Foto: Edijs Pālens/LETA

Dzīve turpinās… Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi pēc vīra nāves iziet sabiedrībā 0

Eksprezidente ar visu savu ģimeni ieradās uz pirmizrādi iestudējumam “Runcis zābakos” Dailes teātrī, novēroja “Privātā dzīve”.

Veselam
Šie populārie produkti var izraisīt stipras galvassāpes – daudzi tos ēd katru dienu
VIDEO. “Šoreiz shēma ir viltīgāka.” Krāpnieki izdomājuši jaunu veidu, kā apmānīt cilvēkus ar Smart-ID
Kokteilis
Nepareizie priekšstati! Tavs dzimšanas mēnesis atklāj, kādu birku tev nepamatoti piekar citi
Lasīt citas ziņas

Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi pēc vīra pavadīšanas mūžībā apmeklēja teātra pirmizrādi.

Viņa kopā ar meitu Indru un mazbērniem Ivaru, Alisi, Austru un Ritumu baudīja Dailes teātra jauno uzvedumu “Runcis zābakos”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Patika gan jaunākajam Ritumam, kuram ir seši gadi, gan vecākajam Ivaram, kuram jau 15,” “Privātajai Dzīvei” teica eksprezidente, kurai pašai izrādē vislabāk pie sirds gāja Kaķis – esot bijis “ļoti kaķisks”.

Jau ziņots, ka Rīgas Domā 10. janvārī notika Jaunā gada pirmajā dienā mirušā bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīra, datorzinātņu profesora Imanta Freiberga izvadīšana, liecina eksprezidentes izplatītais aizgājēja tuvinieku paziņojums tviterī.

Ģimene jau iepriekš lūdza bēru ziedu vietā veikt ziedojumus Freiberga piemiņas stipendijai. Ziedojumus var pārskaitīt nodibinājumam “Vītolu fonds”, maksājuma mērķī norādot “In memory of Imants Freibergs” vai “Imanta Freiberga piemiņai”. Fonda mērķis ir stipendiju veidā atbalstīt spējīgus, centīgus, bet maznodrošinātus jauniešus studijām Latvijas augstskolās.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā viņš bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā Freibergs pārcēlās uz Franciju. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Freibergs un Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus – no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Freibergs bija datorzinātnieks. Viņš strādājis Kvebekas universitātē Monreālā, kur vadījis informātikas studiju programmas, bijis profesors Monpeljē universitātē Francijā un Oksfordas universitātē Anglijā un strādājis arī Latvijas Universitātē. Viņš bijis arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents.

Freibergs piedalījies Pirmo latviešu jaunatnes svētku organizācijas padomes darbā. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis un saņēmis pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.