Diriģents Ozols par Krievijas pilsoņiem Latvijā: “Vācijā viņiem piespiestu runāt vācu valodā, jo viņi veikalā nevarētu nopirkt dienišķo desu!” 115
“Pirmkārt, ir skaidrs, ka tam procesam – pārlatviskošanai – vajadzēja sākties daudz ātrāk. Valodu bija faktiski jāmācās jau deviņdesmitajos gados uzreiz, kad Latvija atguva neatkarību. Tas būtu tā loģiski, ka cilvēki būtu apguvuši valodu un tagad tādas problēmas nebūtu,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja diriģents Jānis Ozols, diskutējot par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
“Tas, ka cilvēki nevēlas mācīties valodu valstī, kurā viņi dzīvo, citās valstīs nemaz nebūtu iespējams. Te ir jāņem vērā tas, ka mums ir ļoti daudz krievvalodīgo, es nezinu, kādi 40% statistiski. Aptuveni 60% pret 40%. Ja viņi dzīvotu Vācijā, kur visdrīzāk 80% ir vācieši, tur viņiem piespiestu runāt vācu valodā. Viņi iemācītos to valodu, jo viņi nevarētu vienkārši veikalā nopirkt dienišķo desu! Tā ka es domāju, ka tas ir ļoti novēloti sākts darīt. Paši vainīgi. Mēs paši esam pie tā vainīgi,” atzina diriģents Ozols.
Tāpāt Ozols pauda viedokli, ka krieviski runājošie vecāka gadagājuma cilvēki pat nezina, ka ir “tāda problēma” un viņiem ir jāmācās latviešu valoda. “Līdz viņiem tā vēstule nav nonākusi, bet, ja ir nonākusi, tad viņi to nemāk izlasīt. Es domāju, ka īstenībā tos vecos cilvēkus, lai cik viņi būtu lojāli vai nelojāli, tīri cilvēcīgi vairs nav ko mocīt! Viņiem jāļauj nodzīvot…Viņi visu mūžu ir dzīvojuši Latvijā, kur viņi tagad brauks? Es nezinu, man tas liekas tā jocīgi, tagad visus sūtīt ārā, sodīt – tīri cilvēcīgi,” teica diriģents Ozols TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā par krievu valodā runājošajiem Krievijas pilsoņiem, kuriem būs jāpamet Latvija, ja viņi nenokārtos latviešu valodas eksāmenu, kā tas paredzēts Imigrācijas likuma grozījumos.
Jau ziņots, ka 3.janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecās tikai uz personām, kuras līdz pērnā gada 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.
Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
