Saeimas deputāta Alda Gobzema darbība ir apzināta un orientēta uz to sabiedrības daļu, kas nebalso par valdības partijām.
Saeimas deputāta Alda Gobzema darbība ir apzināta un orientēta uz to sabiedrības daļu, kas nebalso par valdības partijām.
Foto: Timurs Subhankulovs

Šlesera un Gobzema vadītajām partijām saskatāmas vairākas līdzības 132

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Dārgāk nekā Šveicē, Vācijā vai Dānijā. Vietnē, kas analizē dzīves dārdzību, norādīts, ka Latvijā komunālie pakalpojumi ir otrie dārgākie pasaulē
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
Lasīt citas ziņas

Uzņēmēja Aināra Šlesera vadītajā partijā “Latvija pirmajā vietā” un partijā “Katram un katrai”, kuras priekšsēdis ir Saeimas deputāts Aldis Gobzems, var saskatīt vairākas līdzības. Kovida pandēmijas laikā tas bija vispamanāmāk, jo abi politiskie spēki protestēja pret tolaik īstenoto valdības politiku un noteiktajiem ierobežojumiem, rīkojot akcijas publiskās vietās. Tagad abas partijas savās programmās sola iestāties par brīvprātīgu vakcinēšanos un kovida ierobežojumu atcelšanu.

Abu organizāciju programmās ir vēl vairākas sakritības. Gan “Latvija pirmajā vietā” (“LPV”), gan “Katram un katrai” (“KunK”) iestājas par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu un mažoritāro vēlēšanu sistēmu, lai deputātus var ievēlēt arī no vienmandāta apgabaliem. Kā viena, tā otra partija vēlas samazināt referendumu ierosināšanas slieksni, kam būtu nepieciešams savākt tikai 30 000 parakstus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad ir jāsavāc ne mazāk kā viena desmitā daļa no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita, jeb 154 868 paraksti. Tāpat abiem politiskajiem spēkiem esot svarīgas konservatīvās un ģimenes vērtības. Kā vieni, tā otri programmā iekļāvuši arī vairākus populistiskus solījumus.

Piemēram, “KunK” sola brīvpusdienas visiem bērniem no pirmsskolas līdz vidusskolai, sievietēm ar četriem un vairāk bērniem – iespēju doties pensijā no 60 gadiem. Savukārt “LPV” apņēmusies panākt, ka jauniešiem viņu pirmajā darbavietā gūtos ienākumus neapliks ar nodokļiem.

A. Šle­sers ir kaut ko patapinājis arī no paša agrāk vadīto partiju programmām, piemēram, viņš sola atjaunot Autoceļu fondu, izveidot sakrālā tūrisma programmu, par kuras līdzekļiem atjaunot dievnamus. “LPV” priekšsēdis vēlas padarīt Latviju par Eiropas jauno “Ziemeļu Dubaiju”.

“KunK” nav tikai Gobzems

Restaurējot partiju “Latvija pirmajā vietā” un “Katram un katrai”, kuras sākotnējais nosaukums bija “Likums un kārtība”, darbību, var konstatēt, ka arī cilvēki ir pārvietojušies no viena politiskā spēka uz otru abos virzienos.

Piemēram, viens no A. Šlesera tagadējiem domubiedriem Sandris Točs sākumā bija A. Gobzema vadītās partijas valdē. Savukārt tagadējais “Katram un katrai” valdes loceklis Aivars Strakšas – A. Šle­sera dibinātajā biedrībā “Latvija pirmajā vietā”, uz kuras bāzes izveidoja partiju.

Par partiju “Katram un katrai” var rasties maldīgs priekšstats, ja to asociē tikai ar A. Gobzemu un viņa publiskajām izpausmēm sociālajos medijos. “Ciema āksts un izsmiekls” varētu būt tie saudzīgākie izteikumi, kas viņam tviterī ir veltīti.

Taču A. Gobzema relaksētā reakcija uz viņa pelšanu liek domāt, ka politiķa darbība ir apzināta un orientēta uz to sabiedrības daļu, kas nebalso par valdības partijām. Kad A. Gobzems pirms četriem gadiem bija “KPV LV” premjera kandidāts, kuram toreiz neizdevās izveidot valdību, līdzīga taktika kampaņā jau bija izmantota, un tā attaisnojās. Tolaik gan dominēja citi “KPV LV” līderi.

Reklāma
Reklāma

Tas, ka “Katram un katrai” nav tikai A. Gobzems, kļuva skaidrs dienā, kad partija iesniedza kandidātu sarakstu. Tas ir vienīgais saraksts, kas tika iesniegts attālināti, tas nozīmē, ka visi nepieciešamie dokumenti, kas katram kandidātam ir jāparaksta, ir sagatavoti elektroniski un apstiprināti ar drošu elektronisko parakstu, kam ir nepieciešama profesionāļu iesaiste.

Ir iespaids, ka A. Gob­zems ir partijas publiskā seja, bet komandu veidoja un organizatoriski to gatavo vēlēšanām citi cilvēki. “Latvijas Avīze” noskaidroja, ka kandidātu saraksta sagatavošanā liela loma bijusi partijas valdes loceklei Solvitai Zvidriņai.

