Deratizācija pirmskara Rīgā: pirmo reizi kampaņa izvērsta ar tik plašu vērienu 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1930. gada 16. novembrī. “Žurku karš” Rīgā
Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas pašvaldības Veselības nodaļa atskaitījās, ka nedēļas laikā galvenokārt bijušā Daugavmalas tirgus teritorijā un tai tuvējās mājās iznīcināts ap 5000 žurku.
Deratizācija pirmskara Rīgā notika regulāri, bet pirmo reizi kampaņu izvērsa ar tik plašu vērienu, izmantojot gan tradicionālās indes, gan Latvijas galvaspilsētā līdz tam neierastu paņēmienu – gāzēšanu.
Tas saistījās ar apstākli, ka novembra vidū oficiāli darbu bija sākuši jaunuzbūvētie Centrāltirgus paviljoni. Visa tirdzniecība no ierastā, taču antisanitārā Daugavmalas tirgus pārcēlās uz jauno vietu.
Jaunajam tirgum vismaz uz dažiem gadiem bija jābūt pasargātam no grauzējiem. Vecā tirgus vietu attīrīt izdevās samērā viegli, bet tam piegulošajā Vecrīgas daļā lietas tik labi neritēja.
“Lielāko daļu privātīpašnieku mājās pilsētas centrā žurku iznīcināšana nav ritējusi tik sekmīgi, kā bija paredzēts,” apskatot 10. novembrī sāktās akcijas rezultātus, secināja “Jaunākās Ziņas”.
Daļa namīpašnieku, ja vien žurkas nebija tiem radījušas lielas problēmas, bija pasīvi un nesteidzās līdzdarboties akcijā ne praktiski, ne finansiāli. Tostarp 1930. gada novembra “žurku karā” tika iztīrītas ap 50 pilsētai un valstij piederošas ēkas.
Piemēram, Prefektūra, Nacionālā opera un Nacionālais teātris. Vēlāk aplēsa, ka viena grauzēja iznīcināšana izmaksājusi ap vienu latu, kur pilsēta un centra namsaimnieki, kā arī veikalnieki izdevumus dalīja aptuveni uz pusēm.
