Eiropa koronavīrusa ēnā: jācīnās gan pret vīrusu, gan nogurumu no tā 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairākās Eiropas valstīs pieaug sociālā spriedze un protesti, valdībām pieņemot arvien stingrākus pasākumus koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai.
Jācīnās gan pret koronavīrusu, gan nogurumu no tā
Pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā pavasarī lielākā daļa sabiedrības bez skaļas kurnēšanas samierinājās ar sociālo kontaktu ierobežojumiem, taču līdz ar rudens iestāšanos ir vairojies nogurums un pretestība pret valdību pasākumiem.
“Tagad mums jācīnās pret diviem pretiniekiem: pašu koronavīrusu un nogurumu no tā,” pagājušajā nedēļā atzina Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Covid-19 saslimstībai pieaugot visā Eiropā un slimnīcu noslogojumam tuvojoties maksimumam vai dažviet jau pārsniedzot to, karantīna ieviesta Beļģijā, Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē, bet ierobežojumi pastiprināti Spānijā, Itālijā, Grieķijā, Portugālē un Austrijā.
Taču šoreiz tie uzņemti negribīgi, cilvēkiem cīnoties ar ekonomiskajām likstām un daudziem vainojot notiekošajā valdību neizdarību, atzīmē izdevums “Politico”.
Pirmais koronavīrusa uzliesmojums pavasarī notika Itālijā, bet vasarā saslimstība noplaka un izklaides atsākās. Tagad Covid-19 slimnieku skaitam atkal strauji pieaugot, valdībai nācies atkal ieviest stingrus ierobežojumus, tajā skaitā slēgt bārus un restorānus jau sešos pēcpusdienā.
Pēc karantīnas ieviešanas Neapoles apgabalā pilsētā izcēlās vardarbīgas demonstrācijas, un apgabala gubernatoram nācās atcelt šo lēmumu. Romā grupējums, kas saistīts ar neofašistu partiju “Forza Nuova”, iesaistījās sadursmēs ar policiju, protestējot pret nakts komandantstundu un “sanitāro diktatūru”.
Protestos pret jaunajiem ierobežojumiem Milānā tika aizturēti desmitiem cilvēku. Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis, ka “izprot jauno ierobežojumu radīto niknumu un vilšanos”, taču brīdinājis par risku, ko radītu “antagonisku grupu iefiltrēšanās protestos nolūkā uzkurināt sadursmes”.
Martā premjerministra darbu pandēmijas ierobežošanā atbalstīja 70% itāliešu, bet septembrī vairs tikai puse. Itālijas mediji atzīmē, ka sabiedrības neapmierinātību ar Covid-19 ierobežojumiem cenšas izmantot mafijas grupējumi.
Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, itāliešu vairākums atbalsta valdības ieviestos pasākumus, un daļa no viņiem uzskata, ka tiem vajadzētu būt vēl stingrākiem, taču aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata tos par pārmērīgiem.
Sociologi skaidro, ka ierobežojumus par netaisnīgiem visbiežāk uzskata tie iedzīvotāji, kas visvairāk cietuši no pandēmijas ekonomiskajām sekām.
Galēji labējās partijas “Līga” vadonis Mateo Salvini apgalvo, ka otrreizēja karantīnas ieviešana būs “sakāve Itālijai un tās ekonomikai”. Sabiedrības veselības pasākumu politizācija mazina iedzīvotāju gatavību tiem piekrist un zināmos apstākļos var uzjundīt sociālus protestus, atzīmē sociologi.
Apvienojas ekstrēmisti, skeptiķi un sazvērnieki
Spānijā protesti pret koronavīrusa ierobežojumiem izvērtās vardarbībā Madridē, Barselonā un vairākās citās pilsētās. Berlīnē policija reģistrējusi mēģinājumu aizdedzināt Roberta Koha institūtu, federālo aģentūru, kas konsultē Vācijas valdību par pandēmijas ierobežošanu.
Pēc policijas datiem, demonstrācijās pret koronavīrusa ierobežojumiem nereti apvienojas galēji labējie ekstrēmisti, vakcīnas iedarbības skeptiķi un sazvērestības teoriju atbalstītāji, kas uzskata, ka ar koronavīrusa izplatību saistīta 5G tehnoloģija.
“Protesti apliecina daļas sabiedrības neizpratni (par koronavīrusu), un tas mūs turpinās ļoti nodarbināt,” atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.
Lai gan Vācijas iedzīvotāju vairākums joprojām atbalsta Merkeles darbību kancleres amatā, pieaugot koronavīrusa krīzei, viņas popularitāte samazinājusies no 59% oktobra sākumā līdz 51% mēneša beigās.
Britānijas premjerministra Borisa Džonsona darbību valdības vadītāja amatā aprīlī atbalstīja 67% iedzīvotāju, bet pēc karantīnas atkārtotas ieviešanas novembrī 55% britu kritiski izteikušies par viņa darbu koronavīrusa krīzes pārraudzībā.
Oktobrī Džonsons bija ierauts asos strīdos par koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem ar Anglijas ziemeļu pilsētu, īpaši Mančestras un Birmingemas, pašvaldību vadītājiem, kuri pieprasīja valdības finansiālu palīdzību.
Arī Londonā pieaug protesti pret karantīnas ieviešanu, un dumpis briest arī parlamentā.
Skandalozais britu politiķis Naidžels Farāžs, kurš savulaik izveidoja Breksita partiju, pēc šī mērķa sasniegšanas paziņojis, ka veidos Apvienotās Karalistes Reformu partiju, kuras pirmais uzdevums būs vērsties pret koronavīrusa karantīnas ieviešanu.