Viņai ir ilga darba pieredze valsts pārvaldē, dažādos laikos S. Zvidriņa bijusi gan Kultūras, gan Veselības ministriju valsts sekretāre. Viņa ir vadījusi Valsts zemes dienestu, bet tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) viņu 2019. gadā no amata atstādināja.

Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības laikā amatu atstāja vēl viens “KunK” valdes loceklis – Aivars Strakšas, kurš bija valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents. A. Strakšas ir studējis toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ekonomiku kopā ar tagadējo akciju sabiedrības “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti, bet laikā, kad A. Kalvītis bija zemkopības un ekonomikas ministrs – A. Strakšas bija viņa padomnieks, arī vēlāk ieņemot vairākus nozīmīgus amatus.

Ar saknēm Tautas partijā

“Es to nekad neesmu slēpis, ka man ir bijis tas gods studēt un strādāt kopā ar Aigaru Kalvīti,” tagad “Latvijas Avīzei” sacīja A. Strakšas, kurš apstiprināja – kā partijas “Katram un katrai” valdes loceklis viņš aktīvi iesaistās tās darbā, lai gan “man ir uzņēmumu vadības pieredze, bet politiskās pieredzes mums vēl nav”.

Uz vaicāto, kāpēc nepalika pie A. Šlesera, A. Strakšas atbildēja, norādot, ka starp abiem politiskajiem spēkiem tomēr esot atšķirības. A. Gobzema vadītajā partijā, viņaprāt, valdot lielāka demokrātija. Partijā “LPV” daudz vairāk nosakot tieši A. Šlesers. A. Strakšas vēlējies iesaistīties politikā, jo tikai tā varot kaut ko mainīt, un tad izvēles iespēju neesot daudz. No jaundibinātajām partijām izredzes iekļūt Saeimā, viņaprāt, esot tikai A. Šlesera un A. Gobzema vadītajām partijām.

No “KunK” uz Saeimu startē arī Jānis Klaužs, kurš Līvānu novada domē ir ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības – to viņš pārstāvējis iepriekš arī Saeimā, nebūdams partijas biedrs. Arī tagad J. Klaužs “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka vienīgā partija, kurā viņš bijis, ir Tautas partija.

J. Klaužs uzreiz atzina: “Aldi Gobzemu man nav bijis tas gods un laime ne pazīt, ne satikt. Tāpēc viņa personu neapspriedīsim, jo es neizsakos par cilvēkiem, kurus nepazīstu.” J. Klaužu esot uzrunājis A. Strakšas un arī Daugavpils domes deputāts Igors Prelatovs, kurš Latgales apgabalā startē ar pirmo numuru.

Taču viss sācies ar to, ka uz Saeimu nolēmis kandidēt Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods (“AP”). Tad pie J. Klauža nākuši vietējie uzņēmēji un teikuši, lai viņš arī startējot, jo tiem līvāniešiem, kuri nebalsos par A. Vaivodu, esot vajadzīga alternatīva izvēle.

Partijas sarakstā ir vēl vairāki bijušie Tautas partijas biedri vai ar to saistīti kandidāti, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Andris Ārgalis, kurš ir Vidzemē ar otro numuru. Zemgalē pirmais ir Raimonds Lazdiņš, kurš bija kādreizējā premjera A. Kalvīša padomnieks.

R. Lazdiņam tolaik bija liela loma skandalozu slavu guvušo drošības likuma grozījumu virzīšanā – to publicēšanu prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2007. gadā apturēja, dodot iespēju tautai tos vērtēt referendumā. Tagad R. Lazdiņš ir akciju sabiedrības “Gaso” Gāzapgādes drošības departamenta vadītājs.

Sarakstā ir vēl vairāki jau iepriekš dzirdēti uzvārdi – piemēram, SIA “Middle East Latvia Holding” valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Brēmanis, Vitālijs Reinbahs, kurš norāda, ka ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors – tiesa, par šā amata saglabāšanu viņam nācies vairākkārt tiesāties.

Šlesers pulcē agrākos domubiedrus

Ainārs Šlesers.
Foto: Timurs Subhankulovs

A. Šlesera vadītā partija “LPV” par sevi publiski sniedz plašāku informāciju, tajā arī sabiedrībā zināmu cilvēku ir daudz vairāk. Daļa no viņiem ir savulaik bijuši Tautas partijā vai ­LPP/”LC”. Tagadējā A. Šlesera domubiedra Viļa Krištopana pēdējā politiskā pieredze ir saistīta ar Zaļo un zemnieku savienību, no kuras viņu 2002. gadā ievēlēja 8. Saeimā.

Šovasar kandidātu saraksta prezentācijā V. Krištopans teica, ka nolēmis atgriezties politikā, “jo ir atnākuši tādi jaunie, ka man ir jānāk atpakaļ”. Viņš ir Latgales sarakstā ar pirmo numuru, aiz viņa kandidē Rīgas Valda Zālīša pamatskolas skolotāja Ilze Stobova, bet trešā sarakstā ir Daugavpils pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste, par kuru V. Krištopans piebilda, ka viņas vecāki arī bijuši Saeimas deputāti, ar ko domāja Jāzepu Šņepstu un Elitu Šņepsti, kuri bija ievēlēti Saeimā no Tautas partijas.

