“Krievija zaudē 100 miljardus dolāru,” ekonomists atklāja Krievijas naftas industrijas patiesos sabrukuma apmērus 0
Krievijas naftas nozare pēdējos mēnešos piedzīvo ievērojamu kritumu, bet Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām situāciju padarījuši vēl sarežģītāku. Neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs lēš, ka, salīdzinot ar līmeni pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, valsts ik dienu zaudējusi gandrīz trīs miljonus barelu naftas ieguves. Pašreizējās naftas cenās tas teorētiski varētu atbilst aptuveni 100 miljardiem ASV dolāru gadā.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jaunākie dati apstiprina, ka Krievijas naftas ieguve ir būtiski samazinājusies. Augustā tā saruka līdz 8,36 miljoniem barelu dienā — par 200 000 barelu mazāk nekā jūlijā un par 940 000 barelu dienā mazāk nekā 2026. gada janvārī. IEA arī pazeminājusi Krievijas naftas ieguves prognozi visam 2026. gadam līdz vidēji 8,7 miljoniem barelu dienā.
Arī OPEC dati rāda kritumu, lai gan organizācijas aplēse ir nedaudz augstāka. Pēc OPEC vērtējuma, Krievija augustā ieguva 8,718 miljonus barelu naftas dienā jeb par aptuveni 160 000 barelu mazāk nekā jūlijā. Tas bija vairāk nekā miljons barelu dienā zem Krievijai noteiktās OPEC+ kvotas.
Atšķirība starp IEA un OPEC aprēķiniem nav nekas neparasts, jo Krievija kopš 2023. gada pavasara vairs nepublicē pilnīgus oficiālos naftas ieguves datus, tādēļ starptautiskajām institūcijām nākas izmantot savus informācijas avotus un aprēķinu metodes.
Pirms kara ieguva vairāk nekā 11 miljonus barelu dienā
2022. gada februārī, īsi pirms un pašā pilna mēroga iebrukuma sākumā, Krievijas naftas un gāzes kondensāta ieguve sasniedza aptuveni 11,06 miljonus barelu dienā. Janvārī tie bija aptuveni 11 miljoni barelu dienā.
Salīdzinot šo līmeni ar pašreizējo IEA aplēsi, starpība tuvojas 2,7 miljoniem barelu dienā. Tomēr jāņem vērā, ka 2022. gada rādītājs ietvēra arī gāzes kondensātu, bet pašreizējie IEA un OPEC rādītāji attiecas uz jēlnaftas ieguvi, tāpēc šis nav pilnīgi identisku lielumu salīdzinājums.
Širjajevs, izmantojot aptuveni trīs miljonu barelu dienā kritumu un pašreizējās naftas cenas, aplēsis zaudēto ieguves apjomu aptuveni 100 miljardu dolāru vērtībā gadā. Tas gan ir teorētisks aprēķins par nenopelnīto ieņēmumu potenciālu, nevis Krievijas budžeta faktiskie zaudējumi.
Ukrainas triecieni smagi skāruši pārstrādes rūpnīcas
Vēl izteiktākas problēmas pēdējos mēnešos vērojamas Krievijas naftas pārstrādē. Ukraina regulāri uzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, argumentējot, ka tās nodrošina degvielu Krievijas bruņotajiem spēkiem un rada ieņēmumus kara finansēšanai.
Augustā vien Ukrainas bezpilota lidaparāti Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām uzbruka vismaz 21 reizi. Četras no desmit lielākajām valsts rūpnīcām nonāca triecienu zonā.
EA Analytics aplēses, uz kurām atsaucās “Bloomberg”, liecināja, ka augustā Krievijas rūpnīcas vidēji pārstrādāja ap 3,8 miljoniem barelu naftas dienā. Parasti vasaras periodā šis apjoms ir aptuveni 5,3–5,5 miljoni barelu dienā. Tādējādi pārstrādes apjoms nokrities līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 20 gadu laikā.
Triecienu rezultātā samazinājusies arī degvielas ražošana. Augustā benzīna ražošana un piegādes Krievijas iekšējam tirgum pirmajās trijās nedēļās bija gandrīz par piektdaļu mazākas nekā pirms gada, bet dīzeļdegvielas ražošana saruka par vairāk nekā 20%.
Septembrī uzbrukumi turpinājušies. Pēc Ukrainas dronu trieciena darbību nācās apturēt arī Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viens no nozīmīgiem degvielas piegādātājiem Maskavas reģionam.
Krievija spiesta samazināt prognozes
Krievijas valdības dokumenta projekts, ar kuru iepazinies “Reuters”, liecina, ka Maskava samazinājusi naftas ieguves prognozi 2026. gadam līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā. Samazinātas arī degvielas eksporta prognozes šim un nākamajam gadam.
IEA dati rāda, ka augustā Krievijas kopējais jēlnaftas un naftas produktu eksports bija aptuveni 6,44 miljoni barelu dienā. No tiem jēlnaftas eksports veidoja aptuveni 5,18 miljonus barelu, bet naftas produktu eksports — 1,26 miljonus barelu dienā.
Tas liecina, ka Krievijas naftas sektors joprojām spēj eksportēt ievērojamus apjomus, tomēr ieguves un īpaši pārstrādes jaudu kritums kļūst arvien izteiktāks. Ukrainas triecieni, sankcijas un infrastruktūras bojājumi Maskavai rada arvien lielākas grūtības uzturēt gan degvielas piegādes vietējam tirgum, gan agrāko eksporta līmeni.
