Nomainīt esošo varu un veikt lielas pārmaiņas – tā pirms četriem gadiem solīja “KPV LV”. Kas notika tālāk? 81
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“KPV LV” 13. Saeimas vēlēšanās latvisko partiju vidū ieguva lielāko atbalstu, bet pēc tam izjuka. Gandrīz visi no tās ievēlētie deputāti startēs atkal.
Nomainīt esošo varu un veikt lielas pārmaiņas valstī – tā pirms četriem gadiem solīja Artusa Kaimiņa dibinātā partija “KPV LV”, kura daudziem par pārsteigumu 13. Saeimas vēlēšanās latvisko partiju vidū ieguva lielāko vēlētāju atbalstu.
Par to nobalsoja 14,25% vēlētāju, un tā saņēma 16 mandātus. Tolaik 2018. gada vēlēšanu vasaras sākumā par “KPV LV” bija gatavi balsot nedaudz vairāk kā 2% vēlētāju, taču pārmaiņu solītāju balss bija tik skaļa, ka cilvēki viņiem noticēja ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, kur notika tikšanās ar tautiešiem.
“KPV LV” premjera kandidātam Aldim Gobzemam neizdevās izveidot valdību, ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņam uzticēja darīt. Šodien šādas partijas faktiski vairs nav. Tiesa, ar mainītu nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju” tā juridiski vēl pastāv.
Saeimā ir frakcija ar nosaukumu “Neatkarīgie” – tajā ir seši no “KPV LV” ievēlētie deputāti. Gandrīz visi “KPV LV” saraksta parlamentārieši plāno startēt arī uz 14. Saeimu. Viņu vārdus varēs izlasīt deviņu dažādu politisko spēku sarakstos. No “Latvijas Avīzes” uzrunātajiem tikai Iveta Benhena-Bēkena atzina, ka izjūt atbildību pirms četriem gadiem pievilto vēlētāju priekšā, atklājot, ka arī pati toreiz noticējusi, ka jauni cilvēki politikā var panākt pārmaiņas.
Un noticējusi abiem līderiem A. Kaimiņam un A. Gobzemam. Viņa atceras: “Artusa šarms daudziem bija pievilcīgs. Citās partijās nevarēja tik viegli iekļūt, bet te bija sajūta, ka arī tu piedalies un vari panākt pārmaiņas. Taču pēc vēlēšanām tie, kas solīja, ka būs citādi, – abi līderi – darīja pavisam ko citu.”
I. Benhena-Bēkena bija viena no tām, kas 2019. gada janvārī balsoja pret Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību, kurā bija arī “KPV LV” ministri. Tagad politiķe ir “Jaunajā Vienotībā”. Šodien viņa saprotot, ka nevis ar populismu, bet ar ilgtermiņa politiku var panākt pārmaiņas. “Es redzu, ka daži mani bijušie kolēģi mēģina vēlreiz tādā pašā veidā uzrunāt vēlētājus, kas man nav pieņemami,” atzīst I. Benhena-Bēkena.
“Pēc tam kad viņa atnāca pie mums, ir jūtama milzīga izaugsme, ko var redzēt arī tad, kad Iveta ziņo par likumprojektiem. “KPV LV” ir visneveiksmīgāk veidotā partija, kurā sanāca cilvēki, kas redzēja iespēju uz Artusa Kaimiņa muguras ienākt Saeimā, bet viņiem nebija nekādas pieredzes. Nebija arī neviena, kas viņiem pasniegtu roku un palīdzētu,” saka “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Varas pārņemšanas sacensības
To, kas notika pēc “KPV LV” nonākšanas Saeimā, nav viegli hronoloģiski atspoguļot. Pirmā šķelšanās notika valdības veidošanas laikā, par ko arī abiem līderiem – A. Kaimiņam un A. Gobzemam – bija pretēji uzskati. Savstarpējos un publiskos strīdos viņi centās viens otru nokausēt, bet ne vienam, ne otram vairs nerūpēja kolektīva saliedēšana.
A. Gobzems bija viens no pirmajiem, kuru no partijas izslēdza, kad viņš kopā ar Didzi Šmitu, Lindu Liepiņu, Karinu Sprūdi un I. Benhenu-Bēkenu nobalsoja pret Kariņa valdību. I. Benhena-Bēkena gan drīz vien kļuva par valdības atbalstītāju.
Visu kopā saturēšanu uzņēmās frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs. Viņš 12. Saeimā, kurā A. Kaimiņš bija ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības, bija A. Kaimiņa palīgs. Lielā mērā tieši A. Zakatistovs saturiski sagatavoja A. Kaimiņa iniciatīvas. Bijušais Nacionālā teātra aktieris nebija tāds partijas līderis, kas spētu visus mobilizēt.