Rīgā pirmais ir A. Šlesers, bet otrais – “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Sākumā “GKR” nepiekrita sadarboties ar “LPV”, jo Rīgas domē pārstāvētajai “GKR” nebija pieņemamas “LPV” īstenotās akcijas ielās un tajās izmantotā retorika.

Tā arī nevēlējās atkal būt kopā ar atsevišķiem politiķiem, kuri “GKR” bija pametuši. Runa ir par Jūliju Stepaņenko un Vjačeslavu Stepaņenko, bet tagad viņi vairs nav pie A. Šle­sera un startēs no partijas “Suverēnā vara”. Rīgā ar piekto numuru ir Romāns Mežeckis, kurš ir ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības Jūrmalas domē, bet vēl nesen viņš pārstāvēja “Saskaņu” Rīgas domē, kur vēlēšanas notika agrāk. Pirms tam viņš bijis arī A. Šlesera vadītajās partijās.

“LPV” sarakstā ir vairāki tagadējie Saeimas deputāti, kuri parlamentā ievēlēti no “KPV LV”. Vidzemē ar pirmo numuru pieteikta Linda Liepiņa, kura Saeimas deputāta mandātu nolika. Kurzemē pirmā ir Saeimas deputāte Ramona Petraviča, bet Zemgalē – aiz “LPV” valdes locekļa Edmunda Zivtiņa seko Saeimas deputāts Ralfs Nemiro. No bijušajiem “KPV LV” biedriem vēl kandidē Saeimas deputāte Ieva Krapāne, bet “KunK” sarak­stā ir Saeimas deputāte Karīna Sprūde.

“LPV” Vidzemes saraksta galvgalī vēl ir Līga Krapāne, Ringolds Balodis, Viktors Ščerbatihs un Māris Ruks. Zemgalē augstās vietās sarakstā ir aktieris An­dris Bērziņš un Jēkabpils novada deputāts Aivars Kraps, kurš pašvaldībā ievēlēts no “Latvijas attīstībai”.

Kandidē arī mūziķi Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs, draudzes “Kristus pasaule” mācītājs Mārcis Jencītis, Latvijas Blogeru un influenceru asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Armaņeva. Vēl šai partijai raksturīgi, ka politikā iesaistās ģimenes.

Uz Saeimu startē ne tikai V. Krištopans, bet arī viņa dēls Kristaps Krištopans un sieva Aija Krištopane, sarakstā ir arī O. Burova meita Inna Burova, kā arī Dana Šlesere, kura ir partijas priekšsēža dēla Ričarda Šlesera dzīvesbiedre.

Kandidē arī “cilvēki no tautas”

Saraksta prezentācijas preses konferencē L. Liepiņa teica, ka kandidātu vidū ir ne tikai partijas biedri, bet arī cilvēki no tautas. Tādu taktiku savulaik izmantoja arī “KPV LV”, kas bija vispirms darīts ar mērķi pieteikt vēlēšanās pēc iespējas vairāk kandidātu, bet vienlaikus tas bija veids, kā piesaistīt vēlētājus, kuriem, izdarot izvēli, galvenais kritērijs ir, lai listē būtu kāds pazīstams cilvēks. Kā “LPV”, tā “KunK” sarakstos ir paliels skaits kandidātu, kuru nodarbošanās liek domāt, ka šie cilvēki līdz šim ir atradušies tālu no politikas.

Piemēram, “LPV” piesaka vairākus dzelzceļniekus, kas pārstāv ar šo nozari saistītus uzņēmumus, ir arī šoferis no A. Šleseram daļēji piederošā Liepājas autobusu parka. “KunK” savukārt ir pieteikusi Jēkabpils cietuma apsargu Vitāliju Pupiņu, veikala “Rimi” pārdevēju–kasieri Raimondu Lejnieku-Puķi, Valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” aprūpētāju Aivu Daukšu, zvejnieku Normundu Skrābi, autoatslēdznieku Jāni Zalti, SIA “DR Rutas Vinteres prakse” menedžeri Ivaru Vinteru. Sarakstā ir arī viesmīlis, vairākas mājsaimnieces, noliktavas pārzinis.

Abu politisko spēku vadība uzrāda samērā lielu biedru skaitu. Partijā “Latvija Pirmajā vietā” vasaras sākumā bija 1040 biedri, bet “Katram un katrai” tagad esot 1500 biedri. Informācija CVK mājas lapā liecina, ka partijas “LPV” sarakstā augstākā izglītība ir 73,9% kandidātu, bet “KunK” – 69,6% kandidātu. A. Gobzema vadītās partijas sarakstā ir 70 vīrieši un 45 sievietes, bet A. Šlesera partija piesaka 81 vīrieti, 34 sievietes, taču no šī politiskā spēka samērā daudz – 48 kandidāti – dzīvo Rīgā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.