Foto: Zane Bitere/LETA

Dienests zemessardzē un darbs – vai to iespējams apvienot? 0

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 40
Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā
Lasīt citas ziņas

“Vēlos stāties zemessardzē, taču nezinu, vai to iespējams apvienot ar darbu. Vai ir kādi normatīvie akti, kas paredz kādus atvieglojumus/attaisnojumus tiem, kas dienē zemessardzē? Aptuveni cik ilgi notiek apmācības?” – jautā Ilmārs S.

“Lielākā daļa zemessargu ikdienā dodas uz savu civilo darbu, bet dienestam zemessardzē velta no tiešajiem darba pienākumiem un ģimenes brīvo laiku. Zemessardzes aktivitātes parasti tiek organizētas brīvdienās, nedēļu nogalēs,” stāsta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes štāba Civilmilitārās sadarbības daļas galvenā speciāliste seržante Anita Krieķe-Jermacāne.

Atvaļinājums un atlīdzība

CITI ŠOBRĪD LASA

Darba likuma 153. pants paredz bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par viņa iesaisti zemessardzes uzdevumu izpildē darba devēju informē zemessardzes vienības komandieris dienestu zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.

Savukārt Zemessardzes likuma 6. panta (42) daļa nosaka, ka darba devējs līdz piecām darbdienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku.

Par individuālo apmācību darba devējam izdevumus nekompensē. Atlīdzības saglabāšana vai ne šajā gadījumā ir darba devēja brīva izvēle.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu saistībā ar zemessargu kolektīvo apmācību (ja ir laika alga, jāizmaksā noteiktā darba samaksa, ja akordalga – vidējā izpeļņa).

Zemessardze darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību atbilstīgi faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu darbdienu vai 6,25 eiro par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.

Režīmu var pielāgot

Atbilstīgi likumdošanai iestāšanās procedūra zemessardzē prasa katram kandidātam iziet konkrētus soļus. Pēc zemessarga kandidāta anketas aizpildīšanas tiek veikta iesniegto datu pārbaude, un šo laiku kandidāts var izmantot medicīnas komisijas iziešanai. Saņemot pozitīvu slēdzienu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kandidāts nodod zemessarga zvērestu un sāk pamatapmācības kursu, kas ir katra jaunā zemessarga pirmais uzdevums.

Kā norāda NBS Zemessardzes štāba speciāliste, pamatapmācību var apgūt gan nepārtrauktā 21 dienu ilgā nometnē, gan pa nelieliem apmācību blokiem nedēļu nogalēs ilgākā laika posmā (piemēram, gada laikā).

Reklāma
Reklāma

Pēc pamatapmācības apgūšanas zemessargs kopā ar savu tiešo vai bataljona komandieri izlemj, kurā militārajā specialitātē turpmāk izglītoties.

“Nav noteikts konkrēts dienu skaits, kas zemessargam obligāti jāvelta zemessardzes aktivitātēm. Ir jārod samērīgs līdzsvars starp tiešajiem darba pienākumiem, ģimeni, hobijiem un dienestu zemessardzē. Dienests zemessardzē ir ne tikai personīgs izaicinājums dzīvē, kam vajadzīga drosme, bet arī spēja atbildīgi pildīt uzdevumus saliedētā komandā, būt gataviem aizstāvēt savu ģimeni, savu novadu un visu valsti,” uzsver seržante Anita Krieķe-Jermacāne.

SAISTĪTIE RAKSTI