Eiropas amatpersonas jau mūs brīdināja… Krievijas parlaments apstiprinājis likumu, kas ļauj Putinam iebrukt citās valstīs 0
Krievijas Valsts dome apstiprinājusi likumu, kas ļauj izmantot bruņotos spēkus “Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs”, kas faktiski dod Vladimiram Putinam iespēju iebrukt citās valstīs, ziņo “Euronews”.
Krievijas likumdevēji pieņēmuši likumu, kas formāli pilnvaro Kremli izvietot karaspēku ārvalstīs, lai “aizsargātu Krievijas pilsoņus”, tādējādi praksē piešķirot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tiesības iebrukt ārvalstīs. Saskaņā ar Valsts domes dokumentiem “likumprojekts tika izstrādāts, lai aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības gadījumos, kad viņi tiek arestēti, aizturēti vai pakļauti kriminālvajāšanai vai citai tiesvedībai saskaņā ar ārvalstu tiesu lēmumiem, kurām citas valstis piešķīrušas kriminālo jurisdikciju bez Krievijas līdzdalības.”
Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paziņoja, ka “Rietumu “taisnīgums” ir pārvērties par represīvu mehānismu cīņai pret tiem, kuri nepiekrīt Eiropas amatpersonu uzspiestajiem lēmumiem.”
“Šādos apstākļos ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai mūsu pilsoņi ārvalstīs būtu aizsargāti.” Putins jau izmantoja nepatiesu argumentu par “krievvalodīgo iedzīvotāju un Krievijas pilsoņu aizsardzību” gan iebrukumam Ukrainas austrumos un Krimas nelikumīgajai aneksijai 2014. gadā, gan pilna mēroga karam pret Ukrainu 2022. gada sākumā.
Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs apgalvoja, ka ierosinātais likums palīdzēs “pretoties nekontrolētajai rusofobijas kampaņai, kas turpinās ārvalstīs.”
Jaunais likumprojekts pastiprina Eiropas amatpersonu brīdinājumus, ka Krievija rada tiešus militārus draudus savām kaimiņvalstīm.
Krievijas turpinātie raķešu un dronu uzbrukumi Ukrainai jau vairākkārt noveduši pie tā, ka Krievijas ieroči pārkāpj NATO teritoriju, mudinot Eiropas valstis stiprināt savas aizsardzības spējas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aprīlī norādīja, ka Krievijas interneta ierobežojumi un populāro saziņas platformu bloķēšana varētu būt priekšvēstnesis jaunai mobilizācijai un jaunam uzbrukumam — vai nu Ukrainai, vai Baltijas valstīm.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Maskava vairākkārt draudējusi Baltijas valstīm.
Šīs nedēļas sākumā Zviedrijas valdība paziņoja, ka virzīs uz priekšu plānu izveidot jaunu izlūkdienestu ārvalstu draudu apkarošanai, kas ir daļa no plašākas drošības politikas pārskatīšanas Krievijas kara Ukrainā dēļ.