A. Zakatistovs kādā sarunā ar medijiem atzina: “Kaimiņa izvēles mums bieži nebija saprotamas. Viņa personīgās īpašības neļauj strādāt komandā. Kaimiņa kungs vienmēr ir darījis to, ko grib. Nācis un gājis, kad un kur grib, un tad, kad tas viņam ir svarīgi.”
“KPV LV” frakcijas darbība kļuva neprognozējama, kad frakcijas vadītāju A. Zakatistovu izdeva kriminālvajāšanai un viņš vairs nevarēja piedalīties Saeimas sēdēs. Vēlāk Juris Jurašs (“Konservatīvie”) Satversmes tiesā panāca, ka kriminālvajāšanai izdotie deputāti var piedalīties Saeimas darbā.
Šā gada maijā pirmās instances tiesa A. Zakatistovu attaisnoja. Viņš bija apsūdzēts par fiktīvu konsultāciju sniegšanu uzņēmējam Viesturam Tamužam. Kad A. Zakatistovs vairs nepiedalījās sēdēs, frakcijas vadību pārņēma Ēriks Pucens. Drīz pēc tam sākās plašākai sabiedrībai nesaprotams process, kurā ik pa laikam notika partijas kongresi, kuros pārvēlēja valdi. Līderi cits pēc cita tika izslēgti no partijas, sākot ar A. Kaimiņu un beidzot ar Ralfu Nemiro.
Tie, kurus neizslēdza, pakāpeniski aizgāja paši, kad bija atraduši citu partiju. Cīņa par varas pārņemšanu varēja būt saistīta ne tikai ar interesi iegūt ietekmi, bet arī pārvaldīt piešķirto valsts budžeta finansējumu, kas bija vairāk nekā 600 000 eiro gadā. Par Rīgas domes vēlēšanu kampaņā pieļautajiem pārkāpumiem šogad valsts budžeta finansējuma izmaksāšana partijai ir apturēta.
Iekļūšanai Saeimā nebija gatavi
“Latvijas Avīze” uzrunāja daļu no “KPV LV” saraksta deputātiem. Ar A. Kaimiņu sazināties neizdevās, viņš arī ir vienīgais, par kura plāniem nav informācijas. Šā sasaukuma laikā viņš vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Viņš bija tuvinājies partijai “Konservatīvie”, taču tās frakcijas vadītājam Krišjānim Feldmanam nebija zināms, vai A. Kaimiņš varētu kandidēt vēlēšanās.
Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš 2021. gada pavasarī pievienojās Nacionālajai apvienībai, atceras, ka “KPV LV” iestājies sarakstu gatavošanas laikā, kad viņu uzrunājis R. Nemiro. “Man atmiņā ir tikšanās Ērgļu stacijā, kur bija Kaimiņš, Zakatistovs, Gobzems.
Mēs bijām daudzi jauni un aizrautīgi cilvēki, kas vēlējās strādāt. Tas bija interesants laiks. Mēs Zemgalē uztaisījām savu kampaņu bez līderu palīdzības,” atceras J. Vitenbergs. Viņš atzīst, ka ievēlēšana Saeimā bijis liels pārsteigums, daļu no kolēģiem viņš nav pazinis, un “nebija arī nekādas saprašanas, kas notiks tālāk un kas tagad jādara”. Taču tad sākusies līderu rīvēšanās un konflikti.
Kad J. Vitenbergs jau strādāja valdībā, viņš vienā brīdī atskārtis, ka vairs nezina, kurš ir partijas vadītājs un kāds ir tās nosaukums. “Es negribēju tur ilgāk uzturēties,” atzīst J. Vitenbergs. Viņam NA bijusi ideoloģiski vistuvākā. Vasaras sākumā J. Vitenbergs tomēr zaudēja ministra amatu, jo NA nomainīja ekonomikas ministru, kas izrietēja no premjera prasības.
Viņa bijušais kolēģis Ēriks Pucens saka: “Raivis Dzintars solīja Jāni aizstāvēt, bet tagad redzam, ka viņu apspēlēja.” Ē. Pucens partijas izjukšanu skaidro vienkārši – tā nevarēja pastāvēt, ja līderi savstarpēji strīdas, katrs sola kaut ko savu, un “KPV LV” tikusi saplosīta no iekšienes.
Daudzi tajā bija iesaistījušies nevis ideoloģijas, bet gan emociju vadīti. To, ka vērtības nebija svarīgas, liecinot tas, ka pie Aināra Šlesera tagad ir Linda Liepiņa un vēl vairāki bijušie kolēģi, kas solīja cīnīties pret oligarhiem, saka Ē. Pucens.
Kaspars Ģirģens atceras, ka daudzi paši pieteikušies partijā, jo viņus aizrāvusi A. Kaimiņa darbība Saeimā, kur viņš filmējis notiekošo, kritizējis valdības partijas. Zemgales sarakstu veidoja tie, kuri 2017. gadā no “KPV LV” jau bija ievēlēti pašvaldībās: K. Ģirģens – Jēkabpils domē, R. Nemiro un Aivars Geidāns – Jelgavas novadā.
