taču viņa tikmēr man turpina sūtīt savus piedzīvojumu stāstus, neslēpjot, ka šādas dienasgrāmatas rakstīšana palīdz sakārtot domas un saņemties brīžos, kad ir grūti. Līna (ētisku apsvērumu dēļ viņas vārds ir mainīts, taču viņas vārds un uzvārds man ir zināmi) krīzes centrā katru dienu burtiski izdzīvo, taču nekad nepadodas, jo zina, ka tiks no šejienes ārā.

Kopš februāra jau šis un tas ir mainījies. Ar Līnas atļauju publicēju dažus interesantākos ierakstus no viņas dienasgrāmatas. Lielākais notikums šajā laikā – sievietei ir izdevies atrast darbu! Kā tas notika? Cik viegli izdodas tajā iejusties? Un ko viņa turpina novērot krīzes centrā? Par to visu turpinājumā, šķirot šo rakstu uz sāniem.

• krīzes centrs