Deputātu personiskās pieredzes izmantošana ir riskanta, saka organizācijas 0
Likuma grozījumu pamatošana ar deputātu personisko pieredzi ir riskanta prakse, paziņojušas organizācijas “Providus” un “Delna”, turpinot Saeimas monitoringu, novērojot dažu deputātu praksi likumprojektu izskatīšanas gaitā atsaukties uz gadījumiem no savas personiskās dzīves.
Tendence novērota Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, skatot grozījumu projektus Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Autopārvadājumu likumā, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot pieprasījumu pēc apropriāciju pārdales.
Piemēram, grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā tika pamatoti ar gadījumiem, kad “vedot bērnu uz skolu un no rīta ieejot veikalā, pirmais, ko redz priekšā, ir cilvēki, kas pērk 2 litrīgos alus” un, ka deputāts esot “vasarā bijis Vācijas supermārketā, kur lielākais redzētais alus pudeles tilpums esot bijis 1 litra stikla pudele”.
Personīgo piemēru izmantošana argumentācijā pati par sevi nav nosodāma, taču gala lēmuma balstīšana subjektīvā pieredzē liedz pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt likumprojekta ietekmi. Pastāv risks, ka argumentācija notiek šauru interešu labā, lai censtos panākt jaunu normu pieņemšanu, izvairoties no alternatīvu pierādījumu veidu izmantošanas, kas atklātu pretējus argumentus, pauž pētnieki.
“Delna” un “Providus” veic Saeimas monitoringu projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu.