No “KPV LV” bija startējusi arī Ramona Petraviča, kura strādāja Saldus novada domē, Māris Možvillo – Alojas novadā, Ē. Pucens – Kuldīgas novadā. “Partijai bija idejas, bet tām nebija apakšā seguma. Mēs nezinājām, ko darīsim, kad ieradīsimies Saeimā. Artusam bija pieredze, bet viņš bija aktieris un izpildījās kā runātājs.
Arī kampaņā īstie darītāji bija Zakatistovs un Gobzems,” atceras K. Ģirģens. Taču, kad starp abiem līderiem sācies konflikts, savstarpējā naidošanās gājusi plašumā. “Vecās partijas mūsu pieredzes trūkumu izmantoja, apspēlēja un pacentās, lai viss izjuktu,” uzskata K. Ģirģens.
Iedomu līderi cits citu stūma malā
Vēl viens bijušais ekonomikas ministrs R. Nemiro par izšķirošo uzskata brīdi, kad frakcija sadalījās valdības atbalstītājos un pretiniekos, kuri bija pret iešanu valdībā. Ekonomikas ministra amatam vispirms izvirzīja Didzi Šmitu, kurš negaidīti televīzijā paziņojis, ka neies Kariņa valdībā. “Manuprāt, tas bija nodevīgi. Mūsu līderi katrs devās uz savu pusi un ar katru kopā bija viņu domubiedri,” uzskata R. Nemiro.
D. Šmits, kurš partijai pievienojās tikai vasarā, kad jau bija sākusies kandidātu sarakstu veidošana, tagad atzīst, ka viņam bija grūti atbalstīt K. Kariņa valdību, jo starp abiem bijusi uzskatu atšķirība vairākos svarīgos jautājumos. “Cilvēki neizturēja pārbaudi ar naudu un iedomātu varu. Frakcijas vairākums, ieraugot amatus, iespējas un mašīnas, savus principus un solījumus aizmirsa,” tā partijas izjukšanas iemeslus raksturo D. Šmits.
Līdzīgi tagad saka arī M. Možvillo, kurš vienīgais no deputātiem ir palicis partijā, no kuras ievēlēts. M. Možvillo Saeimā nonāca tikai 2020. gada oktobrī, kad mandātu nolika L. Liepiņa. Saeimas vēlēšanās viņš startēs, bet ne no Zaļo un zemnieku savienības, ar kuru vienojās viņa sākotnējie sabiedrotie no LSDSP.
Konkrētāk M. Možvillo nepaskaidroja. Viņa agrākā politiskā darbība bijusi saistīta ar Nacionālo apvienību, bet 2017. gada pašvaldību vēlēšanās tā viņu esot “uzmetusi”, jo nav atradusi vietu sarakstā. Tā viņš nonāca “KPV LV”, no kuras bija ievēlēts Alojas domē.
Šķelšanās iedīgļi, viņaprāt, jau bijuši jūtami kampaņā, kad visi gribējuši būt vadoņi, bet neviens nav gribējis strādāt. “Vairāki iedomu līderi gribēja tikt pie varas un pārējos pastumt malā. Un katram iedomu līderim bija kādas savas intereses un savas ambīcijas,” stāsta M. Možvillo.
No “KPV LV” Saeimā ievēlētie deputāti
* Iveta Benhena-Bēkena – “Jaunā Vienotība”*
* Aldis Gobzems – partijas “Katram un katrai” priekšsēdētājs
* Kaspars Ģirģens – “Republika”
* Artuss Kaimiņš – nav zināms
* Ieva Krapāne – “Latvija pirmajā vietā”
* Janīna Kursīte – “Attīstībai/Par”
* Linda Liepiņa – “Latvija pirmajā vietā”
* Ralfs Nemiro – “Latvija pirmajā vietā”
* Ramona Petraviča – “Latvija pirmajā vietā”
* Ēriks Pucens – “Republika”
* Ivars Puga – nav partijā, sadarbojas ar Nacionālo apvienību
* Karina Sprūde – “Katram un katrai”
* Didzis Šmits – Latvijas Zaļā partija
* Jānis Vitenbergs – Nacionālā apvienība
* Atis Zakatistovs – nav partijā, startēs vēlēšanās no “Jaunās Vienotības”
* Māris Možvillo (mandāts uz nepilnu laiku) – “Par cilvēcīgu Latviju” (“KPV LV” pēc pārdēvēšanas)
* Aivars Geidāns (mandāts uz nepilnu laiku) – “Konservatīvie”
* Edgars Kronbergs (mandāts uz nepilnu laiku) – Nacionālā apvienība
*norādīti politiskie spēki, kuros viņi turpina savu politisko darbību
