Eiropa gatavojas sliktākajam scenārijam: Krievija varētu vērsties pret stratēģiski svarīgiem objektiem 0
Eiropas austrumu flanga valstis arvien nopietnāk gatavojas iespējamiem Krievijas uzbrukumiem un provokācijām pret kritisko infrastruktūru. Polijas premjerministrs Donalds Tusks ceturtdien paziņojis, ka Polijai izdevies novērst tiešu apdraudējumu vienam no robežšķērsošanas punktiem ar Ukrainu, vienlaikus brīdinot, ka Krievija varētu mēģināt vērsties pret šādiem objektiem arī citviet.
Tusks Bratislavā preses konferencē sacīja, ka Polijas dienestiem sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem naktī izdevies novērst tiešu draudu vienam no robežšķērsošanas punktiem.
“Pateicoties mūsu dienestu un viņu Ukrainas kolēģu sadarbībai, vakar vakarā tika novērsts tiešs drauds vienam no robežšķērsošanas punktiem,” sacīja Tusks.
Polijas premjers atgādināja par neseno Krievijas dronu uzbrukumu Ukrainas un Moldovas robežai Odesas apgabalā, kurā gāja bojā divi cilvēki.
“Mēs sagaidām, ka līdzīgas darbības pret robežšķērsošanas punktiem ar Ukrainu tiks veiktas arī citās valstīs, īpaši Polijā,” uzsvēra Tusks.
Krievijas uzbrukumi jau skar Ukrainas loģistiku
Tuska brīdinājums izskanējis dienu pēc Krievijas dronu uzbrukuma Ukrainas un Moldovas robežšķērsošanas punktam Odesas apgabalā. Uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki, bet vēl trīs tika ievainoti. Robežpunkta darbība uz laiku tika apturēta.
Ukrainai robežšķērsošanas punkti ar Eiropas Savienības valstīm un Moldovu ir īpaši nozīmīgi, jo pa tiem notiek preču pārvadājumi un tiek nodrošināti būtiski eksporta maršruti.
Krievija jau kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma regulāri uzbrūk Ukrainas transporta un loģistikas infrastruktūrai, tostarp dzelzceļiem, tiltiem, noliktavām un ostām.
Tieši tāpēc Polijā pieaug bažas, ka līdzīgi uzbrukumi varētu tikt vērsti arī pret infrastruktūru ārpus Ukrainas, lai apgrūtinātu preču plūsmu un vājinātu Ukrainas ekonomiku.
Tusks saņēmis informāciju no CIP
Polijas premjers arī atklāja, ka saņēmis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP informāciju par iespējamo notikumu attīstību tuvākajos mēnešos.
“Esmu saņēmis diezgan precīzu ziņojumu tieši no CIP par iespējamo notikumu attīstību turpmākajos mēnešos, kas sakrīt ar to, ko esmu teicis un brīdinājis jau mēnešiem ilgi,” sacīja Tusks.
Viņš uzsvēra, ka Polijai un visai Eiropai jābūt gatavai dažādiem scenārijiem. “Mums jāparedz dažādi scenāriji, un Polijai un visai Eiropai ir jābūt gatavai dažādām iespējām attiecībā uz situāciju ne tikai Krievijas un Ukrainas frontē, bet arī ES austrumu flangā,” sacīja Tusks.
Krievija Tuska izteikumus pagaidām nav komentējusi.
Bažas arī par zemūdens infrastruktūru
Bažas par iespējamu Krievijas vēršanos pret Eiropas kritisko infrastruktūru neaprobežojas tikai ar sauszemes robežām.
Ceturtdien “Reuters” ziņoja, ka šā gada pavasarī NATO sabiedrotie, Lielbritānija, Norvēģija un ASV, izjaukuši slepenu Krievijas operāciju Arktikas ūdeņos pie Svalbāras.
Krievijas vienība, kas specializējas dziļūdens operācijās, ar zemūdens aparātiem esot izmēģinājusi tehnoloģiju, kas paredzēta kritisko zemūdens optisko kabeļu atslēgšanai.
Rietumu izlūkdienestiem radušās bažas, ka šādas operācijas varētu būt daļa no plašākiem Krievijas centieniem izpētīt Eiropas kritiskās infrastruktūras ievainojamību un sagatavoties iespējamām sabotāžas akcijām.
NATO sabiedrotie Krievijas kuģus izsekoja un konfrontēja, kā rezultātā operācija netika pabeigta un Krievijas vienības atstāja teritoriju. Zemūdens kabeļi netika bojāti.
Svalbāru ar Norvēģijas kontinentālo daļu savieno divi zemūdens optiskās šķiedras kabeļi. Tie ir būtiski sakaru nodrošināšanai un satelītu datu pārraidei.
Šie notikumi pastiprina bažas par to, ka potenciālie Krievijas mērķi varētu būt ne tikai militāri objekti, bet arī infrastruktūra, kas nodrošina Eiropas tirdzniecību, sakarus un ekonomisko darbību.
Tādēļ Eiropas valstis arvien vairāk uzmanības pievērš robežšķērsošanas punktu, transporta mezglu un zemūdens sakaru infrastruktūras aizsardzībai.
