Vai neklausīs Eiropas pašvaldību lobija iebildēm un ieteikumam atlikt reformu? 2
Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti konstatējuši vietējās demokrātijas pārkāpumus Latvijā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā un iesaka Saeimai atlikt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma un tam pievienotās kartes pieņemšanu līdz brīdim, “kad būs notikušas godīgas un efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām”.
Šo Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska (ZZS) ziņu ar reformu neapmierinātie vietējie līderi uzņēma cerībā, ka viss vēl nav zaudēts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) respektē organizācijas viedokli, iepazīsies ar ziņojumu, bet nesola izpildīt Eiropas ekspertu ieteikumus.
Ministrs norāda, ka novadu kartes apspriešana tagad notiek Saeimā.
“Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir Eiropas Padomes dalībvalstu pašvaldību organizāciju veidota lobiju asociācija, kas aizstāv savu biedru – Latvijas gadījumā Latvijas Pašvaldību savienības – pozīciju,” “Latvijas Avīzei” skaidroja J. Pūce.
“Šobrīd Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, kas ir par pamatu reformai, tiek skatīts īpaši šim nolūkam izveidotā komisijā Saeimā. Atbildīgajai komisijai ir jāuzklausa visu pušu viedokļi, it īpaši – iedzīvotāju. Reformas galvenais mērķis ir nodrošināt vienmērīgu valsts attīstību un vienlīdz kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem,” tāds savukārt ir premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) komentārs, ar kuru “LA” iepazīstināja premjera pārstāvis Sandris Sabajevs. Latviju EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā pārstāv G. Kaminskis, Jelgavas mērs Andris Rāviņš un Kārsavas novada priekšsēde Ināra Silicka, kuri tāpat kā aizvietotājs Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis ir ZZS biedri.
Ziņojums varot ietekmēt valsts tēlu
Pagājušā gada nogalē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja vēstuli EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam, kas diezgan ātri reaģēja uz LPS norādītajiem pārkāpumiem reformas gaitā.
Jau decembrī Monitoringa komitejas eksperti ieradās Latvijā un tikās gan ar pašvaldību, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem. Monitoringa komitejas sākotnējā ziņojumā, kas martā vēl jāapstiprina kongresā, starptautiskie eksperti ir konstatējuši, ka LPS iesniegtie argumenti ir pietiekami nopietni, lai situāciju Latvijā īpaši uzraudzītu.
Konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem bijušas formālas, neievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījumus.
Pašvaldības faktiski nepiedalās reformas procesā, pagājušajā nedēļā preses konferencē stāstīja G. Kaminskis. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības atbalsta pārmaiņas, taču ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis un jāievēro demokrātijas principi.
LPS rīkotajā preses konferencē piedalījās arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Reinholde, kura tika pieteikta kā neatkarīgo ekspertu grupas pārstāve. Viņa sacīja – Latvijai šis ziņojums būtu jāuztver kā signāls, ka “valstī ir vietējās demokrātijas apdraudējumi”, kas var atsaukties uz Latvijas tēlu un reitingu.
Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J. Pūces sagatavotu plašāku atbildi varēja iepazīties audioierakstā, ar kuru iepazīstināja ministra padomniece Agnese Vārpiņa. Uzreiz pēc LPS preses konferences ministrs sacīja, ka, viņaprāt, VARAM nav pārkāpusi procedūru un ar pašvaldībām ir notikušas konsultācijas, par ko ministrija informēja arī ekspertus. “Vienā ziņā esmu nepatīkami pārsteigts par šo ziņojumu, jo tā informācija, kuru iedeva VARAM, pat nav vērtēta. Uzskatu, ka tas ir tikai LPS pozīcijas paušanas instruments,” norādīja J. Pūce.
Viņš atgādināja, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijā tagad notiekot detalizētas sarunas ar visām pašvaldībām, kuras tiekot uzklausītas.
“Nevienam nevar rasties šaubas, ka pašvaldībām ir iespēja paust savu viedokli. Cits jautājums, vai to ņem vērā. Taču pašvaldību viedokļi bieži vien ir pretrunīgi un visus ņemt vērā nemaz nav iespējams,” sacīja ministrs.
Protokolus izmantos Satversmes tiesā
Pašvaldību uzklausīšana Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lielā mērā notiek pēc opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) iniciatīvas, jo viņš iesniedza priekšlikumus par pilnīgi visām teritorijām, ieskaitot Rīgu un Jūrmalu, kuras reforma neskar. Tādā gadījumā visiem vietējiem līderiem ir jādod iespēja komisijā izteikties.
Tikai nedaudzu, piemēram, Līgatnes, Preiļu, Ķeguma, Salaspils, novadu vadītāji šo iespēju līdz šim nav izmantojuši.
Vieni tāpēc, ka ar jauno novadu modeli ir apmierināti, bet citi netic, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā. Daļa neapmierināto pašvaldību plāno vērsties Satversmes tiesā, kuras tiesneši tādā gadījumā lasīs komisijas sēžu protokolus un klausīsies to audioierakstus. Ar to arī var saistīt opozīcijas deputāta V. Valaiņa un daļēji arī Regīnas Ločmeles-Luņovas (“Saskaņa”) jautājumus pašvaldībām un arī VARAM pārstāvjiem.
V. Valainis “LA” pieļāva – ja viņš nebūtu iesniedzis priekšlikumus par visām pašvaldībām, tad arī Saeimā tām netiktu dots vārds. “Uzklausītu Rūjienu, Naukšēnus, Saulkrastus un varbūt vēl kādu. Es to darīju tikai tāpēc, lai tādas konsultācijas notiktu. Taču ministrija uz daudziem jautājumiem tā arī nav atbildējusi, jo tai ir tikai viena atbilde – jums nav attīstības centra,” turpināja V. Valainis.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldība nav tikai administratīva vienība, bet iedzīvotāju vēlēta demokrātiska pārvaldes institūcija, kurai ir tiesības saņemt atbildes pēc būtības.
V. Valainis ir noskaidrojis, ka pirms 2009. gada reformas toreizējā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi apvienošanās plānu katrai pašvaldībai, ministrijas pārstāvji braukuši uz tām un rīkotas konsultācijas, kurās viss ticis izskaidrots. Sarunas esot arī protokolētas.
“LA” sazinājās ar bijušo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu. Viņš toreiz pārstāvēja Tautas partiju, kas arī vietējā varā spēkojās ar Zaļo un zemnieku savienību, kura liedza E. Zalānam pilnībā īstenot iecerēto. Jau toreiz viņš gribējis apvienot lielās pilsētas ar apkārtējiem novadiem, tāpēc bijis gandarīts par J. Pūces gatavību to beidzot izdarīt.
“Taču tad parādījās izņēmumi – Liepāja, Rēzekne un Daugavpils. Diemžēl tas plāns tika sašķelts, un man tas vairs tā nepatīk kā sākumā. Reforma tomēr ir ziedošanās nākotnes vārdā, arī lielajiem un stiprajiem ir jāiet komandā,” uzskata E. Zalāns. Viņš apstiprināja, ka 2008. gadā ir notikušas konsultācijas rajonu padomēs ar visām katra rajona pašvaldībām, šīs sarunas arī protokolējot. “Taču es jau nebiju pirmais, pirms manis jau šo apli bija izgājuši ministri Ivars Gaters un Māris Kučinskis,” atceras E. Zalāns.
